Foto: ESPA/RETUETRS/SCANPIX/LETA

Droni vien karu neuzvarēs: pētījums izgaismo Baltijas aizsardzības industrijas vājās vietas 0

Pievieno LA.LV

Nepietiekama Baltijas valstu sadarbība un kvalificētu speciālistu trūkums ir vieni no galvenajiem šķēršļiem aizsardzības industrijas attīstībai, secināts domnīcas “LaSER” jaunākajā pētījumā. Pētnieki norāda, ka, pieaugot investīcijām drošības jomā, valstīm arvien vairāk jāmeklē kopīgi risinājumi, vēsta 360TV Ziņas.

TV24
Šobrīd vāc parakstus petīcijai Krievijā, lai Putinu apveltītu ar ārkārtas pilnvarām un Baltiju pasludinātu par “Krievijas suverenitātes” zonu
Kokteilis
“Smalks pāris kā no kino!” Kulbergs ar kundzi viesojas Parīzē, un pēc bilžu publicēšanas visi runā tikai par vienu pamanītu faktu 75
Kokteilis
VIDEO. Pēteris Apinis pārtrauc darbu TV24 un publicē atzīšanās video
Lasīt citas ziņas

Domnīcas “LaSER” pētnieks Roberts Kits uzsver, ka Baltijas valstis aizsardzības jomā joprojām pārāk bieži darbojas katra atsevišķi. “Tā joma ļoti strauji attīstās, un tajā brīdī, kad katra valsts īsteno savu pieeju, ir lietas, ko var daudz labāk darīt kopā,” norāda Kits. Viņš piebilst, ka pat ar pieaugošo finansējumu aizsardzībai Baltijas valstīm ir izdevīgāk apvienot resursus. “Mums joprojām jāmeklē iespējas salikt jaudas kopā, lai mēs būtu nevis trīs mazas dūrītes, bet viena liela dūre.”

Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas vadītāja Elīna Egle norāda, ka katrai Baltijas valstij ir atšķirīgas prioritātes un investīciju tempi, kas sadarbību padara sarežģītāku. Vienlaikus viņa uzsver, ka kopīgu projektu attīstīšana ir būtiska nozares konkurētspējai.
Lai gan Latvija šobrīd tiek uzskatīta par vienu no līderēm dronu tehnoloģiju attīstībā, aizsardzības ministrs Raivis Melnis aicina nekoncentrēties tikai uz vienu tehnoloģiju. “Droni vieni paši neko nevar izdarīt – ir vajadzīgas elektromagnētiskās karadarbības sistēmas, artilērija, prettanku mīnas un citas sistēmas, lai mēs varētu sekmīgi veikt uzdevumus,” viņš uzsver.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pētījumā kā vēl viena būtiska problēma izcelts cilvēkresursu trūkums. Pēc Roberta Kita aplēsēm, tuvāko 15 gadu laikā Latvija ik gadu zaudēs vidēji 18 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju, tādēļ aizsardzības nozarei nāksies piesaistīt un pārkvalificēt speciālistus no citām tautsaimniecības nozarēm.

Arī aizsardzības ministrs atzīst, ka darbaspēka pieejamība kļūst par vienu no lielākajiem izaicinājumiem. Viņš norāda, ka jau notiek sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju, augstskolām un nozares uzņēmumiem par īpašu studiju programmu izveidi, lai sagatavotu militārajai industrijai nepieciešamos inženierus un citus speciālistus.

VIDEO:

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.