Cilvēki grib būt veseli, bet nevar to atļauties! Holesterīnu pazeminoši medikamenti pacientiem jāatmaksā pilnībā, ne tikai daļēji 1
Paaugstināts holesterīna līmenis ilgstoši var palikt nepamanīts, jo cilvēks bieži nejūt nekādus simptomus. Tomēr tieši tas padara šo problēmu īpaši bīstamu – liekais holesterīns var pakāpeniski uzkrāties asinsvadu sieniņās, veicinot to sašaurināšanos un aterosklerozes attīstību. Laika gaitā tas palielina sirdslēkmes, insulta un citu sirds un asinsvadu slimību risku. Īpaši nozīmīgs ir paaugstināts tā dēvētā “sliktā” jeb ZBL holesterīna līmenis, tādēļ mediķi aicina to regulāri pārbaudīt arī cilvēkiem, kuri jūtas pilnīgi veseli.
Latvijas Universitātes profesors un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Gustavs Latkovskis sarunā ar LA.LV uzsver, ka par holesterīnu ir jāsāk interesēties laikus un patiesībā pirmās pārbaudes jāveic bērnībā, lai preventīvi varētu sagatavoties, ja tomēr kādas veselības problēmas rodas.
Latkovskis skaidroja, ka Latvijā varētu būt aptuveni 7000 cilvēku ar ģimenes hiperholesterinēmiju – iedzimtu slimību, kuras gadījumā holesterīna līmenis var būt divas vai pat trīs reizes augstāks nekā vienaudžiem.
Cilvēks ilgstoši var nejust nekādus simptomus, kamēr artērijās jau veidojas holesterīna nogulsnējumi. Šādi procesi var būt novērojami jau no aptuveni 30 gadu vecuma, radot arī priekšlaicīga infarkta risku.
Viens no terapijas veidiem ir lietot dažādas aptiekā iegādājamas holesterīna līmeņa pazeminošas zāles, bet ne visi tās var atļauties un pacienti sagaida pilnīgu atbalstu no valsts.
Daļa no tām tiek apmaksāta no valsts budžeta, jo ir iekļauta kompensējamo zāļu sarakstā, tomēr arī ne pilnā apmērā. Par katrām zālēm cilvēkam ir jāmaksā vismaz ceturtdaļa no cenas, ja nepieciešami specifiski medikamenti, tad jāsedz visa summa, kas lielai daļai slimnieku nav iespējama šajos laikos, kad viss paliek arvien dārgāks un nereti cilvēks tauta naudu, izvēloties viņam veselībai svarīgos medikamentos neiegādāties.
“Latvijā vajag vairāk naudas atvēlēt veselības budžetam, jo mums šis cipars ir viens no zemākajiem no IKP, bet valstiski jau jādomā, protams, par to, kā valstij pelnīt naudu,” Latkovskis skaidro un turpina, ka
“ieguldījums veselībā, ko politiķi jau vairs izvēlas nedzirdēt, atmaksājas, jo ir mazāk darba nespējas lapu, mazāk invaliditātes, mazāk noslodzes slimnīcām un ārstiem, kā arī laboratoriskiem izmeklējumiem. Un beigās šie veselie cilvēki paliek darba tirgū un maksā nodokļus, nevis dzīvo uz pabalstiem!”
Pirmārais solis, lai līdz zāļu lietošanai jānonāk pēc iespējas vēlāk, ir pašam jau laikus rūpēties par savu veselību. Katram jāzina arī savs asinsspiediens, kam jābūt 120/70. Ja cilvēks slimo ar cukura diabētu vai ģimenē ir bijušas sirds asinsvadu saslimšanas, jau ap 20-30 gadu vecuma ir jāizrunā ar ārstu visi iespējamie riski.
Veseliem cilvēkiem bez hroniskām slimībām no 40 gadu vecuma jādodas pie ģimenes ārsta, kur ikvienam iespējams izmērīt savu sirds asinsvadu slimības risku tuvāko 10 gadu laikā.
“Ļoti svarīgi pašiem būt zinošiem – kāds ir holesterīns, cukura līmenis, asinspiediens, bet, protams, ka vienlaicīgi jādomā arī par veselīgu dzīvesveidu, kas Latvijā ir ārkārtīgi liela problēma!” ārsts norāda un uzskaita, ka valstī 40% vīriešu un 17% sieviešu regulāri smēķē.
Tāpat jādomā par regulārām fiziskām aktivitātēm, cilvēkam vismaz trīs stundas nedēļā vajadzētu būt gan aerobām, gan muskuļu spēka aktivitātēm.
“Tāpat ļoti jāpiedomā pie uztura, mums, Latvijā, ir ļoti nepareizs uzturs. Daudz vairāk ikdienā jāēd dārzeņus un augļus. Knapi puse Latvijas iedzīvotāju katru dienu apēd kādu augli un dārzeni. Vismaz puskilogramu dārzeņu un augļu būtu ikdienā jālieto, mazāk gaļas produktu jāēd, tos droši var ēst tikai trīs reizes nedēļā, pārējās dienās zivis, jūras veltes,” Latkovskis uzskaita. Noteikti jālieto piena produkti, bet nevajadzētu lietot treknus un saldinātus produktus. Vispār cukurs mūsdienu cilvēkam jāēd mazāk, ja gribas ko saldu, labāk to pagatavot mājās.
Skaties pilnu raidījumu par šo tēmu, kas nesen tika apspriesta arī TV24 raidījumā “Uz līnijas”.
