Publicitātes foto

Ieplānotais dabas pētīšanas projekts ir kā liels kuģis, kas astoņus gadus ceļos, un tā pasažieriem ir nodokļu maksātāju finansētas “viss iekļauts” biļetes teju 20 miljonu eiro vērtībā 2

Aiga Grasmane, žurnāls “Baltijas Koks”

25. martā tiešsaistē notika Integrētā LIFE projekta LatViaNature atklāšanas seminārs. Bija liels pārsteigums uzzināt par šāda projekta esību galvenokārt tādēļ, ka tas paredz optimizēt dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, tātad tieši skarot visus meža īpašniekus, un uzzināt, ka projekta partneri ir teju visi, izņemot … jā, privātos zemes īpašniekus pārstāvošas organizācijas.

LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Temperatūra mainīsies! Briča pirmās prognozes par laiku augustā 14
9 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Japānas varasiestādes neielaida valstī iepriekšējās sodāmības dēļ? Sporta žurnālistam no Latvijas olimpiskās spēles beidzas pāragri 71
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Jelgavas novadā aizdegušies rugāji un labības lauks 16 hektāru platībā 13
10 stundas
Lasīt citas ziņas

Projekta tīmekļvietnē https://latvianature.daba.gov.lv/ teikts, ka tā mērķis ir ieviest Latvijā Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, nodrošinot ES nozīmes biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzību, kā arī izstrādājot piemērotu un inovatīvu pieeju aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā.

Projekta finansējums ir 19,49 miljoni eiro, no kuriem 60% ir no Eiropas fondiem un 40% ir nacionālais finansējums. Šis projekts ir kā liels kruīza kuģis, kas astoņus gadus ceļos, un tā pasažieriem ir nodokļu maksātāju finansētas viss iekļauts biļetes teju 20 miljonu eiro vērtībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šā kruīza ceļotāju uzdevums ir piestāt vairākās pieturvietās, izpētīt tur sastopamo, salīdzināt ar Latvijas situāciju un izstrādāt priekšlikumus, kā Latvijas situācijā rīkoties, lai visiem būtu pieņemami un dabai būtu labāk.

Tātad 7,8 miljonu eiro nacionālo finansējumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) spēj atrast šim kruīzam – procesam, kas baro iesaistītās organizācijas, bet, kad jārunā par zemes īpašnieku iesaistes mehānismiem un taisnīgām kompensācijām, lai sasniegtu šos pašus mērķus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apgalvo, ka “tas ir dārgi un tas ir budžeta jautājums”.

Projekta atklāšanas seminārā Plešs teica: «Integrētajā projektā būtisks uzsvars likts uz ieinteresēto pušu iesaisti, dažādu nozaru un viedokļu pārstāvību. Aicinu biežāk sēsties pie viena galda to organizāciju pārstāvjus, kuras rūpējas par ekonomisko attīstību un kurām ekonomiskās intereses ir pirmajā plānā, un tiem, kas rūpējas par dabas aizsardzību». Tā teikt: visi laipni aicināti uz klāja!

Un tad paskatāmies, kas ir tie gaidītie ieinteresēto pušu pārstāvji: valsts iestādes – VARAM un Dabas aizsardzības pārvalde, zinātniskās institūcijas – Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, uzņēmumi  AS Latvijas Valsts meži un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs un nevalstiskās organizācijas – Latvijas Dabas fonds un Pasaules Dabas fonds.

Šī ir hroniska dabas aizsardzības politikas vaina – lemt par cilvēkiem, kas saimnieko Latvijas teritorijā, viņus atstājot aiz durvīm. Tagad ir iespējams attālināti piedalīties ļoti daudzos starptautiskos semināros un projektu rezultātu prezentācijās par ekosistēmu pakalpojumiem, dabas aizsardzību privātās zemēs.

Ikvienā no šiem forumiem prezentāciju secinājumos tiek uzsvērts, ka interešu grupu iesaiste ir kritiski svarīga, jo lēmumus sadarboties pieņems zemes īpašnieki atkarībā no tā, cik veiksmīgi būs izdevies izstrādāt inovatīvo metožu nosacījumus. Latvijā šos secinājums vēl nedzird.

2018. galā Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) ar Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansējumu īstenoja projektu 10 000 eiro apmērā, lai analizētu konfliktus, kas rodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Tika piesaistīta sertificēta mediatore Ilze Dzenovska, tika veikta meža īpašnieku aptauja, notika intervijas, diskusijas, tika veikti vairāki pētījumi par sociāli ekonomiskajiem aspektiem aizsargājamās dabas teritorijās un par šo teritoriju mērķu sasniegšanu, bija pārstāvis no Somijas Vides aizsardzības ministrijas par labo pieredzi sadarbībā ar zemes īpašniekiem, tika izstrādāti priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par dabas aizsardzības plānu izstrādi, kā arī veikti aprēķini taisnīgu kompensāciju ieviešanai.

Un uz LMĪB jautājumu VARAM ierēdņiem, kāpēc LMĪB nav šajā projektā, saņēmām atbildi, ka meža īpašniekus pārstāv Pasaules Dabas fonds un Meža konsultāciju pakalpojumu centrs. … liela pauze… Jautājums ministram: kāpēc organizācijas, kuras pārstāv zemes apsaimniekotājus un kuru rīcībā ir mūsdienīgas zināšanas, problēmu analīze un īpašnieku redzējums par zemes apsaimniekošanas nosacījumiem, nav šajā kruīzā, nav pie sarunu galda?

Esam tikuši līdz projekta uzdevumiem:

  • uzlabot biotopu un sugu aizsardzību, tam izmantojot aizsardzības mērķu noteikšanu nacionālā un teritoriju līmenī un biotopu apsaimniekošanas plānu izstrādi, lai nodrošinātu atbilstošu apsaimniekošanu;
  • pilnveidot Natura 2000 teritoriju tīklu;
  • pilnveidot dabas aizsardzības plānu izstrādes sistēmu un normatīvo regulējumu;
  • veicināt dabas vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu privātajās zemēs, izstrādājot efektīvus atbalsta mehānismus un inovatīvas pieejas;
  • izstrādāt efektīvu invazīvo sugu pārvaldības sistēmu;
  • izveidot mūsdienīgu, centralizētu dabas datu pārvaldības sistēmu;
  • stiprināt iesaistīto organizāciju kapacitāti un veicināt sadarbību starp valsts, nevalstiskajām un zinātniskajām institūcijām;
  • veicināt ieinteresēto pušu, īpaši privāto zemju īpašnieku, iesaisti un izpratni par dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmi un šo jautājumu integrāciju dažādos sektoros;
  • veicināt sabiedrības izpratni un zināšanas par dabas aizsardzības jautājumiem un brīvprātīgas iesaistes lomu dabas daudzveidības saglabāšanā.

Sešos no deviņiem projekta uzdevumiem runa ir par apsaimniekošanas plāniem un nosacījumiem, īpaši par privāto zemju īpašnieku iesaisti, datiem par īpašumiem, sadarbības veidošanu. Izvēlēties šos jautājumus risināt bez tiem, uz kuriem tas tieši attieksies, – esam jau tur bijuši un tagad baudām atrašanos ierakumu pretējās pusēs.

Viens no 2018. gada LMĪB projekta secinājumiem bija, ka cēlonis konfliktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir tas, ka dabas aizsardzības plānus izstrādā ieinteresētā puse, kurai svarīga ir savu mērķu sasniegšana, nevis risinājuma atrašana.

Un vēl nobeigumā neliela replika par cieņu. Projekta atklāšanas seminārā VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece Ilona Mendziņa uzrunas nobeigumā aicināja, «lai mums visiem pietiek spēka kopīgi darboties, sarunāties, cieņpilni izturēties vienam pret otru, lai mēs kopīgi varētu darboties tajā ietvarā, saglabāt dabas vērtības nākamajām paaudzēm».

Un šķiet, ka šo cieņpilno attieksmi raksturo Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns sakot: «Ja kāds daudzdzīvokļu nama iemītnieks draudētu nodedzināt savā svētajā privātīpašumā esošo dzīvokli, ja pārējie nesamaksās par to viņam, kas notiktu? Iespējams, kompetenti speciālisti šo indivīdu aizgādātu uz kompetentu iestādi.»

Ar šo piemēru Svilāna kungs acīmredzot atgādina zemes īpašnieku ilgstošās norādes par netaisnīgo kompensāciju sistēmu, kurā skaitās normāli atsavināt saimniekošanas tiesības savā zemē, kur ieguldīts darbs un līdzekļi, pretī iedodot kapeiciņas. Turklāt saka tādā modē, ka īpašnieks ir vai nu noziedznieks, vai garā vājš, ja darīšanai jābūt ar kompetentām iestādēm.

Lūk, projekta vadošā partnera – Dabas aizsardzības pārvaldes – ģenerāldirektora cieņpilnāizpausme, kas adresēta tiem, kuri saimnieko mūsu zemē. Manuprāt, greiza, manipulatīva un iestādes vadītāja amatam ļoti neatbilstoša pozīcija, uzsākot šādu projektu.

Var jau teikt, ka ir apsveicami, ka atbildīgās iestādes ar vērienu  ķērušās pie problēmu risinājumu meklēšanas. Tikai, pirmkārt, tas augonis ir pārplīsis jau aizvakar, un zāles, kuras izgudros pēc astoņiem gadiem, vairs nederēs, jo dzīve ir tagad un lēmumi tiek pieņemti šodien un katru dienu.

Otrkārt, projekta uzdevumi bija aktuāli arī pirms 10 un 15 gadiem, taču nekas nav mainījies pa šo laiku, jo nav bijusi interese ar īpašnieku apsēsties pie viena galda un vienoties, kā būt.

Vienoties par konkrētu mērķi, nolīgt un saimniekot. Citās valstīs šīs sistēmas ir ieviestas un strādā jau sen, jo tur pieeja ir pragmatiska un vērsta uz rezultātu, nevis dārgu procesu. Neaizmirsīsim, ka šie teju 20 miljoni eiro ir nodokļos samaksātā nauda, kurai jākalpo mūsu sabiedrības reālām vajadzībām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Laukos
Kaspars Kovaļenko: Putnu audzēšanā jāņem vērā arī infekcijas slimību risks 1
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Jelgavas novadā aizdegušies rugāji un labības lauks 16 hektāru platībā 13
10 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Eksperte: Jau gadiem spēkā ir regulējums uz latvāņiem, bet tie joprojām izplatās. Ko tas nozīmē? 26
1 diena
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Varam teikt, ka esam pasaules līmenī” Latvijā ražotie disku arkli pieprasīti Kanādā un pat Islandē 19
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Temperatūra mainīsies! Briča pirmās prognozes par laiku augustā 14
9 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Japānas varasiestādes neielaida valstī iepriekšējās sodāmības dēļ? Sporta žurnālistam no Latvijas olimpiskās spēles beidzas pāragri 71
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Jelgavas novadā aizdegušies rugāji un labības lauks 16 hektāru platībā 13
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Svelme neatkāpsies. Cik ilgi Latviju atkal pārņems karstums? 18
1 diena
ME
Medības
Medības
VIDEO. Lūsis bija jau 15 metru attālumā un šņākdams nāca virsū…Arvien biežāk ziņo par “drosmīgajiem” lāčiem, vilkiem un lūšiem 30
11 stundas
Lasīt citas ziņas
IT
Iveta Tomsone
Laukos
“Kur mūsu nauda?” Gaļas liellopu audzētāji ziņo par iespējamu krāpšanu organizētā grupā 56
4 dienas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja. “Žēloties nav laika. Jāstrādā!” Kādu birumu lauku saimniekiem sola no karstuma un sausuma cietušās druvas? 5
3 dienas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāds nogriež kātus gandrīz plikus, citam tie vēl kupli. Raut vai neraut tomātu lapas? 5
4 dienas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Kumeļš un desmit govis pagalam!” No dunduru izplatītās bīstamās kaites krīt lopi 70
4 dienas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nebūs kas audzē cūkas!” Cūku mērī zaudētas 5000 sivēnmātes un viena saimniecība 26
4 dienas
LE
LETA
Laukos
Zemnieki satraukušies: karstā laika ietekmē samazinājusies graudu raža 19
5 dienas
LE
LETA
Veselam
Iedzīvotājs Latvijā prasījis kompensēt Covid-19 vakcīnas radītās blaknes 4
40 minūtes
LE
LETA
Ziņas
“Krāpnieki ir ieguvuši pieeju jūsu internetbankai!” Publicēta īsta saruna ar noziedznieku 32
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Harijs Vītoliņš kļūst par Latvijas vīriešu hokeja izlases galveno treneri 9
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Jāsaprot, vai šī tiešām ir visadekvātākā metode!” Dzintars par obligātās vakcinācijas noteikšanu pedagogiem 8
59 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Latvijas komanda 3×3 basketbola turnīrā cīnīsies par labāku vietu “play-off” turnīrā
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Jelgavas novadā aizdegušies rugāji un labības lauks 16 hektāru platībā 13
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Temperatūra mainīsies! Briča pirmās prognozes par laiku augustā 14
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība: paziņo, kur atklāts lielāks sasirgušo skaits 4
3 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: 1932. gadā Dāliņš pirmoreiz uzstādīja pasaules rekordu un ar tādu statusu ieradās Kalifornijā. Olimpiskos sasniegumus atceroties.. 7
8 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
no cauruļu atgriezumiem uzmeistarot upeņu lasāmo ietaisi? 4
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kovids ir viltīga slimība” – ārste atklāj, kā izslimots vīruss turpina apdraudēt cilvēka veselību 158
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Deputāts Aldis Gobzems par prezidentu Egilu Levitu: “Viņš ir apkaunojums valstij…” 342
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Svelme neatkāpsies. Cik ilgi Latviju atkal pārņems karstums? 18
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Nākamnedēļ Rīgā notiks Baltijas praids; gājiena vietā pa pilsētu brauks autobuss 160
1 diena
RV
Rihards Vītols
Stāsti
Covid-19 vakcīnu izmēģinājumi uz cilvēkiem. Pieredzes stāsts: “Kādēļ gan es nevarētu palīdzēt glābt citus cilvēkus?” 39
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Izdevēja, žurnāliste Inga Gorbunova: “Lukašenko ir cilvēks ar diagnozi. Viņš neapstāsies!” 150
1 diena
ER
Elvita Ruka
Stāsti
“Esam te dzimuši, auguši, gājuši skolā – gribējās pateikt par to vietai paldies”: Ālaves muižas neticamais stāsts – no drazās iestiguša grausta par… 10
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Lietuvā iedzīvotāji protestē pret nelegālo migrantu izmitināšanu Rūdninku poligonā
21:21
LE
LETA
Ziņas
“Runa ir par cilvēku paturēšanu drošībā!” Kādas prasības būs spēkā pašvaldību darbiniekiem Ņujorkā?
20:54
LE
LETA
Veselam
Iedzīvotājs Latvijā prasījis kompensēt Covid-19 vakcīnas radītās blaknes 4
20:44