Guntars Vītols: Runas par to, ka, nolaižot PVN uz nulli, pārtika būs lētāka, ir pilnīgas muļķības 0
Pārtikas cenu kāpums ir viens no jautājumiem, kas īpaši jūtīgi skar sabiedrību, tāpēc nav pārsteigums, ka politiķi priekšvēlēšanu laikā meklē risinājumus, kā iedzīvotājiem dot vismaz īslaicīgu atvieglojumu. Taču eksperti Ingūna Gulbe, Dr. oec., Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, un Guntars Vītols, ekonomists, finanšu ministra padomnieks, 15. Saeimas deputāta amata kandidāts (AS) TV24 raidījumā “Naudas cena” norāda – pārtikas PVN samazināšana nav tik vienkāršs risinājums, kā to mēdz pasniegt.
Politiķu uzdevums nav tikai pieņemt lēmumus, bet arī skaidrot sabiedrībai, kāpēc konkrētais risinājums tiek izvēlēts un ko tas nozīmēs nākotnē.
Atbalstam būtu jābūt mērķētam, nevis vienādi sadalītam pilnīgi visiem. Pārtikas cenas politiķiem gan ir tēma, par kuru jāuztraucas, jo vēsturiski tieši pārtikas nepieejamība vai straujš cenu kāpums daudzviet pasaulē ir bijis viens no sabiedrības nemieru iemesliem.
Ar īslaicīgu PVN samazinājumu vien nepietiek. Ja politiķi saka, ka šobrīd tiek risināta īstermiņa problēma, tad viņiem jāpaskaidro arī, kādi būs nākamie soļi. Sabiedrībai būtu jāredz ne tikai pagaidu risinājums, bet arī plāns – kas tiks darīts tālāk, lai situācija ilgtermiņā uzlabotos.
Cilvēki nav tik nesaprotoši, kā dažkārt tiek pieņemts. Ja skaidri pasaka, ka šis ir īslaicīgs atbalsts, bet vienlaikus tiek gatavoti konkrēti ilgtermiņa lēmumi, sabiedrība to var saprast. Problēma rodas tad, ja politiskā diskusija aprobežojas tikai ar pārmetumiem par to, ko iepriekšējie nav izdarījuši.
Svarīgāk būtu skatīties uz priekšu un skaidri definēt, kas jādara tālāk, nevis visu laiku atgriezties pie tā, kas nav izdevies pagātnē.
Savukārt ekonomists, finanšu ministra padomnieks un 15. Saeimas deputāta amata kandidāts Guntars Vītols uz PVN samazināšanu pārtikai raugās vēl skeptiskāk. Viņš norāda, ka bieži tiek izmantots arguments – citās valstīs tā dara, tāpēc arī Latvijai jādara tāpat.
Viņa ieskatā šis “visi tā dara” arguments politikā ir ļoti lipīgs. Vienā valstī tiek ieviests samazināts PVN, citā valstī arī, un tad rodas spiediens, ka Latvija nedrīkst palikt pēdējā. Politiski šāds solis var dot ātrus punktus, jo sabiedrībai tas izklausās pievilcīgi.
Tomēr Vītols uzsver, ka citu valstu piemēri ne vienmēr pierāda, ka samazināts PVN automātiski nozīmē lētāku pārtiku veikalos. Kā piemēru viņš min Lielbritāniju, kur daļai pārtikas produktu PVN ir 0%, taču tas nenozīmē, ka visi pārtikas produkti tur ir lētāki nekā citās valstīs.
Salīdzinot cenas, redzams, ka daļa produktu var būt lētāki, bet daļa – dārgāki. Tas, pēc Vītola domām, apliecina, ka pārtikas cenu daudz būtiskāk ietekmē citi faktori, nevis tikai PVN likme.
Cenas ietekmē globālais tirgus, ražošanas izmaksas, energoresursu cenas, degvielas cenas, sezonas apstākļi, ražas kvalitāte, laikapstākļi un vietējie tirgus faktori. Piemēram, slikta zemeņu sezona vai nelabvēlīgi laikapstākļi konkrētam produktam cenu var ietekmēt daudz vairāk nekā nodokļa likmes samazinājums.
Tāpēc Vītols uzskata, ka apgalvojums – atliek tikai samazināt PVN kaut vai līdz nullei, un pārtika kļūs būtiski lētāka visiem –, neatbilst realitātei. Viņa ieskatā statistika to neapstiprina.
Ekspertu vērtējumā PVN samazināšana pārtikai var būt politiski saprotams solis, īpaši priekšvēlēšanu laikā, taču tas nav brīnumlīdzeklis pret augstām cenām. Ja valsts izvēlas šādu risinājumu, tam jābūt skaidri izskaidrotam, mērķētam un sasaistītam ar ilgtermiņa plānu, nevis tikai īslaicīgu vēlētāju nomierināšanu.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
