Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto Reuters/Scanpix/LETA

Olafs Zvejnieks: “Das Auto” dod prettriecienu, kas galīgi sajaucis ES plānus transporta zaļināšanā 48

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Eiropas Savienība “piegriež skābekli” Putina režīmam! Krievijai gaidāmi lieli zaudējumi
Kokteilis
FOTO. Ziedu vainagi, ģimene un tradīcijas! Kā Jāņus nosvinēja mūsu slavenības? 28
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 28
Lasīt citas ziņas

Jautājumā par iekšdedzes dzinēju nākotni Eiropā Vācija ir panākusi savu – Brisele sola, ka tiks atrasts veids, kā nodrošināt šo dzinēju nākotni. Šīs izmaiņas saista ar vadošās Eiropas autobūves valsts – Vācijas – auto ražotāju, kurus mēdz dēvēt arī par “Das Auto”, ietekmi.

Tie, kas kaut ar vienu aci seko līdzi notikumiem Eiropas Savienībā, droši vien būs pamanījuši traci, kas sacēlies ap automašīnu iekšdedzes dzinējiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šajā, kā likās, jau pirms gada izlemtajā jautājumā, kad tika panākta vienošanās par jaunu ar iekšdedzes dzinēju aprīkotu automašīnu reģistrācijas aizliegumu ES pēc 2035. gada, ir iecirsts pamatīgs robs. Vācija un neliela grupa to atbalstošo valstu, starp kurām vairākums ir autoražotājas – pirmkārt jau Itālija, Čehija un Slovākija, bet tās atbalsta arī Polija un Bulgārija – vēlas arī pēc 2035. gada turpināt pārdot automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem, nodrošinot to darbību ar sintētisko degvielu jeb t. s. e-degvielu, kas, vismaz teorijā, ir oglekļa ziņā neitrāla.

Lai to panāktu, Vācija ir pēdējā brīdī nobloķējusi jau minētās iekšdedzes dzinējus aizliedzošās vienošanās pārvēršanu ES likumdošanā. Tas galīgi sajaucis ES plānus transporta zaļināšanā, bet, kas vēl sliktāk – krietni sarežģījis ES vadošo valstu savstarpējās attiecības.

Lielo auto ražotāju mudināta, Vācija prasa radīt caurumu minētajā ES likumdošanā, kas atļautu arī turpmāk pārdot un reģistrēt auto ar iekšdedzes dzinējiem. Tos darbinātu oglekļa ziņā neitrāla sintētiska degviela, taču zaļi noskaņoto valstu un aktīvistu neapmierinātību rada tas, ka sintētiskās degvielas ražošana patērē krietni vairāk enerģijas nekā auto uzlāde ar elektrību.

Šī iemesla dēļ bija iecerēts sintētiskās degvielas izmantošanu rezervēt tikai tām transporta nozarēm, kuru elektrifikācijai pagaidām vispār nav jēdzīgu risinājumu, – proti, aviācijai, kuģniecībai un kravas autotransportam. Vācijas un tās atbalstītāju krasā nostājas maiņa panākusi iespēju to izmantot arī vieglajā autotransportā, šai vajadzībai tiek gatavotas arī izmaiņas “Euro 6” degvielas standartā, kā arī ļoti pretrunīgi vērtētajā “Euro 7” standartā, kurā bija paredzēts krasi ierobežot visu vidi piesārņojošo izplūdes gāzu sastāvdaļas.

“Ir milzīgs daudzums dezinformācijas par iekšdedzes dzinējiem,” izteicies Slovākijas premjerministrs Eduards Hegers. “Problēma ir “Euro 7″ standartā, nevis dzinējos,” viņš teica. Arī Čehijas premjers Petrs Fiala izteicies, ka tiek plānotas “spēcīgas valstu grupas” darbības, lai veiktu izmaiņas “Euro 7”. Savukārt Itālijas premjerministre Džordža Meloni brīdinājusi, ka ar iekšdedzes dzinēju aprīkotu automašīnu aizliegums padarītu Eiropu totāli atkarīgu arī no elektriskajiem auto, tātad arī no Ķīnas, kas šobrīd ir pasaules vadošais elektrisko akumulatoru ražotājs.

Reklāma
Reklāma

“Ir tehnoloģijas, kurās Itālijai un Eiropai ir priekšrocības,” viņa teica, runājot par auto industriju. “Sasaistot sevi ar tehnoloģijām, kurās priekšrocības ir citām valstīm, mēs nepalīdzam mūsu sistēmas konkurētspējai.” Pēc 2022. gada, kad pierādījās, cik smagas sekas var būt atkarībai no vienas valsts resursiem, brīdinājumi, ka Eiropu var padarīt atkarīgu no citas valsts, turklāt tādas, ar kuru konflikti nākotnē ir pilnīgi iespējami, noteikti atradīs dzirdīgas ausis.

Vācijas vadītās valstu grupas nostājas kritiķi uzskata, ka turēšanās pie labi pārbaudītā iekšdedzes dzinēja neļaus attīstīties jaunām tehnoloģijām un šī nostāja sūta nepareizus signālus visai rūpniecībai, signalizējot, ka iespējama dažādu ES noteikto standartu un mērķu pārskatīšana. Gluži bez pamata šie pārmetumi nav, jo, visticamāk, lai atrastu vietu sintētiskās degvielas plašai izmantošanai, Eiropas Savienībai nāksies pārskatīt vienus vai otrus klimata mērķus un standartus.

Kas attiecas uz to vai citu tehnoloģiju attīstību, tikai cilvēks ar kristāla bumbu un spēju ieskatīties nākotnē spēj pateikt, kuras autobūves tehnoloģijas beigās uzvarēs. Katrā ziņā – elektroauto lēnie izplatības tempi Eiropā, kas vairākas reizes atpaliek no tā tempa, kas būtu nepieciešams 2050. gada klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai, liecina, ka arī sabiedrība nebūt nav pārliecināta, ka tieši elektroauto beigās uzvarēs.

Taču vislielākie pārmetumi Vācijai saistīti ar ļoti iespējamo vadošo ES valstu konfliktu. Viena no ES vadošajām valstīm Vācija ir rīkojusies tādā veidā, kas agrāk tika pārmests ES disidentēm Polijai un Ungārijai – proti, savu interešu vārdā bloķējusi lēmumu, par kuru jau agrāk bijusi panākta vienošanās. “Ja šādi var rīkoties viena valsts, kas liedz tāpat rīkoties citai?” jautājis Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. “Tas nav virziens, kurā mēs vēlamies doties. Lēmumu pieņemšanas arhitektūra [Eiropā] sagrūs, ja mēs visi tā rīkosimies.”

Sevišķi saniknota par notikošo ir cita vadoša Eiropas valsts – Francija, kas bija solījusi cīnīties par to, lai nepieļautu izmaiņas ES nulles emisijas standartos. Francija ir nikna uz Vāciju, jo tā bloķējusi Francijas priekšlikumu ES galotņu sanāksmes secinājumos uzsvērt to, ka kodolenerģijai ir izšķiroša loma ES rūpniecības dekarbonizācijā, kā arī pretojas Francijas mēģinājumiem iekļaut kodolenerģiju ES nulles emisiju rūpniecības likumā, bet tagad panākusi sev izdevīgus izņēmumus auto likumdošanā.

Francijai, pasaules vadošajai elektroenerģijas eksportētājai un valstij, kurā uzstādīts visvairāk atomreaktoru, šādi formulējumi dokumentos ir ļoti svarīgi, un tā jau paziņojusi, ka pēc Vācijas rīcības auto jomā cīnīsies par izmaiņām, kas svarīgas atomenerģētikas nākotnei.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.