Ko darīt preventīvi? 8
Viens no galvenajiem izdegšanas iemesliem ir darba devēju neprasme precīzi formulēt darba uzdevumus, kā arī nevēlēšanās motivēt un novērtēt savus darbiniekus. Apliecinājumu tam varam redzēt ik uz soļa. Taču ir arī pozitīvi piemēri. Sazinājos ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, kur man ieteica vairākus uzņēmumus, starp tiem “LMT” kā atbildīgu darba devēju.
Elita Jasenoviča, “LMT” biznesa klientu centra “Ropaži” vadītāja: “Strādāju uzņēmumā jau vairāk nekā divdesmit gadus. Esmu struktūrvienībā, kur ik dienu jāsaskaras ar klientu emocijām. Ja klientam biznesā sokas, viņš atnāk pie mums pozitīvā noskaņojumā, un ar tādu cilvēku ir viegli runāt. Ja biznesā klājas grūti, arī saruna var būt sarežģīta. Uzņēmuma vadība saprot izdegšanas riskus, tāpēc rūpējas par darbinieku labsajūtu. Mums ir ļoti laba apdrošināšanas polise, kas sedz arī sporta zāles apmeklējumus. Mūsu ēkas pirmā stāva zālē trīs reizes nedēļā var pēc darba iet kopā ar kolēģiem vingrot. Regulāri tiek rīkoti kursi un lekcijas gan vadītājiem, gan darbiniekiem, kas palīdz saprast, kā tikt galā ar stresu, kā strukturēt un sadalīt darba apjomu, kā un kāpēc mainīt attieksmi pret darba uzdevumiem, nebūt par ielāpu visiem caurumiem. Nesen bija lekcija par veģetatīvo distoniju un depresiju – kā atpazīt to sevī un kolēģos un kāpēc nekavējoties būtu jādodas pie ārsta. Jau minēju, ka lielāko daļu medicīnas pakalpojumu sedz mūsu apdrošināšana. Savukārt par tiem ārstniecības pakalpojumiem, kas nav iekļauti polisē, darbinieks var rakstīt iesniegumu uzņēmuma vadībai, ko tad izskata un sedz no īpaši tam paredzēta fonda. Varu teikt, ka rūpes par darbinieku veselību mums tiešām ir visaugstākajā līmenī. Katrā nodaļā ir atpūtas telpas, kur bez maksas var iedzert dažādu veidu kafiju, tēju vai minerālūdeni, atvilkt elpu, sakārtot domas. Arī darba vide ir pārdomāta – apgaismojums, biroja mēbeles, mikroklimats – viss ir tāds, lai darbinieki justos ērti, vasarā nebūtu jācieš no karstuma, bet rudenī nenāktos salt. Spēku atgūšanai ļoti svarīgs ir arī atvaļinājums. Protams, ar varu neviens netiek dzīts, tomēr visi tiek mudināti regulāri doties atvaļinājumā, lai atslēgtos no domām par darbu un uzkrātu enerģiju. Tomēr ar visu to arī pie mums ir bijuši izdegšanas gadījumi, tāpēc pēdējo piecu gadu laikā vadība ir pārskatījusi vienlaikus veicamo funkciju skaitu un to sakārtojusi, ieviešot jaunas darba metodes, lai novērstu vai vismaz mazinātu izdegšanas iespēju. Taču arī katram pašam ir jārūpējas par savu veselību un labsajūtu, jo, mainot attieksmi pret notiekošo un dzīvojot veselīgi, varam mazināt ikdienas stresu un tā negatīvo ietekmi.”
Pēdējais teikums man šķiet īpaši svarīgs. Tāpēc nākamais jautājums: kas jādara, lai nepieļautu izdegšanu?
Liene Zemzare: “Kolīdz jūt pirmos izdegšanas simptomus, vajag parunāties ar draugiem, iziet sabiedrībā, atrast nodarbošanos vai aizraušanos, kas nav saistīta ar darbu, lai tiktu ārā no trakā vāveres riteņa. Un, protams, vajag izgulēties. Izslēgt telefonu, jo tad, ja vien cilvēks nav mediķis “mājas dežūrā”, nekas traks nenotiks. Iztikt kādu dienu bez televīzijas vai interneta, jo masu medijos dominē trauksmainas un negatīvas ziņas, kas dažreiz pat nomāc vēlmi dzīvot. Ja nevar citādi, jāņem atvaļinājums vai darba nespējas lapa.”
Uz jautājumu, kā Liene, kam diendienā jāpalīdz veciem un psihiski slimiem cilvēkiem, aizsargā pati sevi, viņa smaidot atbild: “Man ir paveicies, jo vīrs mani ir atvedis no pilsētas uz dziļiem laukiem. Te ir vide, kas man patīk un kurā jūtos ļoti labi. Mežmalā staigā stirnas un aļņi, reizēm no Igaunijas atklīst kāds lācis. Kūtiņā mums ir mājputni un kazas. Darbs saimniecībā ar mājlopiem prasa fizisku spēku, disciplīnu un reizēm piespiešanos, bet gandarījums un prieks, kad atskrien kazlēni vai šķiļas cālēni, ir naudas izteiksmē neizmērāms. Tāda kā dzīvnieku terapija. Cilvēki pārvērtē komforta svarīgumu dzīvē. Man ūdens ir akā, nevis tek pa krānu, un siltums plūst no malkas plīts, nevis no centrālapkures caurulēm, bet tas man netraucē būt laimīgai.”
Jurim Batņam ir savs pieredzes stāsts: “Man savulaik nedēļā bija četrdesmit kontaktstundu ar pacientiem, līdztekus tam es docēju vairākās augstskolās, tad vēl semināri un konferences. Biju uz izdegšanas robežas. Un tad 2004. gadā aizgāja mans tēvs un es tā nopietni pārvērtēju savu dzīvi. Zārkam bagāžas nodalījuma nav. Ko tev līdz tituli, grādi, audzēkņu skaits, ja tu nespēj būt laimīgs un radošs? Un tad es atklāju pirti kā lielisku distresa jeb sliktā stresa mazināšanas veidu. Kas ir galvenais, par ko sūdzas mani klienti? Sūdzas, ka trūkst laika. Taču patiesībā viņiem trūkst enerģijas. Ja enerģijas ir daudz, cilvēks arī padarīt var daudz, turklāt īsā laikā. Ja enerģija izsīkusi, arī ilgā laikā viņš neko jēdzīgu neizdarīs. Bet mums oficiālajā medicīnā nav koncepcijas par enerģiju. Vai ārsts, kas cilvēku redz kā biomehānisku vienību, var sniegt adekvātu palīdzību? Nē! Jo cēloni viņš meklē rupjā matērijā, nevis tur, kur tas jāmeklē.”
Un nu Juris stāsta par pirts rituāliem un to, ka latvieši ir vienīgā tauta, kas pirtī aicina Dievu: “Pirtnieks strādā ne tikai ar ķermeni, bet arī ar dvēseli un veli. Atbrauc pie manis cilvēks, kam prāts nodarbināts ar sarežģījumiem biznesā, sadzīves problēmām, nesaskaņām ģimenē, visu. Viņa smadzenes darbojas betas režīmā, kam svārstību frekvence ir 15 līdz 35 herci sekundē. Pirtī viņa smadzenes pārslēdzas vismaz uz alfas režīmu, kam ir 8 līdz 15 herci. Tas ir viegli meditatīvs stāvoklis, līdzīgs nomoda sapnim. Taču ir arī tādi pirts rituāli, kuru iedarbībā iespējams sasniegt tētas režīmu. Tie jau ir 4 līdz 8 herci – dziļi meditatīvs stāvoklis. Ideālā frekvence ir robeža starp alfu un tētu – septiņi līdz astoņi herci – kā brīdī, kad cilvēks laižas miegā vai mostas no miega. Šai režīmā var palīdzēt paraudzīties uz daudzām problēmām no cita skatpunkta. Mainīt attieksmi. Svarīga ir nevis situācija, bet tas, kā tu uz to reaģē. Jā, dzīve mūs ievaino, taču galvenais ir pašiem sevi neievainot. Ja ir rēta, ļauj tai aizvilkties, neplēs ik pa brīdim tās kreveles nost!”
Nobeiguma vietā
Tātad svarīgi ir saprast, kas mēs esam un kāpēc. Un tad atbrīvoties no smagā pienākuma justies laimīgam ārējā pasaulē, kur laimi nodrošina ārēji fakti, ārēji apstākļi, ārēji notikumi, nevis iekšējais gribas avots mūsu pašu sirdī. Diennakts ritumā ir divi ļoti svarīgi brīži – no rīta, kad mostamies, un vakarā, pirms laižamies miegā. Šajā laikā esam atvērti un viegli suģestējami. Tāpēc liela nozīme ir tam, ar kādām domām un sajūtām iemiegam un pamostamies. Iztēle ir spēcīgs instruments. Gluži tāpat kā doma un lūgsna. Tad liksim tās lietā un kļūsim paši par tām pārmaiņām, kādas gribam redzēt šai pasaulē!
