Ekonomika
Darbs un nauda

Izvairīšanās un nerunāšana nepasargā – apdrošināšana gan. “Swebank” pētījumā atklāj, vai esam parūpējušies par saviem tuviniekiem0

Foto: SCANPIX/imago/Andreas Gora/LETA

Vairāk nekā pusei (52%) cilvēku Latvijā ir kāds tuvinieks vai vairāki tuvinieki, kuri ir atkarīgi no viņa ienākumiem, liecina “Swedbank” veikts pētījums Baltijas valstīs.

Trešdaļai cilvēku nav drošības spilvena traģiskai nelaimei

Vienlaikus visās Baltijas valstīs ir gana liels cilvēku skaits, kuriem nav nekādu uzkrājumu un nav arī dzīvības apdrošināšanas, kas nelaimes gadījumā ļautu vismaz daļēji atvieglot ikdienu ģimenei un tuvajiem cilvēkiem.

Latvijā šādā situācijā ir 29% cilvēku, Igaunijā 24%, bet Lietuvā – 17% cilvēku, liecina pētījuma dati.

Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku atzinuši, ka kāda no ģimenes apgādnieku zaudējuma vai ilgstošas slimības gadījumā spētu segt ikdienas tēriņus tikai no viena līdz trim mēnešiem.

Tas nozīmē, ka pēc salīdzinoši nelielo uzkrājumu iztērēšanas būtu nepieciešamas būtiskas izmaiņas ikdienas dzīvē, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem.

Izvairās runāt

“Dzīvības apdrošināšana Baltijas valstu ģimenēs aizvien ir tabu tēma. Vairāk nekā divas trešdaļas cilvēku ar saviem ģimenes locekļiem un tuviniekiem ne reizi nav runājuši par to, kā būtu risināmi finanšu jautājumi nelaimes gadījumā, piemēram, ja kāds no ģimenes “balstiem” slimības dēļ vairs nespētu pelnīt.

Zinot to, ka iedzīvotājiem nav tik lielu uzkrājumu, šādām sarunām tomēr būtu jānotiek. Tas būtu pirmais solis, lai nonāktu pie kāda no risinājumiem – sāktu uzkrāt vai apsvērtu dzīvības apdrošināšanas polises iegādi, kas daļēji atvieglotu ģimenes ikdienu nelaimes gadījumā. Dzīvības apdrošināšana ir viens no veidiem, lai parūpētos par saviem mīļajiem cilvēkiem un nodrošinātu sirdsmieru sev un viņiem.

Līdzīgi kā uzkrājumu veidošana, arī apdrošināšana ir ilgtspējīgs ģimenes budžeta veidošanas instruments,” norāda “Swedbank” Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis.

Iedzīvotāji izvairās sarunāties par nāvi vai nelaimes gadījumiem
Pētījums apliecina, ka cilvēki izvairās no sarunas par savu rīcību tad, ja kāds no ģimenes apgādniekiem vairs nebūtu spējīgs nodrošināt finansiālu pienesumu ģimenes budžetā (79% no respondentiem Latvijā, 81% – Igaunijā un 76% – Lietuvā).

Apzinoties šāda riska iespējamību, cilvēki tomēr nevēlas to apspriest. Savukārt kā trīs galvenos pastiprinošos faktorus tam, lai apdrošinātu savu vai ģimenes locekļa dzīvību, cilvēki ir minējuši ienākumu pieaugumu (53% respondentu), ievērojamu kredītsaistību esamību (25%), ar ikdienas darbu saistītu risku pieaugumu (24%).

Psiholoģe norāda uz kultūrvēsturisku kontekstu

Psiholoģe Kristīne Balode stāsta: “Latvijas iedzīvotāju kompetence ģimenes ietvaros risināt tādus neērtos jautājumus kā veselība, dzīvība, darba spējas un ar tiem saistītie finanšu riski, manuprāt, ir saistāmi ne tikai ar ekonomiskās un sociālās labklājības izaicinājumiem valstī, bet arī ar līdz šim ļoti vāji aktualizēto kultūrvēsturisko kontekstu.

Atskatoties uz to, mēs redzēsim, ka vairāku paaudžu garumā iztrūkst pilnvērtīgas divu vai vairāku pieaugušo komunikācijas pieredzes jautājumos, kuri skar ģimenes finansiālo labklājību.

Ļoti bieži vērojams, ka finansiālas rūpes ir uzņēmies viens ģimenes loceklis un arī ar tām saistītos lēmumus pieņēmis vienatnē.

Nesarunāšanās nebūs risinājums nevienā nozīmīgā jautājumā, pat tad, ja dotajā mirklī ģimenei trūkst resursu konkrētās situācijas risināšanai.

Dialogs paredz komunikāciju vismaz starp diviem tās dalībniekiem, turklāt, gana prasmīgiem gan uzklausīt gan izteikt savu viedokli, gan atvērtiem, nepieciešamības gadījumā lūgt un pieņemt atbalstu no ārpuses.

Finanšu pārvaldīšana ir prasme, kura paredz dažādu iemaņu attīstīšanu un tā nav iespējama bez ieinteresētības un gatavības to apgūt.”

Uzziņa:

Saistītie raksti

Saskaņā ar aptaujas datiem Latvijā dzīvības apdrošināšanu (un t.s. traumu apdrošināšanu) ir iegādājušies 21% respondentu, Lietuvā 27%, bet Igaunijā 16% respondentu.

Vairāk nekā puse respondentu atzīst, ka būtu gatavi atvēlēt 50 eiro un vairāk ik mēnesi, lai nodrošinātu savai ģimenei finansiālu atbalstu nelaimes gadījumā (pieņemot, ka ģimenei ir hipotekārais kredīts, divi bērni un ikmēneša ienākumi nelaimes rezultātā sarūk uz pusi).

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Būvnieki saskaras ar būvmateriālu piegādes kavējumiem un darbaspēka trūkumu
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
“Swedbank”: Covid-19 dēļ radušās izmaiņas mazumtirdzniecībā varētu saglabāties ilgtermiņā
1 diena
LE
LETA
Ekonomika
Mudina Ziemeļu Investīciju banku maksimāli palielināt kreditēšanas apjomus uzņēmumiem
1 diena

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Veselam
VIDEO. Covid-19 konstatēta Stradiņa slimnīcas onkoloģei
32 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Tukumā uguns no atkritumiem pārmetusies uz blakus esošo angāru, deg arī kūla
1 stunda
IE
Ināra Egle
Latvijā
Vai neievēro pašizolāciju? Iedzīvotāji ziņo par Saeimas deputātu atrašanos ārpus dzīvesvietas
1 stunda
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Krievija uz laiku slēgs sauszemes robežas
3 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējā diennaktī apstiprināti 25 Covid-19 gadījumi. Trīs cilvēki stacionēti ar smagu slimības gaitu
10 stundas