Somijas satiksmes ministrs Timo Haraka: “5G lietojumu ierobežo tikai mūsu iztēle.”
Somijas satiksmes ministrs Timo Haraka: “5G lietojumu ierobežo tikai mūsu iztēle.”
Foto: Laura Kotila/SOMIJAS SATIKSMES MINISTRIJA

“Jau testējam 6G. ” Saruna ar Somijas satiksmes ministru Timo Haraku 9

Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot
Putins beidzot pats mobilizējies? Cilvēki dalās ar kāda mobilizētā attēlu, kurš ir ļoti līdzīgs Krievijas prezidentam 10
Lasīt citas ziņas

 

Somijas satiksmes ministrs Timo Haraka (Sociāldemokrātu partija) piekrita sarunai ar “Latvijas Avīzes” korespondenti īsi pirms Latvijas organizētā Eiropas vadošā ekosistēmas foruma “5G Techritory”, kas šonedēļ notika Rīgā. Timo Haraka attālināti no Helsinkiem uzstājās ar programmatisku runu par Somijas 5G un digitalizācijas vīziju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Satiksmes ministrs ir lielisks piemērs mūsdienu Somijas labklājības valstij: dzimis 1962. gadā, ar avīzes sludinājuma palīdzību adoptēts “uz labām mājām”. Abi ministra vecāki bija kurli, un abi strādāja Vidussomijas Ēnekoski pilsētiņas kokapstrādes uzņēmumos.

Timo Harakas pirmā valoda bija zīmju valoda, un somu valodu viņš iemācījās no kaimiņiem un nostiprināja skolā – gluži kā Somijā dzīvojošo latviešu ģimeņu bērni.

Zīmju valodā iebūvētā prasme nolasīt ķermeņa valodu vēlāk lieti noderēja žurnālista darbā, ministram strādājot par žurnālistu vairāk nekā 30 gadus, no tiem 17 – Somijas nacionālajā ziņu dienestā YLE.

Netālu no Ēnekoski pilsētiņas atrodas vēl mazākā Suolahti, kur atradās Jaunpils vidusskolas sadraudzības skola kopš paša deviņdesmito gadu sākuma. Līdzīgi kā Latvijā, arī Somijā mazās skoliņas tiek apvienotas, un nu jau vairāk nekā desmit gadus Suolahti jaunieši vidusskolā iet Ēnekoski, kur skolu sadraudzības ietvaros daudzkārt ir viesojušies arī jaunpilnieki, iepazīstoties arī ar kok­apstrādes uzņēmumiem.

1993. gadā tur pirmo reizi viesojās arī raksta autore, vēlāk atgriezdamās Somijā apgūt somu valodu un studēt.

Ministrs Haraka minēja, ka šādu imigrācijas stāstu Somijā varētu būt daudzkārt vairāk, un atzina, ka latvieši Somijā visbiežāk ierodas strādāt.

 

Mums teica, ka 5G nebūs sadzīves sakaru, bet rūpnieciskais mašīn­tīkls. Taču pārdošanas dati rāda, ka vispirms ir sākusies skriešanās 5G viedtālruņu pārdošanā… Kur Somijā saskata vispamatotākās iespējas 5G izvēršanai?

Lietu interneta (IoT) lietotnes iekaro tradicionālos rūpniecības uzņēmumus, ļaujot procesu vadībai, pārvaldei un uzraudzībai, kā arī iegūtajai informācijai uzlabot jau esošo ražošanu un veidot jaunus pakalpojumus. Savukārt patērētājiem 5G nenozīmē tik daudz kvantitatīvus, cik kvalitatīvus uzlabojumus.

Retajam no mums vajag maksimālo ātrumu. Un, ja jau tiek izmantots fiksētais tīkls jeb optiskais kabelis, tad 5G tehnoloģijas piedāvātais ātrums neliksies īpaši atšķirīgs.

Somijā 5G tīkls sasniedz jau 75% mājsaimniecību.

Tas nozīmē, ka mēs te, Somijā, esam pieraduši pie ātriem digitālajiem sakariem un pārmaiņas nav tik lielas kā rūpniecībā.

 

Vai ir kādi piemēri, kur 5G jau izmanto?

Pilotprojekti tiek veikti raktuvēs un ostās. Piemēram, Oulu un Raumas ostas lielākoties ir pilnībā digitalizētas: Oulu osta tiek tālvadīta ar digitālā dvīņa jeb “Digital Twin” palīdzību. Visām ostas funkcijām var sekot reāllaikā ekrānā, un arī vadība notiek digitāli.

Šobrīd likumdošanā tiek iespējota pētniecība un attīstība, kā arī privātie vietējie tīkli. Piemēram, festivāli var izveidot savu tīklu, ar kura palīdzību piedāvāt apmeklētājiem papildu vai īpašus pakalpojumus un pretī saņemt unikālus datus par to, kā apmeklētāji šajā teritorijā ir rīkojušies, kur bijuši un kādus pakalpojumus izmantojuši.

Viena no nozīmīgākajām jaunajām lietotnēm ir digitālā dzelzceļa trase “Digirata”, kas šajā desmitgadē būs viena no Somijas nozīmīgākajām investīcijām satiksmē – runa ir par miljardu eiro.

Visas dzelzceļa līnijas un tīkli tiks vadīti digitāli.

Tā mēs varēsim vietām palielināt satiksmes kapacitāti pat par vairāk nekā 30% ar to pašu dzelzceļu infrastruktūru. Šis ir labs piemērs jaunam, 5G vadītam un optimizētam pakalpojumam. Lietojumu ierobežo tikai mūsu iztēle.

 

5G atšķiras ar to, ka pārraides ātrums tiek sasniegts augstā frekvencē. Tas nozīmē, ka bāzes stacija spēj apraidīt nelielu teritoriju, pat tikai 200 metrus. Kā Somijā plāno nodrošināt ātrgaitas interneta sakarus (vismaz 100 MB/s) retāk apdzīvotajos reģionos?

Tas tiesa, ka zināmām frekvencēm ir īsa apraides izšķirtspēja un jauda. Mūs interesē atbrīvot frekvenču joslā zemākās frekvences, kuru apraides spēja izmēģinājuma situācijās sniedzas jau līdz vairākiem kilometriem.

Valsts atbalsta regulējums Eiropas Savienībā šobrīd pieļauj tikai optiskā kabeļa piedāvāšanu reti apdzīvotās vietās, kas nesedz “pēdējo jūdzi” līdz mājsaimniecībām. Tam vis­efektīvākais sakaru līdzeklis būtu mobilās tehnoloģijas, tādēļ es neuzskatu ES tehnoloģiju izvēli par īsti pamatotu.

Mēs esam aizrāvušies ar 5G un vēl vairāk – ar 6G, kas laboratorijas apstākļos tiek attīstīts Oulu universitātes un 6G flagmaņa kopdarbā – tās ir 1000 organizācijas no visas pasaules.

Protams, jau tagad 4G tīkls, kas Somijā aptver 99,99% mājsaimniecību, dara iespējamus cilvēku ikdienā nepieciešamos sakarus.

 

Atgriezīsimies pie “5G Techritory” foruma, kas sevi pozicionē kā Eiropā vadošais 5G ekosistēmas forums. Vai tas tāds ir arī no Somijas viedokļa?

No Somijas viedokļa forums ir ļoti noderīgs. Tas sapulcē Eiropas tehnoloģiju uzņēmumus, institūcijas un citas ieinteresētās puses zem viena jumta, lai sarunātos par 5G izmantošanas iespējām un nākotni.

Mēs vēlamies dalīties arī mūsu pieredzē, jo esam 5G pionieri. Vēlamies saņemt jaunāko informāciju par citu valstu 5G situāciju un plāniem. Turklāt mums ir arī reklāmas uzdevums – mēs vēlamies pārliecināt citus par to, ko visu ir iespējams sasniegt ar 5G jaudu, bet vienlaikus mums ir arī daudz ap 5G izveidotu pakalpojumu, kas balstās uz jaudīgiem mobilajiem sakariem, kādi ne visur Eiropā, iespējams, jau ir izveidoti. Paplašinoties pieejamībai, mēs varēsim piedāvāt inovācijas un aicināsim uz to arī citus.

 

Kurus jūs saskatāt par līderiem Eiropā 5G izvēršanā?

Manuprāt, situācija Eiropā ir ļoti līdzvērtīga, no vienas puses, runājot par tehnoloģiju, kas ir pieejama un izplatāma, un, no otras puses, par “smart regulation” jeb to, kā katra valsts ar lietpratīgu regulējumu var veicināt tehnoloģiju lietošanu. Tādēļ ir svarīgi, lai mums būtu vienoti standarti un bāze attiecībā, piemēram, uz 5G tīklu drošību. Somijas prezidentūras laikā mums izdevās uzsākt labu procesu – “5G Toolbox”, lai visām ES valstīm būtu kopīgs redzējums.

 

Somijas “Nokia”, kaut beigusi pastāvēt kā globāls tālruņu ražotājs, ir Eiropas vadošais 5G infrastruktūras veidotājs. Kā izdevies par tādu kļūt?

“Nokia” ir lielisks veiksmes stāsts tehnoloģiju jomā. Kad telefonu tirgus mainījās, viņi veiksmīgi pievērsās tīkla ierīcēm. “Nokia” kvalitātei uzticas. Sasniegums, kuru parasti “Nokia” nepiedēvē, ir tas, ka uzņēmums devīgi atbalsta jaunuzņēmumu kopienas Oulu un citur, piemēram, saistībā ar 6G attīstīšanu.

Pārejas laikā citu lietošanā “Nokia” nodeva milzīgu daudzumu savu patentu. Tas ir veidojis spēcīgāku ekosistēmas kopumu nekā to, kādu “Nokia” spēja izveidot kā viens uzņēmums. Mums šobrīd ir simtiem vadošu digitalizācijas uzņēmumu katrs savā šaurajā nišā.

 

Ar ko ir saistīts Somijas IT nozares augstais attīstības līmenis? Ar laika apstākļiem, izglītības līmeni vai vēl kaut ko citu?

Tam ir daudzi iemesli. Izšķiroša loma ir izglītībai, pētniecībai un zinātnei.

Pilsoņu vispārīgās izglītības līmenis ir visai augsts.

Mēs publiskajā sektorā esam ieguldījuši zinātnē un pētniecībā. Mana ministrija daudz sadarbojas ar uzņēmumiem un privāto sektoru, mēs apzinām viens otra vajadzības un vēlmes, kā arī dalāmies pieredzē arī starp uzņēmumiem.

Somi tehnoloģijas ir apguvuši agri, būdami zinātkāri un gatavi izmantot jaunas, interesantas digitālās lietotnes. Viedtālruņu izlaušanās pirms 15 gadiem Somijā notika visai ātri.

Arī vecākā paaudze, kas nav bijusi tik ieinteresēta digitālajos pakalpojumos, pandēmijas laikā pamanīja, ka tie ir lielisks veids, kā uzturēt sakarus ar tuviniekiem. Daudziem senioriem kontaktēšanās ir bijusi intensīvāka nekā pirms pandēmijas, iedvesmojot izmantot inovācijas arī kopumā.

Somijā skolotāja amats tiek vērtēts augstu, kaut algas nav īpaši augstas, un tas pats attiecas arī uz inženieriem.

 

Kāda ir jūsu pozīcija par Ķīnas lieluzņēmuma “Huawei” ielaišanu vai neielaišanu Eiropas tirgū? Vai tas ir reāls drošības apdraudējums vai arī tā ir tikai eiropiešu konkurences cīņa?

Kā maza valsts, kas balstās uz pratībām un inovācijām, mūsu pozīcija allaž ir bijusi tā, ka mēs atbalstām atklātu konkurenci, godīgus spēles noteikumus un līdzvērtīgu spēles laukumu. Daļēji tieši tas izskaidro “Nokia” panākumus. Tik ilgi, kamēr Eiropā visi sacenšas uz līdzīgas bāzes, piemēram, attiecībā uz valsts atbalstu, mēs nerādīsim ar pirkstu ne uz vienu atsevišķu uzņēmumu.

Svarīga ir ES kopīgā 5G drošības pieeja, lai infrastruktūras drošība būtu vienmērīga. Somija atšķirībā no daudzām citām valstīm no paša sākuma ieguldīja telekomunikāciju tīklu drošībā to izbūvēšanas laikā pirms 20–30 gadiem.

 

Somija plānoja piedalīties “Rail Baltica” dzelzceļa projektā, un vienu­brīd “RB Rail” vadītājs bija soms Timo Rīhimeki. Cik zinu, Somija nav atcēlusi plānu izbūvēt Polāro zīda ceļu jeb dzelzceļa satiksmi no Norvēģijas caur Zviedriju un Somiju uz Ķīnu, kas ar tuneli zem Somu līča pieslēgtos “Rail Baltica”. Kāpēc izstājāties?

2019. gada rudenī premjerminstra Anti Rinnes valdība pieņēma nostāju, ka Somija nepiedalīsies sarunās par akcijām “Rail Baltica” kopuzņēmumā.

Somijai ES satiksmes galvenie tīkli un tostarp arī “Rail Baltica” ir ļoti svarīgi. Mēs labprāt uzņemamies speciālistu lomu “RB Rail” valdē. Pagājušajā pavasarī es parakstīju saprašanās memorandu starp Igauniju un Somiju par mūsu valstu sadarbību satiksmes jomā, ne tikai attiecībā uz tuneli starp Helsinkiem un Tallinu.

SAISTĪTIE RAKSTI

Polārais zīda ceļš zināmā mērā jau eksistē. Somijā lielu ažiotāžu izsauca iepriekšējās valdības plāns par dzelzceļa izbūvēšanu uz Ziemeļu Ledus okeānu. Plāns no Somijas pamat­iedzīvotāju sāmu viedokļa bija ļoti sarežģīts, ja pat ne neiespējams, un man viens no pirmajiem darbiem ministra amatā bija paziņot, ka no šī plāna atsakāmies.

Mums ir attīstības projekti Rietumlapzemē un piejūras Lapzemē, kur šobrīd mūsu dzelzceļa tīkls beidzas Kemi, Tornio un Hāparantas tuvumā. Savukārt no turienes pa Zviedrijas austrumu krastu stiepjas ātra dzelzceļa līnija, kas ved tālāk cauri Zviedrijas ziemeļiem uz Norvēģiju. Diagonāli cauri Somijai dzelzceļš ved caur Krieviju uz Kazahstānu un no turienes tālāk uz Ķīnu – tātad mums jau ir kravas dzelzceļa līnija, kas darbojas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot
Putins beidzot pats mobilizējies? Cilvēki dalās ar kāda mobilizētā attēlu, kurš ir ļoti līdzīgs Krievijas prezidentam 10
Šlesers aicinās KNAB un VDD ierosināt kriminālprocesu par izskanējušo informāciju saistībā ar divu miljonu it kā saņemšanu no Putina 118
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Lasīt citas ziņas
Zaudējot pozīcijas kaujas laukā, Putins uz fronti nosūtījis kodolieročus, demonstrējot gatavību tos izmantot
ASV iznīcinātu visu Krievijas armiju, ja Putins Ukrainā ķertos pie kodolieročiem – brīdina bijušais CIP ģenerālis
Latkovskis: Latvija nevar atļauties no mobilizācijas bēgošos krievus 1
Kurus krievu karavīrus ukraiņi sauc par “čmobikiem”, kurus par “mobikiem”?
VIDEO. “Mēs nekarojam ar Ukrainas karaspēku. Mēs karojam ar NATO karaspēku,” pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas līderis
17:19
“Nevar pa pakaļdurvīm iebīdīt valdībā ministru, kuru vēlētājs nav atbalstījis” – Kariņš sāk veidot valdību
17:06
Precizē nepieciešamā finansējuma apjomu onkoloģijas pacientu ārstēšanai
16:46
Viena otru noveda līdz asarām: grāmatā atklāts, par ko īsi pirms prinča Harija un Meganas kāzām pamatīgi sastrīdējās līgava un Keita Midltone
VIDEO. Pēc atbrīvošanas no krievu gūsta beidzot savas ģimenes satiek “Azov” komandieri
Vai trešdien noderēs lietussargs? Laika prognoze
Politologs skaidro, ar ko saistīta nevēlēšanās iekļaut “Progresīvos” koalīcijā
“Mums nepieciešams auto, lai varētu doties uz karstajiem punktiem!” Andris lūdz palīdzību, karojot Ukrainā 1
FOTO. Vai noziedējušo hortenziju ziedi noteikti ir jāapgriež?
Parlamentā ir ievēlēta Rīgā leģendāra prostitūta!”: no partijas “Stabilitātei!” par deputāti kļuvusi sieviete ar apšaubāmu reputāciju 144
Siltumnoturības paaugstināšana var ieilgt
Putins beidzot pats mobilizējies? Cilvēki dalās ar kāda mobilizētā attēlu, kurš ir ļoti līdzīgs Krievijas prezidentam 10
“Nebūtu slikti padomāt par ikgadēju premjera rotāciju,” tā domā eks-ministrs Veldre
Precizē nepieciešamā finansējuma apjomu onkoloģijas pacientu ārstēšanai
Kārlis Streips: Visiem tiem, kuri nobalsoja, gribu teikt malači. Un tiem, kuri tā nedarīja – tiešām nav kauns?
FOTO, VIDEO. “Nolēmu un devos – pūķim pašā rīklē!”: TV personība Žaklīna Cinovska jau vairākas nedēļas uzturas Ukrainā
“Satriecoši panākumi frontes priekšējās līnijās.” Pentagons atzīst, ka Ukraina ir ceļā uz stratēģisko mērķu sasniegšanu
Šis būs izdzīvošanas gads: enerģētikas krīze var novest pie pārtikas un dzērienu ražotāju bankrotiem
Mirušo Covid-19 pacientu skaits Latvijā pārsniedzis 6000 2
Publiskajā telpā atgriezušies dinozauri, kuru nemirstība ir vienkārši apskaužama. Egila Līcīša feļetons 37
Sāk trūkt īres dzīvokļu: divu nedēļu laikā Kazahstānā ieradušies 200 000 krievu
“Mēs Amerikā nejūtam kovida klātbūtni. Par to vairs nedomā.” Saruna ar profesoru Bertramu Zariņu 1
Teju puse robežu šķērsojušo Krievijas pilsoņu Latviju izmantojuši tranzītam
VIDEO, FOTO. Pārsteigums Parīzes modes nedēļā – skatītāju acu priekšā uz kailas supermodeles ķermeņa uzsmidzina kleitu
Dara sirdsdarbu Latvijas laukos: no milzu traktora līdz šmakovkas aparātam – viesos pie Ivara Selecka filmas “Zemnieki” varoņiem
Dainis Šēnbergs: Cilvēku resursu Ukrainai pietiek, bruņojuma gan ne, un tā ir Ukrainas atbalstītājas – NATO – vaina 31
APTAUJA. Kā vērtējat Saeimas vēlēšanu rezultātus un kam, jūsuprāt, jāveido jaunā valdība?