Eiropa gatavojas karam: vai NATO ir gatava miljonu lielas Krievijas armijas iebrukumam? 0
Kremļa diktators arvien intensīvāk pārbauda NATO noturību. Eksperti ir pārliecināti, ka Vladimirs Putins cenšas šķelt Eiropu un gatavojas plaša mēroga karam, izmantojot hibrīduzbrukumus pret tās kritisko infrastruktūru.
Putins cenšas vājināt Eiropas sociālo stabilitāti un NATO spēju ātri reaģēt, norāda “Bloomberg”. Krievijas darbības ir aprēķināta reakcijas pārbaude laikā, kad Eiropa bažījas par iespējamu ASV attālināšanos no alianses.
Izdevums norāda, ka Krievijas dronu uzlidojumi ir spēka demonstrācija un brīdinājums Rietumiem neiejaukties karā Ukrainā.
Turklāt Maskava tādā veidā varētu arī meklēt vājās vietas NATO aizsardzībā, par ko nesen brīdināja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Saskaņā ar izdevuma avotiem, Kremlis cenšas attīstīt spēju veikt plaša mēroga uzbrukumu, kas varētu paralizēt Eiropu.
Eiropa jau atrodas karastāvoklī ar Krieviju
Tikmēr bijušais ASV vēstnieks NATO Ivo Dālders savā slejā “Politico” norādījis, ka Eiropa jau sen atrodas karastāvoklī ar Krieviju.
Viņš uzskata, ka ES valstis ir pieļāvušas kļūdu, uzskatot agresijas eskalāciju (slepkavības, kiberuzbrukumus, infrastruktūras sabotāžu) par “pelēko zonu”, nevis par tiešu konfliktu.
Bijušais vēstnieks ir pārliecināts, ka Putina mērķis ir vājināt atbalstu Ukrainai un izmantot domstarpības NATO iekšienē, jo Krievijai nav resursu uzvarai kaujas laukā.
NATO gatavojas konfrontācijai
Reaģējot uz uzbrukumiem, NATO pastiprina savu klātbūtni Baltijas jūrā, nosūtot pretgaisa aizsardzības fregati un papildu spēkus.
Turklāt NATO un ES valstis izstrādā iniciatīvu “dronu siena”, lai kopīgi aizsargātu Eiropas robežas.
Lielākā daļa sistēmas varētu tikt ieviesta jau gada laikā.
Tāpat Rietumu politiķi apsver iespēju izveidot pretgaisa aizsardzības sistēmu virs Ukrainas rietumu daļas, vēlāk to paplašinot līdz Kijivai, lai notriektu Krievijas raķetes un dronus.
Šis solis būtu loģiska atbilde uz Krievijas nekaunīgajiem hibrīduzbrukumiem.
Izdevums norāda, ka faktiski lidojumu aizlieguma zonas izveide kļūtu par spēcīgu signālu Putinam par Eiropas apņēmību un mazinātu Krievijas uzbrukumu efektivitāti.
Putina agresija liek Eiropai rīkoties radikāli
Pieaugošās provokācijas no Kremļa un neskaidrā ASV prezidenta Donalda Trampa nostāja liek ES meklē jaunus drošības risinājumus, raksta “Politico”.
Drošības draudi kļūst arvien nopietnāki – Krievijas iznīcinātāji regulāri pārkāpj NATO gaisa telpu, bet Eiropas lidostu darbā arvien biežāk iejaucas noslēpumaini droni.
Izdevums norāda, ka ES līderu galvenais uzdevums ir atrast līdzsvaru: no vienas puses, saglabāt atturēšanas politiku pret Maskavu, bet no otras – nepieļaut, lai atsevišķi incidenti pāraugtu pilna mēroga konfliktā.
Šis posms Eiropai ir ārkārtīgi bīstams: jebkurš incidents var novest pie “Franča Ferdinanda mirkļa”, kad pēkšņa eskalācija plašā karā ierauj visu kontinentu.
Galvenais šķērslis ir finansējums: lai ES kļūtu par patiesi ietekmīgu spēku pasaulē, tai jāpalielina militārie tēriņi.
Taču starp valstu līderiem nav vienprātības par summām.
Vēsturiski kari tika finansēti ar valsts parādu palīdzību, un tieši šāds signāls par gatavību tērēt varētu kļūt par daļu no atturēšanas stratēģijas.
Putina armija paplašinās
Tikmēr Putins ciniski paziņojis, ka Krievijas karaspēks “uzvar” savā “taisnīgajā karā” pret Ukrainu un ka visa valsts strādā frontes labā, raksta “The Guardian”.
Tajā pašā dienā viņš parakstīja rīkojumu par rudens iesaukumu — armijā tiks iesaukti 135 tūkstoši vīrieši. Tas ir lielākais skaits kopš 2016. gada.
Izdevums arī atgādina, ka Zaporižjas atomelektrostacija apmēram nedēļu atrodas bez ārējās elektroapgādes, paliekot Krievijas kontrolē kopš pilna mēroga iebrukuma pirmajām nedēļām. Arī šī situācija var liecināt par Kremļa vadītāja visai saprotamajiem nodomiem.
