Publicitātes foto

Ieplānotais dabas pētīšanas projekts ir kā liels kuģis, kas astoņus gadus ceļos, un tā pasažieriem ir nodokļu maksātāju finansētas “viss iekļauts” biļetes teju 20 miljonu eiro vērtībā 2

Aiga Grasmane, žurnāls “Baltijas Koks”

25. martā tiešsaistē notika Integrētā LIFE projekta LatViaNature atklāšanas seminārs. Bija liels pārsteigums uzzināt par šāda projekta esību galvenokārt tādēļ, ka tas paredz optimizēt dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, tātad tieši skarot visus meža īpašniekus, un uzzināt, ka projekta partneri ir teju visi, izņemot … jā, privātos zemes īpašniekus pārstāvošas organizācijas.

LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 147
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II pienākumus pārņēmis mazdēls princis Viljams un viņa sieva Keita Midltone 21
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Hosams Abu Meri mājsēdes laikā spiests apgūt jaunas prasmes: sievai atteikt nevar! 46
14 stundas
Lasīt citas ziņas

Projekta tīmekļvietnē https://latvianature.daba.gov.lv/ teikts, ka tā mērķis ir ieviest Latvijā Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, nodrošinot ES nozīmes biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, kā arī izstrādājot piemērotu un inovatīvu pieeju aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā.

Projekta finansējums ir 19,49 miljoni eiro, no kuriem 60% ir no Eiropas fondiem un 40% ir nacionālais finansējums. Šis projekts ir kā liels kruīza kuģis, kas astoņus gadus ceļos, un tā pasažieriem ir nodokļu maksātāju finansētas viss iekļauts biļetes teju 20 miljonu eiro vērtībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šā kruīza ceļotāju uzdevums ir piestāt vairākās pieturvietās, izpētīt tur sastopamo, salīdzināt ar Latvijas situāciju un izstrādāt priekšlikumus, kā Latvijas situācijā rīkoties, lai visiem būtu pieņemami un dabai būtu labāk.

Tātad 7,8 miljonu eiro nacionālo finansējumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) spēj atrast šim kruīzam – procesam, kas baro iesaistītās organizācijas, bet, kad jārunā par zemes īpašnieku iesaistes mehānismiem un taisnīgām kompensācijām, lai sasniegtu šos pašus mērķus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apgalvo, ka “tas ir dārgi un tas ir budžeta jautājums”.

Projekta atklāšanas seminārā Plešs teica: «Integrētajā projektā būtisks uzsvars likts uz ieinteresēto pušu iesaisti, dažādu nozaru un viedokļu pārstāvību. Aicinu biežāk sēsties pie viena galda to organizāciju pārstāvjus, kuras rūpējas par ekonomisko attīstību un kurām ekonomiskās intereses ir pirmajā plānā, un tiem, kas rūpējas par dabas aizsardzību». Tā teikt: visi laipni aicināti uz klāja!

Un tad paskatāmies, kas ir tie gaidītie ieinteresēto pušu pārstāvji: valsts iestādes – VARAM un Dabas aizsardzības pārvalde, zinātniskās institūcijas – Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, uzņēmumi  AS Latvijas Valsts meži un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs un nevalstiskās organizācijas – Latvijas Dabas fonds un Pasaules Dabas fonds.

Šī ir hroniska dabas aizsardzības politikas vaina – lemt par cilvēkiem, kas saimnieko Latvijas teritorijā, viņus atstājot aiz durvīm. Tagad ir iespējams attālināti piedalīties ļoti daudzos starptautiskos semināros un projektu rezultātu prezentācijās par ekosistēmu pakalpojumiem, dabas aizsardzību privātās zemēs.

Ikvienā no šiem forumiem prezentāciju secinājumos tiek uzsvērts, ka interešu grupu iesaiste ir kritiski svarīga, jo lēmumus sadarboties pieņems zemes īpašnieki atkarībā no tā, cik veiksmīgi būs izdevies izstrādāt inovatīvo metožu nosacījumus. Latvijā šos secinājums vēl nedzird.

2018. galā Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) ar Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansējumu īstenoja projektu 10 000 eiro apmērā, lai analizētu konfliktus, kas rodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Tika piesaistīta sertificēta mediatore Ilze Dzenovska, tika veikta meža īpašnieku aptauja, notika intervijas, diskusijas, tika veikti vairāki pētījumi par sociāli ekonomiskajiem aspektiem aizsargājamās dabas teritorijās un par šo teritoriju mērķu sasniegšanu, bija pārstāvis no Somijas Vides aizsardzības ministrijas par labo pieredzi sadarbībā ar zemes īpašniekiem, tika izstrādāti priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par dabas aizsardzības plānu izstrādi, kā arī veikti aprēķini taisnīgu kompensāciju ieviešanai.

Un uz LMĪB jautājumu VARAM ierēdņiem, kāpēc LMĪB nav šajā projektā, saņēmām atbildi, ka meža īpašniekus pārstāv Pasaules Dabas fonds un Meža konsultāciju pakalpojumu centrs. … liela pauze… Jautājums ministram: kāpēc organizācijas, kuras pārstāv zemes apsaimniekotājus un kuru rīcībā ir mūsdienīgas zināšanas, problēmu analīze un īpašnieku redzējums par zemes apsaimniekošanas nosacījumiem, nav šajā kruīzā, nav pie sarunu galda?

Esam tikuši līdz projekta uzdevumiem:

  • uzlabot biotopu un sugu aizsardzību, tam izmantojot aizsardzības mērķu noteikšanu nacionālā un teritoriju līmenī un biotopu apsaimniekošanas plānu izstrādi, lai nodrošinātu atbilstošu apsaimniekošanu;
  • pilnveidot Natura 2000 teritoriju tīklu;
  • pilnveidot dabas aizsardzības plānu izstrādes sistēmu un normatīvo regulējumu;
  • veicināt dabas vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu privātajās zemēs, izstrādājot efektīvus atbalsta mehānismus un inovatīvas pieejas;
  • izstrādāt efektīvu invazīvo sugu pārvaldības sistēmu;
  • izveidot mūsdienīgu, centralizētu dabas datu pārvaldības sistēmu;
  • stiprināt iesaistīto organizāciju kapacitāti un veicināt sadarbību starp valsts, nevalstiskajām un zinātniskajām institūcijām;
  • veicināt ieinteresēto pušu, īpaši privāto zemju īpašnieku, iesaisti un izpratni par dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmi un šo jautājumu integrāciju dažādos sektoros;
  • veicināt sabiedrības izpratni un zināšanas par dabas aizsardzības jautājumiem un brīvprātīgas iesaistes lomu dabas daudzveidības saglabāšanā.

Sešos no deviņiem projekta uzdevumiem runa ir par apsaimniekošanas plāniem un nosacījumiem, īpaši par privāto zemju īpašnieku iesaisti, datiem par īpašumiem, sadarbības veidošanu. Izvēlēties šos jautājumus risināt bez tiem, uz kuriem tas tieši attieksies, – esam jau tur bijuši un tagad baudām atrašanos ierakumu pretējās pusēs.

Viens no 2018. gada LMĪB projekta secinājumiem bija, ka cēlonis konfliktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir tas, ka dabas aizsardzības plānus izstrādā ieinteresētā puse, kurai svarīga ir savu mērķu sasniegšana, nevis risinājuma atrašana.

Un vēl nobeigumā neliela replika par cieņu. Projekta atklāšanas seminārā VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece Ilona Mendziņa uzrunas nobeigumā aicināja, «lai mums visiem pietiek spēka kopīgi darboties, sarunāties, cieņpilni izturēties vienam pret otru, lai mēs kopīgi varētu darboties tajā ietvarā, saglabāt dabas vērtības nākamajām paaudzēm».

Un šķiet, ka šo cieņpilno attieksmi raksturo Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns sakot: «Ja kāds daudzdzīvokļu nama iemītnieks draudētu nodedzināt savā svētajā privātīpašumā esošo dzīvokli, ja pārējie nesamaksās par to viņam, kas notiktu? Iespējams, kompetenti speciālisti šo indivīdu aizgādātu uz kompetentu iestādi.»

Ar šo piemēru Svilāna kungs acīmredzot atgādina zemes īpašnieku ilgstošās norādes par netaisnīgo kompensāciju sistēmu, kurā skaitās normāli atsavināt saimniekošanas tiesības savā zemē, kur ieguldīts darbs un līdzekļi, pretī iedodot kapeiciņas. Turklāt saka tādā modē, ka īpašnieks ir vai nu noziedznieks, vai garā vājš, ja darīšanai jābūt ar kompetentām iestādēm.

Lūk, projekta vadošā partnera – Dabas aizsardzības pārvaldes – ģenerāldirektora cieņpilnāizpausme, kas adresēta tiem, kuri saimnieko mūsu zemē. Manuprāt, greiza, manipulatīva un iestādes vadītāja amatam ļoti neatbilstoša pozīcija, uzsākot šādu projektu.

Var jau teikt, ka ir apsveicami, ka atbildīgās iestādes ar vērienu  ķērušās pie problēmu risinājumu meklēšanas. Tikai, pirmkārt, tas augonis ir pārplīsis jau aizvakar, un zāles, kuras izgudros pēc astoņiem gadiem, vairs nederēs, jo dzīve ir tagad un lēmumi tiek pieņemti šodien un katru dienu.

Otrkārt, projekta uzdevumi bija aktuāli arī pirms 10 un 15 gadiem, taču nekas nav mainījies pa šo laiku, jo nav bijusi interese ar īpašnieku apsēsties pie viena galda un vienoties, kā būt.

Vienoties par konkrētu mērķi, nolīgt un saimniekot. Citās valstīs šīs sistēmas ir ieviestas un strādā jau sen, jo tur pieeja ir pragmatiska un vērsta uz rezultātu, nevis dārgu procesu. Neaizmirsīsim, ka šie teju 20 miljoni eiro ir nodokļos samaksātā nauda, kurai jākalpo mūsu sabiedrības reālām vajadzībām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Kurās nozarēs Latvijā zemākā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere? 5
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Viens no izšķirtajiem lāčiem ir atgriezies un mēģinājis iekļūt mājā 35
3 dienas
RE
Reklāmraksts
Laukos
ETERNIT bezazbesta šīferis – droša izvēle ikvienai saimniecībai! 1
Nedēļa
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Gatis Apsītis-Ozoliņš: “Kāpēc baļķiem cenas kāpušas?” 7
17. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 147
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. 95 gadus vecās karalienes Elizabetes II pienākumus pārņēmis mazdēls princis Viljams un viņa sieva Keita Midltone 21
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Hosams Abu Meri mājsēdes laikā spiests apgūt jaunas prasmes: sievai atteikt nevar! 46
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai populārajam mūziķim Laurim Reinikam ir meita? 65
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Deputāti konceptuāli atbalsta būtisku atalgojuma pieaugumu valsts amatpersonām 96
7 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izbraukuma vakcinācija šodien notiks Valkā un Aucē 14
17. oktobris, 2021
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nākotne laukos pozitīva, ja pievēršas modernizācijai un robotizācijai!” Zemnieki dalās pieredzē 12
16. oktobris, 2021
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Ir pašvaldības, kurām nemaz neinteresē, ko bērni ēd!” Kas notiek skolu un bērnudārzu ēdnīcās? 10
12. oktobris, 2021
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Aizvadītās vasaras ekstrēmie dabas apstākļi ietekmēja visus lauksaimniekus. Kādu augļu un dārzeņu ražu izdevies šosezon izaudzēt? 3
11. oktobris, 2021
MS
Māra Skrīvele
Laukos
Neviena šķirne nav bez trūkumiem. Augļkopju pieredze un novērojumi par dažu ābeļu šķirņu audzēšanas īpatnībām 1
10. oktobris, 2021
MB
Māra Bērziņa
Laukos
Augu slimību un kaitēkļu izplatība oktobrī. Kādi aizsardzības pasākumi jāveic?
9. oktobris, 2021
LE
LETA
Ziņas
Deputāti konceptuāli atbalsta būtisku atalgojuma pieaugumu valsts amatpersonām 96
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Algu subsīdijas Covid-19 krīzē skartajiem nevakcinētām personām ies secen 40
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Teju puse jauno gadījumu reģistrēti Rīgā. Kur vēl Latvijā plaša Covid-19 izplatība? 6
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai tiešām bija jānonāk līdz 3000 gadījumiem dienā, lai sāktu domāt?” Rajevskis komentē pašreizējo kovid situāciju Latvijā 76
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pavļuts uzsācis vakcinēšanās kampaņu, personīgi zvanot senioriem, un aicina to darīt arī citus 199
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Gaidāmi siltuma rekordi! Bricis par laikapstākļiem šonedēļ 7
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Stacionēto Covid-19 pacientu skaits sasniedzis rekordu – slimnīcās ārstējas 1444 cilvēki 49
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā pie Akmens tilta Daugavā iebraukusi un nogrimusi automašīna 14
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Šī vakcīna satur augstāku antigēnu devu.” Zavadska atklāj, kurai vakcīnai ir vislielākā efektivitāte pret Covid-19 101
1 diena
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
Sabiedriskā transporta atlaižu haoss mājsēdē, pat satiksmes ministrs iebilst un nesaprot 57
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šis ir skarbs patiesības mirklis!” Rēvalds par dubultmorāli un izlikšanos Covid-19 pandēmijā 147
19 stundas
LA
LA
Ziņas
“Bagāti ministri nabadzīgā valstī – tas ir neētiski,” Liepnieks par algu palielināšanu valsts amatpersonām 73
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Lai kā arī šobrīd būtu, ne Šlesers, ne Gobzems augstu nepalēksies 44
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai traģēdiju varēja novērst? Publicētas fotogrāfijas pēc nelaimes ar Boldvinu filmēšanas laukumā 8
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dzejniece Magone Šutoviene šķiras no vīra un nolēmusi mainīt arī uzvārdu – uz pavisam jaunu 53
14 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Todien laika apstākļi braukšanai bijuši nejauki. Vai Irēnai bija iespēja izvairīties no sadursmes? 11
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Bērnu svētki sākas ar šāvienu krūtīs.” Kādu sodu piespriedusi tiesa šāvējam Jurijam? 8
1 diena
GN
Gints Narogs
Ziņas
Olimp/Venta 2002″ hokejisti debijā Kontinentālajā kausā piedzīvoja zaudējumu izšķirošajā spēlē
22:34
LE
LETA
Ziņas
Cipule: Stacionēto Covid-19 pacientu skaita pieauguma dēļ slimniekus var nākties šķirot vēl stingrāk 23
21:58
Inita Šteinberga
Ziņas
Lai nākamgad āboli būtu bez tārpiem un plūmes nepūtu, jāsāk rosīties jau tagad
21:56