Informē par jaunās sērijas 100 un 200 eiro banknotēm.
Informē par jaunās sērijas 100 un 200 eiro banknotēm.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Gaidāma studiju kreditēšanas sistēmas maiņa 0

Iespējams, ka šāgada jaunie studenti būs pēdējie, kas izmantos līdzšinējo studiju kredītu izsniegšanas sistēmu. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tapusi jauna koncepcija, kā nākotnē vajadzētu izsniegt un arī dzēst ar studijām saistītos kredītus.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Izmaiņas nepieciešamas vairāku iemeslu dēļ. Gan tāpēc, ka bankas vairs nav ieinteresētas piedalīties izsolē par tiesībām izsniegt studiju kredītus, jo sistēmas administratīvais slogs esot pārāk liels, lai bankām atmaksātos izsniegt šos kredītus. Gan arī tāpēc, ka studentus pārstāvošās organizācijas jau ilgstoši prasa atcelt nosacījumu, lai bez valsts studentu un studējošā kredītam būtu vēl kāds galvotājs, jo ne visiem potenciālajiem studentiem ir iespējams šādu galvotāju atrast.

Līdz ar studentu skaita kritumu samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms. Turklāt studentu kreditēšanas apjoms samazinās ne tikai skaitliski, bet arī procentuāli. 2014. gadā 14% no tiem studentiem, kuri studē par maksu, ņēma studiju kredītu, bet 2018. gadā jau tikai 10%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr IZM atzīst: daļai studējošo kredīti jo­projām ir nepieciešami, bez tiem viņiem nebūtu iespējas studēt. Iecerēts, ka no nākamā gada garantiju studiju kredītiem sniegtu valsts “Attīstības finanšu institūcija “Altum””, kam būtu sadarbības līgumi ar vairākām bankām, starp kurām studējošais pats varētu izvēlēties kredīta devēju.

Patlaban aizdevumus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, bet valsts nodrošina galvojumu 90% apmērā. Lai noslēgtu kreditēšanas līgumu, ir nepieciešams vēl viens galvotājs. Jaunajā, IZM ieteiktajā kreditēšanas sistēmā galvotāju vairs nevajadzēs. Secināts, ka galvotāja atrašana bieži vien ir problemātiska un kavē studentu iespējas iegūt studiju kredītus. Aptuveni trešdaļa jauniešu, kuri vēlas studiju kredītus, tieši dēļ tā, ka vajag otru galvotāju, to galu galā nesaņem.

Šajā studiju gadā par studijām maksā 59% studējošo. Savukārt valsts augstskolu un koledžu studenti paši par studijām maksā tikai 46% gadījumu, liecina IZM dati.

Studentiem ir iespēja saņemt aizdevumu ne tikai studiju kredītu studiju maksas apmērā, bet arī studējošā kredītu ikdienas vajadzību segšanai. Studējošā kredīts ir 170,74 eiro mēnesī. Iecerēts, ka pēc sistēmas maiņas studējošā kredīta apjomu izraudzīsies pats students, taču tas nedrīkstēs būt lielāks kā minimālā mēnešalga.

Šobrīd valsts galvotos kredītus var ņemt arī tie, kuri studē ārzemēs. Taču, tā kā secināts, ka ārzemēs studējušie lielākoties pēc studijām nestrādā Latvijā, IZM ierosina atteikties no studiju kreditēšanas tiem, kuri izvēlējušies mācības ārvalstīs.

Patlaban daļai augstskolu absolventu valsts studiju kredītu dzēš. Tos iespējams pilnībā vai daļēji dzēst tiem, kuri audzina bērnus, un tiem, kuri strādā valsts vai medicīnas ie­stādēs, skolās un citviet, kur ir valstiski svarīgi nodrošināt darbiniekus.

Viena no būtiskākajām iecerētajām izmaiņām – valsts mainīs kārtību, kādā tiek dzēsti kredīti. Ja kādas nozares ministrija vēlēsies dzēst kredītu savā resorā strādājošajiem, tā par saviem līdzekļiem to varēs darīt, tomēr centralizēta ikgadēja kredītu dzēšana kā līdz šim vairs nenotiks. Tā ka kredītu dzēšanas apjoms varētu ievērojami samazināties.

Reklāma
Reklāma

Ziņojumu par sistēmas maiņu izstrādājusi darba grupa, kurā iekļauti Latvijas Studentu apvienības, Finanšu ministrijas, Valsts kases, Studiju un zinātnes administrācijas, Finanšu nozares asociācijas un AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” pārstāvji.

Darba grupas ieskatā tās piedāvājums ļaus palielināt studiju un studējošo kredītu pieejamību.

Studiju maksa ļoti dažāda

* Studiju maksas lielumu katra augstskola nosaka pati.

* Reģionālajās augstskolās tā parasti ir mazāka, bet Rīgā – lielāka.

* Koledžas un bakalaura līmeņa studiju maksa gadā ir 1019 līdz 5500 eiro par pilna laika studijām.

* Maģistrantūras pro­grammās gada maksa ir 1221 līdz 6000 eiro par pilna laika studijām.

* Maksa par garā cikla – profesionālām piecu gadu – studiju programmām (pamatā medicīnas un veterinārmedicīnas jomā) ir 2600 līdz 15 000 eiro gadā.

* Nepilna laika studiju maksa vidēji ir zemāka nekā pilna laika studiju maksa.

* No 2001. līdz 2018. gadam noslēgti 60 143 studiju kredīta līgumi, kredītos izsniegti vairāk nekā 209 miljoni eiro.

* No 2001. līdz 2018. gadam noslēgts 25 451 studējošā kredīta līgums, kredītos izsniedzot 90,94 miljonus eiro.

* Valsts budžeta finansētās studiju vietas piešķir, balstoties uz akadēmiskajiem rezultātiem vai reflektantu mācību sasniegumiem pirms stāšanās augstskolā vai koledžā: centralizēto eksāmenu un iestājeksāmenu vērtējumiem, kā arī atzīmēm izglītības dokumentā.

* 2019. gadā IZM kā prioritārās jomas noteikusi dabaszinātnes, datorzinātnes un inženierzinātnes. Tāpēc šajās jomās piešķir vairāk valsts apmaksāto studiju vietu.

Dati: IZM