“Faktiski tie skolotāji ir apmiruši…” Uzņēmējs Bergs uzskata, ka Latvijas valsts nav izdarījusi savus mājasdarbus izglītības jomā 146

“Ir vēl prozaiskāka lieta…Tu runā par skonieku vai viņu vecāku izglītošanu un nākotni, bet tā lieta ir daudz prozaiskāka, jo lielā daļā Latvijas skolu tev nav tā jēdzīgā ķīmijas un fizikas skolotāja. Mēs patiesībā sistēmas līmenī nogriežam tiem bērniem iespējas mācīties,” tā TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” norādīja uzņēmējs Normunds Bergs, diskutējot par aktualitātēm izglītības jomā un finansējumu pedagogu algām Latvijā.

Reklāma
Reklāma
7 dārzeņi, kas palīdz atbrīvoties no taukiem vidukļa zonā, ja tos patērē katru dienu
Klusā okeāna ūdeņos atklāta būtne, kuras dzīves ilgums ir cilvēka prātam neaptverams
Putina draudi iebrukt Baltijā un izraisīt Eiropā jaunu karu ir jāuztver nopietni, brīdina bijušais ASV armijas ģenerālis 164
Lasīt citas ziņas

“Nav, nomiruši…Atbilde ir – nomiruši! Viņiem pārāk maz ir maksāts parāk ilgi. Tas skolu tīkls – mēs atkal atgriežamies pie tā paša, ka sabojātais patafons joprojām ir pārāk liels, ir pārāk maz skolēnu uz vienu skolotāju, tam skolotājam rezultātā samaksāt nevar! Ja tev ir skola, kurā tev ir fizikas skolotāja vieta uz piektdaļu slodzi – nu, kā tu dabūsi tur to skolotāju?” tā komentēja Bergs.

Latvijas valsts joprojām neesot izdarījusi mājasdarbus. “Faktiski tie skolotāji ir apmiruši…viss,” atkārtoti TV24 raidījumā uzsvēra uzņēmējs Bergs, skaidrojot savu viedokli par pašreizējām izglītības sistēmas problēmām Latvijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau vēstīts, ka izglītības ministre Anda Čakša (JV) nekonkretizē skolu skaitu, kuras Latvijā var nākties slēgt jauno minimālā skolēnu skaita prasību dēļ. Trešdien, 2.augustā, intervijā TV3 ministre uz vairākkārtējiem jautājumiem, kādu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) modelē potenciālo skolu tīklu pēc tam, kad būs stājušās spēkā jaunās prasības, tiešas atbildes nesniedza, vien sakot, ka skolu slēgšana paliek pašvaldību atbildība, ministrija ar pašvaldībām turpināšot strādāt pie skolu tīkla sakārtošanas jautājuma, bet pašvaldības varot organizēt savu skolu tīklu atkarībā no tām pieejamā finansējuma apjoma.

Šogad 1.septembrī darbu Latvijā sākšot 550 skolas.

Lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, iecerēts noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni – jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāks skolēnu skaits klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.

Pēc IZM piedāvājuma, valstspilsētas un administratīvajos centros visās četrās minētajās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni.

Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās – 60 skolēni klasē. Savukārt pierobežas un reti apdzīvotās pašvaldības vismaz 30 skolēni būs jānodrošina trīs klašu grupās līdz 9.klasēm, bet vidusskolās arī tur būs jānodrošina vismaz 60 skolēni.Ministrijā  skaidroja, ka tā ir atteikusies no ieceres par obligāta vidējā skolēnu skaita noteikšanu klasē, lai sniegtu skolām lielāku elastību.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.