Laura Vinogradova: “Izstādei “Es, rakstāmmašīna” man bija jārada septiņi stāsti, iejūtoties rakstāmmašīnas “ādā”.”
Laura Vinogradova: “Izstādei “Es, rakstāmmašīna” man bija jārada septiņi stāsti, iejūtoties rakstāmmašīnas “ādā”.”
Foto: Timurs Subhankulovs

“Esam saistīti, kā tādi mazi vīrusiņi.” Intervija ar rakstnieci Lauru Vinogradovu 3

Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Pagājušā gada rudenī klajā nāca rakstnieces LAURAS VINOGRADOVAS garstāsts “Upe”, kuru izdevēji (apgāds “Zvaigzne ABC”) raksturo kā “smeldzīgu, emocionāli bagātu un literāri augstvērtīgu vēstījumu par savas vietas un piepildījuma meklējumiem dzīvē”.

LA
LA.LV
Ziņas
Skatītājs jautā: kāpēc nav statistikas par nāves gadījumiem pēc vakcinācijas? 161
16 stundas
RR
Rolands Repša
Ziņas
Rolands Repša: Ja karaspēka koncentrācijas zonā ir izveidoti pārvietojamie morgi, tad lieta ir nopietna 19
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valdība apstiprina neapliekamā minimuma apmēra aprēķināšanas kārtību 29
18 stundas
Lasīt citas ziņas

Šā gada 18. maijā par “Upi” rakstniece saņēma Eiropas Savienības literatūras balvu, ko šoreiz piešķīra 13 dalībvalstīs. “Kultūrzīmes” sarunājās ar autori dažas dienas pirms viņas 37. dzimšanas dienas.

– Kādas bija jūsu pirmās domas, uzzinot par ievērojamo balvu?

L. Vinogradova: – Es tam pat neticēju! Man zvanīja nedaudz agrāk, nekā par to paziņoja publiski un oficiāli; tas bija svešs numurs no ārzemēm, un visi jau zina – ja pienāk zvans no ārzemēm, tad parasti tie ir kaut kādi šaubīgi darījumi, tā es pat necēlu klausuli, necēlu ne ausi. Tad man atsūtīja īsziņu, ka tie ir viņi, lai nu atzvanu, kad varu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Patiešām neticēju. Apbalvošana nenotiek katru gadu, patiesībā nav tāda viena uzvarētāja, ir daudzi uzvarētāji no vairākām valstīm (katru gadu tiek izvēlētas 11 līdz 13 ES dalībvalstis, iepriekšējā balva Latvijai bija 2017. gadā par Osvalda Zebra romānu “Gaiļu kalna ēnā”. – D. J.).

Sākumā pat neaptvēru, cik tas ir liels pagodinājums un apbalvojums. Vairākas reizes pārprasīju – tiešām, vai man kas būs jādara? Tas bija ļoti, ļoti neticami. Nebiju par to ne mērķtiecīgi domājusi, ne arī sekojusi līdzi pašam procesam.

– Grāmatizdevēja, ES literatūras balvas Latvijas žūrijas pārstāve Renāte Punka ir stāstījusi, ka balvas laureātu sagaida nopietns darbs – būs daudz jābrauc un jāstāsta par Latviju, Latvijas literatūru, savu radošo procesu.

– Brauciens paredzēts novembrī, un, atzīšos, ka tā ir atbildība, ar kuru pirmajā brīdī nav viegli sarast. Ikdienā strādāju Rakstniecības un mūzikas muzejā un, man liekas, mūsu literatūru patiešām pārzinu.

Man pašai latviešu literatūra ir ļoti tuva, pārsvarā lasu latviešu autoru darbus, jo mani interesē, kas notiek mūsu literatūrā, līdz ar to nevajadzētu būt sarežģīti par to runāt. Domāju, ka mīlestību pret latviešu literatūru es nevarēšu noslēpt.

Cerams, ka šis brauciens notiks. Tas, protams, saistīts ar pandēmijas situāciju pasaulē.

– Iespējams, ka nokļūsit vidē, kur par Latviju zinās maz, – ar ko esat domājusi sākt savu stāstu?

– Tas gan būtu traki, ja par Latviju neko nezinātu! Droši vien sāktu ar to, ka mēs nebūt neesam maza valsts, Latvija patiešām nav maza un klusa valsts, ļoti ceru, ka Latviju zina un atpazīst, vismaz Eiropā noteikti.

Protams, gribētos kliedēt mītu par Latvijas saistīšanu vienīgi ar to pagātnes laiku, kad bijām Padomju Savienības sastāvdaļa un kura sekas vēl joprojām velkas līdzi. Es gribētu uzsvērt to, ko pati jūtu, – esam inteliģenta kultūras valsts, kur kultūru mīl.

Tas ir mūsu spēks. Un, protams, daba – tas ir mūsu varenums, daba ir klātesoša visās mūsu izpausmēs – mākslā, literatūrā, mūzikā, ikdienā. Daba ir mūsu spēka vieta. Bet, ja drīkst pajokot, es pat teiktu: “FUI! Kā var Latviju nezināt! Vai tad tiešām neesat bijuši mūsu valstī!”

– Vai pandēmijas laiks ir bijis ražīgs jūsu literārajam darbam?

– Domāju, ka jā. Mācos Literārās akadēmijas dzejas meistarklasēs, ir jāgrib kas vairāk un sevi nepieciešams izaicināt. Studiju laikā sevi izaicinu, bet pēc katras grāmatas man gan vajag atpūsties, galvā ir tukšums un nekas nerakstās.

Esmu pateicīga par neseno iespēju darbavietā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, – 4. jūnijā atklāsim izstādi “Es, rakstāmmašīna”. Šai izstādei man bija jārada septiņi stāsti, iejūtoties rakstāmmašīnas “ādā” un iztēlojoties, ko tā varētu domāt un just.

Tas bija ļoti interesants, arī būtisks pētnieciskais darbs, jo bija jāizprot laiks, kurā “dzīvojusi” tā vai cita rakstāmmašīna, jāiztēlojas, kam tā piederējusi un kā varējusi justies.

Arī man pašai ir gandarījums par uzzināto. Laipni lūgti uz Rakstniecības un mūzikas muzeju! Protams, ar iepriekšēju pierakstīšanos.

– Kādi ir jūsu darba pienākumi Rakstniecības muzejā? Par iejušanos rakstāmmašīnas lomā, domāju, jūs apskaustu ikviens literāts!

– Iesākumā biju muzeja pedagogs, tagad esmu vadītāja komandai, kuras pārziņā ir “izglītojošais darbs un darbs ar apmeklētājiem”. Protams, pandēmijas laikā nenotika klātienes nodarbības, bet jau vairāk nekā gadu radām saturu virtuālajai videi, virtuālajai klātbūtnei.

Esam brīnišķīga komanda, un katrs kopējam darbam pieliek savu roku, būtu grūti nodalīt konkrētus pienākumus. Nupat, Muzeju naktī, bijām izveidojuši maršrutus pa Dzegužkalnu un Iļģuciema apkārtni.

Šobrīd aktīvi strādājam pie satura veidošanas muzeja mājaslapā bērniem, tur būs gan bildes, gan video, gan blogi, mēģināsim komunicēt neierastākā muzeja valodā ne tikai ar bērniem, bet ar jebkuru apmeklētāju.

Parādīsim, ko dara muzejs, kas tā iekšpusē notiek. Muzejs jau nav tikai ekspozīcijas, kuras mums šobrīd nemaz nav, – esam tikai ceļā uz īstu ekspozīcijas telpu.

Pandēmijas laikā izsludinātie ierobežojumi ir apgrūtinājuši mūsu darbu, bet savā ziņā tagad top daudz kas tāds, kas savādākos, ikdienišķos ap­stākļos nemaz nebūtu radies.

– Varbūt muzejam ir izdevies uzrunāt to auditorijas daļu, kura ierastos apstākļos muzeju nemaz neapmeklētu?

– Domāju, ka apmeklētāju loks ir kļuvis plašāks. Jāņem vērā, ka Rakstniecības un mūzikas muzejs virtuālajā vidē uzrunā jau sen, pēdējos gados mums nav bijušas pastāvīgas ekspozīciju telpas.

Varētu teikt, ka šis laiks mūs skāra mazliet vieglāk, jo virtuāli jau vairākus gadus paturam prātā brīnišķīgo iespēju, ka komunicējam ne tikai ar visu Latviju, bet arī ar visām ārvalstīm, kur vien dzīvo latvieši.

Sākotnēji bija grūti pierast pie jaunajām saziņas iespējām, taču tagad tas liekas pats par sevi saprotams un, manuprāt, strādāšana no mājām, mobilitāte, ir jēdzīga laika sakārtošana – var atrasties ceļā un vienlaikus piedalīties sapulcē.

Tagad ir laiks izdarīt vairāk, it sevišķi dzīvojot Rīgā, kur attālumi no un uz darbu aizņem pārāk daudz laika. Laiks, darba dzīve ir kļuvusi vairāk piepildīta. Protams, ir jāuzmanās par brīdi, kad sāk darīt par daudz, pārstrādāties.

– Pandēmijas laiku var saukt arī par vientulības laiku, laiku pašam ar sevi. Kādu jūs saskatāt virtuālo latviešu tautu?

– Liekas, bijām uzskatījuši, ka esam tādi īsti vientuļnieki, tomēr šis laiks parādīja, ka īstai vientulībai neesam gatavi. Var jau sevi mānīt un, skatoties uz kvadrātiņiem ekrānā, izlikties, ka esam satikušies, bet īsto tuvību tā noķert nevar, kad izslēdz datoru, paliec viens.

Cilvēkiem ir vajadzīgi citi cilvēki. Šis laiks gan vēl nav ne apjausts, ne nojaušams – kādu iespaidu šis gads būs atstājis uz mūsu psihi, uz bērniem. Domāju, ka tik lielai vientulībai nebijām gatavi un tā ir radījusi nesavaldību un agresiju, dusmas.

Vai kāds vispār tam bija gatavs? Sākumā šķita – nav jau tik sarežģīti, bet tad nāca lūzums. Bet – būs labi, jābūt labi!

– Bieži domāju, ka, salīdzinot ar daudziem citiem dramatiskiem notikumiem mūsu vēsturē, šis laiks latviešiem ir vieglāks – šoreiz savās grūtībās neesam vieni, visa pasaule domā un jūt līdzīgi.

– Tas ir būtiski – neesam maza valsts nekurienē, neesam pamesti Austrumeiropā, pat ne Eiropā, jo cieš visa pasaule. Šī ir milzīga mācība – cik ļoti mēs visi esam saistīti – tas nav tikai vīruss, kurš no manis var nokļūt līdz pat Brazīlijai, tieši tāpat arī mans smaids var aizkļūt līdz Brazīlijai.

Esam saistīti kopā, kā tādi mazi vīrusiņi viens otru ietekmējot.

– Vērtētāji, kritiķi un lasītāji jūsu darbos uzsver cilvēcību. Vai, jūsuprāt, cilvēki mūsdienās kļūst iecietīgāki pret citādo jeb asāki, cietsirdīgāki?

– Man ir paveicies, manā burbulī viss ir labi, ir vēlme uzlabot, mainīt, palīdzēt, novērst pasaules sāpes. Tomēr ik pa laikam saskaros ar realitāti un secinu, ka vēl joprojām cilvēkiem sāp, tiek ievainoti un viens otru ievaino gan bērni, gan vīrieši, gan sievietes.

Domāju, līdz īstai iecietībai ejams vēl tāls ceļš, bet mēs gribētu kļūt iecietīgāki, es vismaz tā ceru, un tas jau ir solis uz priekšu. Latvijā vēl joprojām eksistē bērnudārzi, kuros bērni paliek dzīvot nedēļām ilgi, ne jau tāpēc, ka vecāki dzīvotu tālu.

Eksistē bērnunami, skolas un klases, kurās kā cietumos salikti tā sauktie bezcerīgie gadījumi, eksistē arī paši cietumi… Kā mēs varētu teikt, ka esam kļuvuši labāki? Mēs tā vēl nevaram teikt, vēl ir daudz darāmā, arī man.

– Kā jūs sākāt rakstīt?

– Tas bija samērā nesen, pirms septiņiem gadiem, trīsdesmit gadu vecumā. Viss sākās ar to, ka mainīju dzīvi, pametu darbu bankā un sāku meklēt savu ceļu. Man vienmēr ir paticis daudz lasīt, esmu lasījusi visu savu apzināto brīvo laiku, un likās, ka jaunais ceļš ir blakus grāmatām, bet tolaik man nebija ne jausmas, ka rakstīt varētu arī es pati.

Sāku strādāt grāmatnīcā, tad bibliotēkā un kaut kad, gandrīz nemanot, sāku rakstīt, iesākot ar blogu un ierakstiem sociālajos tīklos. Bet tas ātri beidzās, radās tāds kā klikšķis, un uzrakstīju pirmos stāstus.

Tas notika strauji, pēkšņi, līdz galam neizskaidrojami – sajutu, ka man ir ko teikt un ir jāraksta. Man šķiet, tā ir mana īstā balss, mana komunikācija ar pasauli.

– Vai jūs tagad, pēc šiem septiņiem gadiem, varētu iztikt bez rakstīšanas?

SAISTĪTIE RAKSTI

– Iespējams, kādu brīdi varētu iztikt, var jau iztikt bez daudz kā. Piemēram, man ļoti patīk mežs, bet manā dzīvē ir bijis gads, kad mežā pat neiegāju, es iztiku. Līdzīgi ir ar rakstīšanu, jo dzīve ir neprognozējama.

Pieļauju, ka varētu vairs neko neuzrakstīt, tā varētu notikt, bet, protams, ar katru nākamo grāmatu tomēr ir sajūta – nē, nevarētu iztikt. Spēju pielāgoties, bet, ja man ir izvēle,– es nevarētu iztikt bez rakstīšanas, tas jau ir zem manas ādas, tāda esmu šai pasaulē – es rakstu.

Tas būtu sāpīgi, ja man to sev vajadzētu atņemt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Skatītājs jautā: kāpēc nav statistikas par nāves gadījumiem pēc vakcinācijas? 161
16 stundas
RR
Rolands Repša
Ziņas
Rolands Repša: Ja karaspēka koncentrācijas zonā ir izveidoti pārvietojamie morgi, tad lieta ir nopietna 19
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valdība apstiprina neapliekamā minimuma apmēra aprēķināšanas kārtību 29
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valdība nedaudz mīkstina Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus. Kas mainīsies? 31
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Smags zaudējums: mūžībā devies vēl viens karalienes Elizabetes II tuvinieks 10
17 stundas
Lasīt citas ziņas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Katru gadu par 10 000 rīdziniekiem vairāk! Galvaspilsētā plāno palielināt iedzīvotāju skaitu 49
8 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Kovids palīdzējis vai tikai sakritība? Kāpēc pandēmijā daudz vairāk ēdam zivju konservus 8
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valsts ziemeļaustrumos gaisa temperatūra pazeminājusies līdz -25 grādiem 1
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Kā šogad uz Ziemassvētkiem izrotāta “lampiņu karaliene” Ogre 3
7 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Iznācis rallija kalendārs: neviens cits pasākums Latvijā nav tik bagātīgi un kvalitatīvi ilustrēts
22:55
LA
LA.LV
Kokteilis
Apstājies un padomā pirms pārkāpt kādu robežu! Horoskopi 8.decembrim
22:51
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
RTU izveido enerģētikas un klimata modelēšanas rīku 2
22:41
LE
LETA
Ziņas
Kriminālprocesā meklēs, kurš spēra policistei! Policija pret Gobzemu sākusi 12 administratīvā pārkāpumu procesus 72
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Saulkrastos nozāģēts simtgadīgs mežs, iedzīvotāji sašutuši, vēsta televīzija 51
11 stundas
RR
Rolands Repša
Ziņas
Rolands Repša: Ja karaspēka koncentrācijas zonā ir izveidoti pārvietojamie morgi, tad lieta ir nopietna 19
8 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
“Daudz labāk nez vai būšot!” Degviela – mazliet lētāka, bet tāpat dārga 1
8 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Formulā-1 pamatīga intriga, kas nebija notikusi kopš 1974. gada 1
9 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Priekšsacīkstes Francijas prezidenta vēlēšanās: uzvarēja Pekresa, Zemūrs grib “atkarot” valsti
8 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Stāsti
Iepazīstamies ar trīs jauktu tautību ģimenēm. Kā viņi jūtas Latvijā?
11 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Šie cilvēki savu veco antenu pagriež robežas virzienā, un tur viņiem viss ir bez maksas.” Pierobežā vietējais saturs nespēj konkurēt ar austrumu kaimiņu 130
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ruks komentē runas par personīgas pavēles došanu Gobzema aizturēšanai 62
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Skatītājs jautā: kāpēc nav statistikas par nāves gadījumiem pēc vakcinācijas? 161
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Navaļnijs cietumā sācis strādāt. Ko viņš dara? 25
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Darba devēji saka: mēs neko tādu neesam piedāvājuši.” Dombrovskis izklāsta piemēru par valsts naudas izšķērdēšanu 16
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pārņem bailes, skatoties, ka šādi tiek pieņemti lēmumi.” Jurists par valdības sēdes gaitu saistībā ar lēmumiem par vakcināciju 95
19 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Vai sniegs no kokiem un krūmiem ir jānopurina? Iesaka dārzniece
16 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
“Ja auto nereaģē vai stūre šķiet “vaļīga” – ceļš ir slidens!”: eksperts skaidro, kā, braucot ziemā, nepieļaut liktenīgas kļūdas 13
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valdība nedaudz mīkstina Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus. Kas mainīsies? 31
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Reperis Ozols atceras – reiz kāda fane viņam nozagusi metāla zobus 3
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valdība apstiprina neapliekamā minimuma apmēra aprēķināšanas kārtību 29
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Augsta ranga amatpersona atklāj, kādā gadījumā ASV palielinātu militāro klātbūtni Austrumeiropā 37
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Veģetārais plovs ar burkāniem, ķirbīti un kariju
16 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
Etnogrāfe: Tā ir lielākā nelaime, ka vairāku paaudžu priekšmeti savilkti vienā ģērbā un pasniegti kā tautastērps 9
1 diena
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Par neatbilstošu riepu stāvokli autovadītāji šķīrušies no tehniskās apskates uzlīmes un pat mašīnas numura zīmes 11
14 stundas
IB
Indulis Burka
Praktiski
Kad mājai jāziemo vienai: 7 praktiski padomi 6
1 diena
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Astroloģiskā prognoze: veiksmīgās un bīstamās dienas decembrī
17 stundas