Publicitātes foto

Ieplānotais dabas pētīšanas projekts ir kā liels kuģis, kas astoņus gadus ceļos, un tā pasažieriem ir nodokļu maksātāju finansētas “viss iekļauts” biļetes teju 20 miljonu eiro vērtībā 5

Aiga Grasmane, žurnāls “Baltijas Koks”

Melderis par gaidāmajām vēlēšanām: Neviens cilvēks, kurš saprot, kādas ziepes briest, tur galvu nebāztu 127
“Ar nosūtījumu pie ārsta pēc diviem mēnešiem, par naudu – šonedēļ!” Advokāts Cers norāda uz haosu medicīnas sistēmā 24
Ukrainā likvidēta “Vagner” algotņu grupa. Kā tas varētu ietekmēt vienības kaujas spēju? Skaidro Slaidiņš
Lasīt citas ziņas

25. martā tiešsaistē notika Integrētā LIFE projekta LatViaNature atklāšanas seminārs. Bija liels pārsteigums uzzināt par šāda projekta esību galvenokārt tādēļ, ka tas paredz optimizēt dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, tātad tieši skarot visus meža īpašniekus, un uzzināt, ka projekta partneri ir teju visi, izņemot … jā, privātos zemes īpašniekus pārstāvošas organizācijas.

Projekta tīmekļvietnē https://latvianature.daba.gov.lv/ teikts, ka tā mērķis ir ieviest Latvijā Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, nodrošinot ES nozīmes biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, kā arī izstrādājot piemērotu un inovatīvu pieeju aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Projekta finansējums ir 19,49 miljoni eiro, no kuriem 60% ir no Eiropas fondiem un 40% ir nacionālais finansējums. Šis projekts ir kā liels kruīza kuģis, kas astoņus gadus ceļos, un tā pasažieriem ir nodokļu maksātāju finansētas viss iekļauts biļetes teju 20 miljonu eiro vērtībā.

Šā kruīza ceļotāju uzdevums ir piestāt vairākās pieturvietās, izpētīt tur sastopamo, salīdzināt ar Latvijas situāciju un izstrādāt priekšlikumus, kā Latvijas situācijā rīkoties, lai visiem būtu pieņemami un dabai būtu labāk.

Tātad 7,8 miljonu eiro nacionālo finansējumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) spēj atrast šim kruīzam – procesam, kas baro iesaistītās organizācijas, bet, kad jārunā par zemes īpašnieku iesaistes mehānismiem un taisnīgām kompensācijām, lai sasniegtu šos pašus mērķus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apgalvo, ka “tas ir dārgi un tas ir budžeta jautājums”.

Projekta atklāšanas seminārā Plešs teica: «Integrētajā projektā būtisks uzsvars likts uz ieinteresēto pušu iesaisti, dažādu nozaru un viedokļu pārstāvību. Aicinu biežāk sēsties pie viena galda to organizāciju pārstāvjus, kuras rūpējas par ekonomisko attīstību un kurām ekonomiskās intereses ir pirmajā plānā, un tiem, kas rūpējas par dabas aizsardzību». Tā teikt: visi laipni aicināti uz klāja!

Un tad paskatāmies, kas ir tie gaidītie ieinteresēto pušu pārstāvji: valsts iestādes – VARAM un Dabas aizsardzības pārvalde, zinātniskās institūcijas – Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, uzņēmumi  AS Latvijas Valsts meži un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs un nevalstiskās organizācijas – Latvijas Dabas fonds un Pasaules Dabas fonds.

Šī ir hroniska dabas aizsardzības politikas vaina – lemt par cilvēkiem, kas saimnieko Latvijas teritorijā, viņus atstājot aiz durvīm. Tagad ir iespējams attālināti piedalīties ļoti daudzos starptautiskos semināros un projektu rezultātu prezentācijās par ekosistēmu pakalpojumiem, dabas aizsardzību privātās zemēs.

Ikvienā no šiem forumiem prezentāciju secinājumos tiek uzsvērts, ka interešu grupu iesaiste ir kritiski svarīga, jo lēmumus sadarboties pieņems zemes īpašnieki atkarībā no tā, cik veiksmīgi būs izdevies izstrādāt inovatīvo metožu nosacījumus. Latvijā šos secinājums vēl nedzird.

2018. galā Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) ar Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansējumu īstenoja projektu 10 000 eiro apmērā, lai analizētu konfliktus, kas rodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Tika piesaistīta sertificēta mediatore Ilze Dzenovska, tika veikta meža īpašnieku aptauja, notika intervijas, diskusijas, tika veikti vairāki pētījumi par sociāli ekonomiskajiem aspektiem aizsargājamās dabas teritorijās un par šo teritoriju mērķu sasniegšanu, bija pārstāvis no Somijas Vides aizsardzības ministrijas par labo pieredzi sadarbībā ar zemes īpašniekiem, tika izstrādāti priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par dabas aizsardzības plānu izstrādi, kā arī veikti aprēķini taisnīgu kompensāciju ieviešanai.

Un uz LMĪB jautājumu VARAM ierēdņiem, kāpēc LMĪB nav šajā projektā, saņēmām atbildi, ka meža īpašniekus pārstāv Pasaules Dabas fonds un Meža konsultāciju pakalpojumu centrs. … liela pauze… Jautājums ministram: kāpēc organizācijas, kuras pārstāv zemes apsaimniekotājus un kuru rīcībā ir mūsdienīgas zināšanas, problēmu analīze un īpašnieku redzējums par zemes apsaimniekošanas nosacījumiem, nav šajā kruīzā, nav pie sarunu galda?

Esam tikuši līdz projekta uzdevumiem:

  • uzlabot biotopu un sugu aizsardzību, tam izmantojot aizsardzības mērķu noteikšanu nacionālā un teritoriju līmenī un biotopu apsaimniekošanas plānu izstrādi, lai nodrošinātu atbilstošu apsaimniekošanu;
  • pilnveidot Natura 2000 teritoriju tīklu;
  • pilnveidot dabas aizsardzības plānu izstrādes sistēmu un normatīvo regulējumu;
  • veicināt dabas vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu privātajās zemēs, izstrādājot efektīvus atbalsta mehānismus un inovatīvas pieejas;
  • izstrādāt efektīvu invazīvo sugu pārvaldības sistēmu;
  • izveidot mūsdienīgu, centralizētu dabas datu pārvaldības sistēmu;
  • stiprināt iesaistīto organizāciju kapacitāti un veicināt sadarbību starp valsts, nevalstiskajām un zinātniskajām institūcijām;
  • veicināt ieinteresēto pušu, īpaši privāto zemju īpašnieku, iesaisti un izpratni par dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmi un šo jautājumu integrāciju dažādos sektoros;
  • veicināt sabiedrības izpratni un zināšanas par dabas aizsardzības jautājumiem un brīvprātīgas iesaistes lomu dabas daudzveidības saglabāšanā.

Sešos no deviņiem projekta uzdevumiem runa ir par apsaimniekošanas plāniem un nosacījumiem, īpaši par privāto zemju īpašnieku iesaisti, datiem par īpašumiem, sadarbības veidošanu. Izvēlēties šos jautājumus risināt bez tiem, uz kuriem tas tieši attieksies, – esam jau tur bijuši un tagad baudām atrašanos ierakumu pretējās pusēs.

Viens no 2018. gada LMĪB projekta secinājumiem bija, ka cēlonis konfliktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir tas, ka dabas aizsardzības plānus izstrādā ieinteresētā puse, kurai svarīga ir savu mērķu sasniegšana, nevis risinājuma atrašana.

Un vēl nobeigumā neliela replika par cieņu. Projekta atklāšanas seminārā VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece Ilona Mendziņa uzrunas nobeigumā aicināja, «lai mums visiem pietiek spēka kopīgi darboties, sarunāties, cieņpilni izturēties vienam pret otru, lai mēs kopīgi varētu darboties tajā ietvarā, saglabāt dabas vērtības nākamajām paaudzēm».

Un šķiet, ka šo cieņpilno attieksmi raksturo Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns sakot: «Ja kāds daudzdzīvokļu nama iemītnieks draudētu nodedzināt savā svētajā privātīpašumā esošo dzīvokli, ja pārējie nesamaksās par to viņam, kas notiktu? Iespējams, kompetenti speciālisti šo indivīdu aizgādātu uz kompetentu iestādi.»

Ar šo piemēru Svilāna kungs acīmredzot atgādina zemes īpašnieku ilgstošās norādes par netaisnīgo kompensāciju sistēmu, kurā skaitās normāli atsavināt saimniekošanas tiesības savā zemē, kur ieguldīts darbs un līdzekļi, pretī iedodot kapeiciņas. Turklāt saka tādā modē, ka īpašnieks ir vai nu noziedznieks, vai garā vājš, ja darīšanai jābūt ar kompetentām iestādēm.

Lūk, projekta vadošā partnera – Dabas aizsardzības pārvaldes – ģenerāldirektora cieņpilnāizpausme, kas adresēta tiem, kuri saimnieko mūsu zemē. Manuprāt, greiza, manipulatīva un iestādes vadītāja amatam ļoti neatbilstoša pozīcija, uzsākot šādu projektu.

Var jau teikt, ka ir apsveicami, ka atbildīgās iestādes ar vērienu  ķērušās pie problēmu risinājumu meklēšanas. Tikai, pirmkārt, tas augonis ir pārplīsis jau aizvakar, un zāles, kuras izgudros pēc astoņiem gadiem, vairs nederēs, jo dzīve ir tagad un lēmumi tiek pieņemti šodien un katru dienu.

Otrkārt, projekta uzdevumi bija aktuāli arī pirms 10 un 15 gadiem, taču nekas nav mainījies pa šo laiku, jo nav bijusi interese ar īpašnieku apsēsties pie viena galda un vienoties, kā būt.

Vienoties par konkrētu mērķi, nolīgt un saimniekot. Citās valstīs šīs sistēmas ir ieviestas un strādā jau sen, jo tur pieeja ir pragmatiska un vērsta uz rezultātu, nevis dārgu procesu. Neaizmirsīsim, ka šie teju 20 miljoni eiro ir nodokļos samaksātā nauda, kurai jākalpo mūsu sabiedrības reālām vajadzībām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Dabaszinības varēšot apgūt mežā – kopīga piedzīvojuma veidā, ierosina “Latvijas Valsts meži”
Lielākajā Latvijas biotehnoloģiju un starpdisciplinārās augtākās izglītības iestādē turpināsies uzņemšana līdz 31. augustam 1
Vienoti pret spāņu negantniekiem – kailgliemežiem mūsu dārzos
Ģenētiski modificēta pārtika Latvijā nav pieejama, tomēr dažos produktos ĢMO atrodami 11
Melderis par gaidāmajām vēlēšanām: Neviens cilvēks, kurš saprot, kādas ziepes briest, tur galvu nebāztu
“Ar nosūtījumu pie ārsta pēc diviem mēnešiem, par naudu – šonedēļ!” Advokāts Cers norāda uz haosu medicīnas sistēmā 24
Ukrainā likvidēta “Vagner” algotņu grupa. Kā tas varētu ietekmēt vienības kaujas spēju? Skaidro Slaidiņš
VIDEO. “Viņam nav īsti bail no NATO, drauds ir cits”: Jānis Kažociņš atklāj, kas ir Putina nāvējošais apdraudējums 171
Antonevičs: “Krievijas gāzes ietekmes radītā krīzes pārvarēšana šoziem, bet ilgtermiņā – atbrīvošanās no tās – būs pirmais nopietnais izaicinājums” 13
Lasīt citas ziņas
Ražas novākšanas laikā autobraucējien jārēķinās ar lielāku lielgabarīta tehnikas klātbūtni, kas mēdz kavēt satiksmi
Uzkritis traktors, pļaušanas mehānismā ierauts cilvēks: darot lauksaimniecības darbus nelaimes gadījumi mēdz būt arī letāli
Kā efektīvi cīnīties ar augu slimībām un kaitēkļiem augustā?
“Ja, piemēram, nomedī grūsnu vilku māti – lielas nepatikšanas, bet, ja vilks saplēš grūsnu aitu māti, tas nav nekas…”: lauksaimnieki bažīgi par vilku uzbrukumiem 45
Garšīgi, daudz ūdens un maz kaloriju! Kas vērtīgs kabačos?
Zvejnieks: “tāda mērvienība malkai kā beramkubs – tas parādījās, kad tirgotāji izmantoja vecu cilvēku lētticību un smērēja kuba vietā” 145
Kariņš: Krievijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas atjaunos vien retos gadījumos: līdzšinējā vienošanās vairs nav spēkā 73
“Beigās nekad nevar saprast, kas pieņem lēmumus.” Politikas apskatnieks par vēlētāju krāpšanu
VID aiztur kokaīna kontrabandistu sešu personu grupējumu: narkotikas no Dienvidamerikas tika pārvadātas kapsulās, tās norijot 1
Visvairāk pērkot divistabu dzīvokļus mikrorajonos cenu diapazonā no 50000 līdz 100000 eiro. Iespējams 30 dzīvokļu pārdoti termiņuzturēšanās atļauju dēļ
FOTO. Ziedi, smaidi, skatītāju ovācijas, bildēšanās ar faniem: Jūrmalā izskanējis sirsnīgs Guntara Rača koncerts
VIDEO. Maksims Galkins un Alla Pugačova Jūrmalā īrē villu par 100 000 eiro mēnesī
Melderis par gaidāmajām vēlēšanām: Neviens cilvēks, kurš saprot, kādas ziepes briest, tur galvu nebāztu
Vakar ārstniecības iestādēs nogādāti deviņi cilvēki, kuri “pārcepušies” saulē
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
VIDEO. Izgudrotājs izstrādā dīvainu četrkājainu robotu, kas ļauj čūskām “staigāt”
15:07
VIDEO. Bez naudas, bez zālēm: bēgļi no Ukrainas dienvidiem stāsta par dzīvi Krievijas kontrolē
15:00
Vakar ārstniecības iestādēs nogādāti deviņi cilvēki, kuri “pārcepušies” saulē
14:55