Foto: Verbaska/SHUTTERSTOCK

“Esmu ceļojumā, nepieciešamas zāles, ko izrakstījis ārsts Latvijā! Ko darīt?” Top iespaidīga Eiropas mēroga e-veselība 5

Imants Frederiks Ozols, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Neatstāj ieslēgtu mūzikas centru! Cik kWh mēnesī patērē kontaktā iespraustas ierīces? 4
Karstuma vilni jaunnedēļ nomainīs stipras lietavas, bet atklāj, kad tas atkal atgriezīsies 5
Lasīt citas ziņas

 

Ko darīt, ja, atrodoties citā Eiropas Savienības valstī, steidzami nepieciešamas recepšu zāles, turklāt recepte jums ir, bet tā izrakstīta Latvijā? Kā ārstiem uzzināt svarīgākos datus par citas valsts pacienta alerģijām, slimībām vai operācijām? Un kā laikus identificēt slimības riskus? Tās ir tikai dažas no problēmām, kuru risināšanai tiek veidota jauna, visas ES valstis aptveroša veselības datu telpa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ambiciozais plāns par vienoto Eiropas veselības datu telpu – jau kādu laiku nav tikai ieceru projekts. Sagatavošanās darbi ilga vairākus gadus, bet šogad sākta tā realizācija. Tiesa, pagaidām dažādu ES valstu gatavības līmenis Eiropas līmeņa e-veselībai ir ļoti atšķirīgs.

Pat tikai tās pirmajiem moduļiem – elektronisko recepšu izrakstīšanai un zāļu izsniegšanai aptiekās. Divās trešdaļās ES valstu tiek bieži un plaši izmantotas nacionālās elektronisko recepšu sistēmas, taču vēl arvien 11 valstīs receptes izsniedz papīra veidā. Turpretim pāris ES valstis jau tagad pieņem citā valstī izsniegtas receptes un izsniedz pret tām zāles.

 

Jau notiek Somijā un Igaunijā

Viens no pārrobežu sadarbības labajiem piemēriem ir mūsu kaimiņvalstis – Igaunija un Somija. Jau 2019. gadā valstis spēja saslēgt savas elektronisko recepšu sistēmas tādējādi, ka ar Igaunijas ārsta izrakstītu recepti varēja iegādāties zāles Somijā un otrādi. Vienīgais ierobežojums ir narkotiskās un psihotropās zāles, kā arī zāles, kas ar īpašu recepti tiek pagatavotas pašā aptiekā.

Atprečojot recepti, piemēram, Helsinku aptiekā, pāris minūšu laikā dati par izsniegto medikamentu atspoguļojas arī Igaunijas elektroniskās receptes sistēmā. Kā “Euronews” ziņām stāstīja Igaunijas sistēmas radītājas, kompānijas “Tehik” veselības divīzijas vadītājs Tenis Jāgus, viņaprāt, lai saņemtu izrakstītās zāles, jebkurā ES valstī vajadzētu pietikt ar ID karti: “Šodien, ceļojot mēs vairs nedomājam par to, vai mūsu mobilajam pieslēgumam paredzēta viesabonēšana. Tikpat vienkārši jādarbojas arī pārrobežu e-veselības sistēmai.”

Abu valstu sadarbība izrādījusies tik sekmīga, ka tas ir viens no labās prakses piemēriem, kas tiek pētīts, lai realizētu attiecīgos moduļus arī visā ES mērogā. Interesanti, ka šā procesa avangardā ir šādu valstu četrinieks: jau minētās Igaunija un Somija, kā arī Portugāle un Horvātija. Taču tūdaļ uz pēdām min plašāku valstu saime, kurā ir arī Latvija. Līdz 2025. gadam elektronisko recepšu modulim jādarbojas visā Eiropas Savienībā.

 

Pārrobežu veselības aprūpe

Tomēr elektronisko recepšu un zāļu izsniegšanas sistēmas nav Eiropas vienotās veselības datu telpas nedz vienīgais, nedz svarīgākais mērķis, bet tikai viena sadaļa plašākā stratēģijā. Mērķis ir pilnvērtīgu pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, datiem sekojot pacientam, neatkarīgi no ES valsts, kurā viņš nonācis. Kā, sākot šā projekta realizāciju, šā gada maijā pavēstīja Eiropas Komisija, visai drīzā nākotnē, piemēram, Portugāles iedzīvotājam, meklējot palīdzību pie ārsta Francijā, mediķiem būs pieejami visi nepieciešamie dati, tostarp, piemēram, plaušu izmeklējumu rezultāti un attēli.

Tiesa, tas nozīmē, ka līdz 2025. gadam, kad pilnvērtīgi jādarbojas elektronisko recepšu sistēmai, jāpaveic ļoti daudz, tostarp izveidojot pilnvērtīgu medicīnisko datu aprites infrastruktūru starp dalībvalstīm.

 

Datu zinātne slimību apsteigšanai

Eiropas Vienotā datu telpa paredz divus datu lietošanas līmeņus: primāro un sekundāro. Primārais līmenis ir, piemēram, vizīte pie ārsta vai ārstēšanās slimnīcā. Ārsts piekļūst pacienta datiem, kā arī papildina tos; sistēmā nonāk arī veikto analīžu un izmeklējumu rezultāti. Savukārt sekundārais līmenis svarīgs pētniecībā un politikas plānošanas līmenī, lai apsteigtu slimības un virzītu zinātnes progresu medicīnā. Šajā gadījumā nav iespējams piekļūt atsevišķu personu identificējošajiem datiem, taču notiek darbs ar lielām veselības datu kopām. To dara gan zinātniskās izpētes, gan slimību profilakses u. c. nolūkos.

Viena no attīstītākajām digitālajām veselības sistēmām Eiropā darbojas Parīzē, kur šo datu ekosistēmu un pielietojamību nodrošina īpaša organizācija “Health Data Hub” jeb veselības datu koncentrators. Šā centra pārstāve, datu inženiere Sesīlija Rozo, komentējot medijiem darbu ar veselības datiem, teikusi: “Mākslīgais intelekts veselības datu jomā nozīmē virzīšanos prom no tādas veselības aprūpes, kas nododas ārstēšanai, kad pacients jau ir saslimis, uz tādu, kas brīdina cilvēku par hospitalizācijas riskiem.”

Jau nākamajā septembrī Eiropas veselības datu telpā tiks īstenots svarīgs pilotprojekts attiecībā uz veselības datu pārrobežu lietojumu sekundārajā līmenī vēžu, reto slimību un tā saucamo ārstēšanas kursu jomā, kad vienotā procesā tiek saslēgti dažādu jomu speciālisti.

 

Vai gluži jauni spēles noteikumi?

Vienotās veselības datu telpas praktiskais lietojums lasītājam noteikti atgādinās tos uzstādījumus, ar kuriem Latvijā tika izstrādāta mūsu pašu daudz kritizētā e-veselības sistēma. Un patiesi, e-veselībā ir nopietnas grūtības ar analīžu un izmeklējumu rezultātu nodrošināšanu, nemaz nerunājot par vizuālās diagnostikas attēlu pieejamību, bet Eiropas vienotajā datu telpā šāda funkcionalitāte jau paredzēta kā tuvāko gadu mērķis. Vai tas nozīmē, ka Latvija var atteikties no tālāka darba pie savas nacionālās sistēmas un gaidīt vienoto Eiropas līmeņa risinājumu? Atbilde ir noraidoša.

Eiropas Komisijā “Latvijas Avīze” saņēma plašāku skaid­rojumu, tostarp, ka tā dēvētais “[email protected]” pakalpojums tiek radīts kā ietveroša virsbūve atsevišķajiem nacionālajiem risinājumiem. Tādējādi atsevišķu valstu nacionālās veselības datu sistēmas caur nacionālajiem e-veselību kontaktpunktiem saslēgsies un nodrošinās datu apmaiņu savā starpā. Latvija jau strādā pie sava nacionālā kontaktpunkta izveides; kad tas būs noticis, kļūs iespējama arī attiecīgo datu apmaiņa ar citām Eiropas valstīm, izmantojot kopīgo ES infrastruktūru.

 

Vienoti standarti visā ES

Eiropas Komisijas avoti “Latvijas Avīzei” arī atzina, ka pašreizējie nacionālā mēroga e-veselību risinājumi dažādās valstīs ir visai atšķirīgā “brieduma pakāpē”. Vieniem visas slimnīcas, aptiekas un ģimenes ārstu prakses veiksmīgi saslēgtas un strādā vienā elektroniskā datu sistēmā, kurpretim citās valstīs – ne, “tādēļ mēs aicinām valstis turpināt attīstīt savas nacionālās sistēmas, vienlaikus lūkojot, lai tās saskaņojas kopīgā ES ietvarā”.

Jutīgs jautājums vēl arvien ir arī vienots veids, kā pacienta dati tiek atspoguļoti. Pašlaik ES darbojas dažādas datu kodēšanas sistēmas, taču eventuāli jāspēj nodrošināt, ka visi dažādu valstu veselības aprūpes profesionāļi spēj vienlīdz labi saprasties savā starpā. Lai to nodrošinātu, tiks ievēroti vienoti starptautiskie un ES “semantikas standarti” pacienta vēsturē un e-receptēs.

SAISTĪTIE RAKSTI

Parādoties jauniem moduļiem “[email protected]” sistēmā, tiks noteikti vienoti, visai ES kopīgi “semantiskie standarti”, kas būs attiecīgi jāsavieto un jārealizē arī nacionālajās e-veselību sistēmās. Ir arī aplēses par to, cik tas varētu izmaksāt, bet vienlaikus arī paredzama līdzekļu ekonomija, atvieglojot datu apriti.

ES dalībvalstis savos budžetos paredzējušas kopskaitā 12 miljardus eiro digitālās veselības sistēmu attīstīšanai. Papildus nacionālajiem tēriņiem Komisija no savas puses ieguldīs 810 miljonus eiro Eiropas vienotās datu telpas izveides un darbības atbalstam. Savukārt pirmajos desmit darbības gados sagaidāms 11 miljardu eiro ietaupījums no Eiropas vienotās datu telpas darba.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Neatstāj ieslēgtu mūzikas centru! Cik kWh mēnesī patērē kontaktā iespraustas ierīces? 4
Karstuma vilni jaunnedēļ nomainīs stipras lietavas, bet atklāj, kad tas atkal atgriezīsies 5
Menģelsone uzsver: nedrīkst pieļaut “Nord Pool” biržas spekulācijas 83
Ja informācija apstiprināsies, tas būs ievērojams ukraiņu spēku taktiskais panākums. Slaidiņš ieskicē situāciju Ukrainā 1
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Menģelsone uzsver: nedrīkst pieļaut “Nord Pool” biržas spekulācijas 83
VZD ziņo par darījumiem ar privātmājām Rīgā un Pierīgā 2022. gada 1.pusgadā: cenas augušas vidēji par 20%, reģistrēts par 37% mazāk darījumu nekā pērn
VIDEO. Neiztīrītas gultnes dēļ jau divus gadus burāšanai slēgta Jūrmalas osta, bet ostas pārvaldnieks tik aizbildinās 3
VIDEO. Slaidiņš: Lai Ukraina gūtu uzvaras, nevajag celt “gaisa pilis” ilgtermiņā 5
“Mūsu draugs, vecais kikbokseris un dievlūdzējs spēj tā zāģēt, ka ausis krīt ciet,” Līcīša feļetons
23:35
1942. gada 19. augustā. Djepes katastrofa
23:30
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 19. augustā
23:25
“Mūsu draugs, vecais kikbokseris un dievlūdzējs spēj tā zāģēt, ka ausis krīt ciet,” Līcīša feļetons
FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Zelenskis ar Gutērrešu apspriedis arī Krievijas piekopto kodolšantāžu Zaporižjes AES. Putins piekritis ielaist ekspertus 35
“Attīstībai/Par!” rosinājusi koalīcijā nemarinēt LNG termināļa būvniecības projektu, lai Latvija neatpaliktu no kaimiņvalstīm 34
Ēriks Loks, Ieva Akuratere un Āris Ziemelis ielūdz uz “Dziesminieku dienām Sēlijā”
FOTO: Ieskaties spēlfilmas “Mīlulis” filmēšanas aizkulisēs ar Kārli Arnoldu Avotu galvenajā lomā
Tanku biatlons Krievijā kā samērā absurda disciplīna
Krāpnieki pielieto jaunu triku – uzdodas par policijas darbiniekiem, lai izmānītu naudu 4
Lokdauni izraisījuši vairāk nāves gadījumu nekā Covid-19 vīruss, atzīst pētnieki. Neatliekamā medicīniskā palīdzība kļūst neaizsniedzama Lielbritānijā 8
VIDEO. “Čuk čuk čuk!” Ministrs Linkaits dzimšanas dienā soctīklotājus pārsteidz ar amizantu dziesmu 24
FOTO. Kāda sena tradīcija pat vēl mūsdienās britu karaliskajai ģimenei pusdienās liedz izmantot vienu galda piederumu 11
Sestdien Kurzemē iespējams pērkona negaiss, karstums līdz pat 30 grādiem 1
Ogrēnieši netiek uz darbu, pie ārsta un uz bērnudārzu, bet ATD līgumu ar “Liepājas Autobusu parks” lauzt negrasās
LVM padome noraida bažas par AS “Latvijas valsts meži ” valdes locekļu atlases neatbilstību tiesiskajam regulējumam un aicina uz konstruktīvu dialogu
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs