“Dzīve ir tāds sū**. Tu nopelni naudu, pa kuru nopirkt ēst, lai rīt atkal būtu spēks strādāt,” Jurģis Liepnieks vairs negribot darīt to, ko dara šobrīd 225

Politikas eksperts Jurģis Liepnieks vakar vakarā savā TikTok kontā dalījies atklātās pārdomās par dzīvi un darbu. Video pāri ir uzraksts: “Dzīve ir sū**”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Video Liepnieks saka: “Dzīve ir tāds sū**. Tu nostrādā 12 stundu darbadienu, tu saproti, kāpēc marksisms un komunisms bija tik populārs. Faktiski vēl aizvien ik pa brīdim un visur kur ir tik populārs. Markss, protams, ģeniāls džeks, Markss pamanīja galveno cilvēka dzīves traģiskuma… vienu no galvenajiem aspektiem.

Iedomājies – tu strādā, strādā, strādā garas stundas, nopelni naudu, pa kuru nopirkt ēst, lai tev rīt atkal būtu spēks strādāt un lai samaksātu par pajumti, kur izgulēties, lai tev rīt atkal būtu spēks strādāt un tā tālāk.

CITI ŠOBRĪD LASA

Un tad tu strādā, lai nopelnītu naudu, pa kuru paēst, lai vispār varētu tālāk pastrādāt. Un lai samaksātu par pajumti, medicīnu un kaut kādām visvienkāršākajām lietām. Absurds! Pilnīgs absurds!

Piedevām, protams, Markss norādīja uz to vislielāko netaisnību šinī visā, jo no visa šī te darba tiekam pie līdzekļiem, šaura grupiņa kapitālistu kļūst visu laiku bagātāki. Tu tikai strādā, viņi nestrādā, kļūst tikai bagātāki. A tu tikai strādā. Netaisnība, vai ne?

Markss uzskatīja – ko jūs stulbi esat? Tāda sistēma nevar pastāvēt. Tāda sistēma sabruks, jo tie cilvēki taču nebūs tik stulbi, ka viņi visu laiku strādās, strādās, strādās. Viņiem no tā nekas, tikai paēst, lai varētu strādāt tālāk. Nav nekāds brīnums, ka cilvēki faktiski visā pasaulē ar šīm idejām aizrāvās.

Kad es sēžu pēc 12-13 stundu darbadienas vakarā mājās, es to perfekti saprotu. Visa tā dzīve ir sū**. Es nemaz negribētu to darīt, ko es daru dzīvē. Kādreiz man tas patika.

Es gribētu būt rakstnieks, rakstīt grāmatas. Pa kuru laiku? Jāstrādā, jāstrādā, jāstrādā. Stulbi, nenormāli stulbi. Stulbi ir arī tas, ka mēs zinām – marksisms nestrādā, komunisms nedarbojas. Pārbaudīts vairākas reizes visur kur. Nāksies vien ķerpīt.”