Cilvēki gribētu, amatpersonas iebilst. Vai latviešiem vajadzētu ļaut pašiem lemt par pensiju 2.līmeņa uzkrājumiem?
0
Igaunijā bija atļauts cilvēkiem izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu un pašiem lemt, ko ar to darīt. Arī Lietuvā tāpat. Latvijā – cilvēki gribētu, eksperti un amatpersonas iebilst. Kāpēc? Cilvēki neuzticas pensiju sistēmai, bet lēmumu pieņēmēji un eksperti neuzticas nākotnes pensionāru spējai pašiem par sevi parūpēties?
Par šiem jautājumiem ir TV24 jaunākais diskusiju raidījums Uzmanības centrā ekonomika.
“Te nav runa par uzticēšanos sistēmai. Te ir cilvēku ekonomiskā uzvedība. Iedomājieties, jums pasaka: tur ir nauda – pieci, desmit vai 20 tūkstoši, tā stāv jums priekšā. Jums visu dzīvi gribējās nopirkt automašīnu vai iegādāties īpašumu, vai atrisināt kaut kādu finansiālu jautājumu. Cilvēks ir uz patēriņu virzīta būtne. Uzvadība ieguldīt vērtspapīros, veidot vērtspapīru kontus utt. nav attīstījusies. Un tajā brīdī, kad tev pasaka, ka ir pieejama tāda naudas summa, es nevaru cilvēkam pārmest, ka viņš pie ņems tādu lēmumu. Patēriņš tādā brīdī spēlēs pirmo lomu,” saka Edgars Voļskis, pensiju sistēmas eksperts, ekonomikas zinātņu doktors, RBS Asociētais profesors.
SEB Life and Pension Baltic valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns papildina: “Man ir labs piemērs. Daudzi cilvēki saka kā argumentu, kāpēc neinvestē pensiju trešajā līmenī: es līdz pensijai nenodzīvošu. Bet kad paprasa “cik ilgi jūs gribat dzīvot?”, ne viens cilvēks nesaka zem 85. Plāni dzīvei un naudai nesaiet vienā bildē.”
“Viena lieta ir skaidrošana, bet ir arī rīcība. Igaunijā atļāva izņemt, Lietuvā atļāva, bet kāpēc mums nē? Mums tāpat ir grūti. Mums ir mazi ienākumi. Mums ir slikta pirtspēja. Veļasmašīnu mums vajag šodien. Tas nekas, ka tā pēc pieciem gadiem būs jau nolietojusies un jāmaina,” pauž kādreizējais satiksmes un labklājības ministrs, šobrīd Saeimas deputāts (ZZS) Uldis Augulis. Viņš arī atzīst, ka tēmu aktuālu palīdz uzturēt arī politiķi, piesolot naudu tagad nevis lielāku iztiku nākotnē. “Izrādās, ka tikai 29 deputāti piedalās visos trīs pensiju līmeņos. Ta ka izglītošana nepieciešama sabiedrībā un arī politiķu vidē.”
Arnolds Čulkstēns arī vērš uzmanību tam, ka vienlīdzības zīmes starp trinu Baltijas valstu pensiju sistēmām likt nevar: “Tur daļa no iemaksām, kas tika veiktas 2. pensiju līmenī, bija brīvprātīgi un papildus sociālajam nodoklim. Tas, ko abas valstis ir atļāvušas izņemt, ir tās pašu iemaksas, kas bija papildus maksājumi. Lietuvā tā daļa, ko iemaksāja no sociālā nodokļa, tika atgriezta 1. līmenī, bet Igaunijā tika piemērots pilns ienākumu nodoklis par visu izmaksājamo daļu.”
Visu raidījumu Uzmanības centrā ekonomika skatieties TV24 vai šeit:
