“Ja iekļūšana notiek caur logu…” Valsts policija skaidro, kuri dzīvokļi ir vispievilcīgākie zagļiem 0
Daudzīvokļu māja. Armands no nakts maiņas darbā pārrodas mājās. Kāpņu telpas durvis kārtējo reizi atstātas vaļā, bet viņa pirmā stāva dzīvokļa durvis… uzlauztas. Viņu pārņem šoks. Vēl vakar Armands domāja, ka lielākais mīnuss dzīvošanai pirmajā stāvā ir garāmgājēju trokšņi aiz loga…
Tieši šādas situācijas sabiedrībā uztur pārliecību, ka pirmā stāva dzīvokļi ir visnedrošākie. Daudzi, meklējot mājvietu, pirmo stāvu automātiski izslēdz no iespējām, baidoties no zagļiem. Vai šie priekšstati balstās uz reāliem faktiem, vai tomēr tas ir stereotips, no kā grūti tikt vaļā?
Valsts policijas (VP) dati un pieredze rāda daudz niansētāku ainu. Noziedznieku izvēli daudz biežāk nosaka nevis dzīvokļa atrašanās vieta ēkā, bet gan pavisam praktiski apstākļi – cik viegli tajā iespējams iekļūt, cik ātri iespējams aizbēgt un cik uzmanīgi ir paši iedzīvotāji.
Kā LA.LV sacīja VP pārstāvji, “ja iekļūšana notiek caur logu, zādzības biežāk tiek konstatētas pirmajos stāvos, jo tie ir vieglāk sasniedzami no ārpuses. Retākos gadījumos riska zonā var nonākt arī pēdējie stāvi, ja iespējama piekļuve no jumta vai blakus konstrukcijām. Savukārt gadījumos, kad tiek uzlauztas dzīvokļa durvis vai slēdzenes, nereti tiek izvēlēti dzīvokļi augšējos stāvos, kur ir mazāka cilvēku plūsma un līdz ar to zemāks atklāšanas risks.”
Taču, kā izrādās, nereti tieši paši iedzīvotāji mēdz būt neuzmanīgi, kā rezultātā, dodot iespēju zagļiem izpausties.
“Ja zādzība notiek, izmantojot brīvu piekļuvi (piemēram, atstātas neaizslēgtas durvis), stāvam būtiskas nozīmes nav. Praksē bieži konstatēts, ka paši iedzīvotāji neapzināti atvieglo noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, piemēram, neaizslēdzot durvis vai atstājot atslēgas viegli pieejamās vietās.”
VP pārstāvji uzsver: “Kopumā secināms, ka, lai gan atsevišķos gadījumos (īpaši iekļūšanai caur logiem) pirmais stāvs var būt nedaudz vairāk pakļauts riskam, zādzību biežums nav tieši atkarīgs no stāva, bet gan no piekļuves iespējām un iedzīvotāju drošības paradumiem.”
Pēdējā gada laikā Rīgā reģistrētas 200 zādzības no dzīvokļiem, un 137 gadījumos noziedznieki vienkārši izmantojuši brīvu piekļuvi. Tas nozīmē – neaizslēgtas durvis, viegli pieejamas kāpņutelpas, atstātas atslēgas vai situācijas, kad dzīvoklī ielaisti pazīstami cilvēki.
“Iekļūšana caur balkoniem, logiem un durvīm, lai gan notiek retāk, joprojām ir regulāra parādība – uzlaužot durvis vai slēdzenes reģistrēti 24 gadījumi, iekļūšana caur balkoniem reģistrēti 18 gadījumi, caur logiem 10 gadījumi un 10 gadījumos izmantotas nozagtas vai citādi iegūtas atslēgas.”
Noziedznieki nereti mēdz novērot arī potenciālā upura ikdienas rutīnu – kad cilvēks dodas uz darbu, cik ilgi dzīvoklis paliek tukšs, vai kaimiņi pievērš uzmanību svešiniekiem. Pirmais stāvs šādās situācijās var būt pievilcīgāks ātrākas atkāpšanās iespējas dēļ, tomēr arī augstāki stāvi nebūt nav pasargāti. Ir fiksēti gadījumi, kad zagļi uzrāpušies pat uz otro un trešo stāvu.
“Vienlaikus praksē novērojami gadījumi, kad zādzības tiek veiktas arī otrajā un trešajā stāvā, izmantojot pirmā stāva balkonu restes kā piekļuves līdzekli, lai uzrāptos uz augstākiem stāviem. Ja iekļūšana notiek caur neaizslēgtām durvīm vai tiek izmantotas brīvi pieejamas atslēgas, dzīvokļa stāvam parasti nav būtiskas nozīmes.
Būtisks faktors ir arī iespēja ātri pamest notikuma vietu – pirmajā stāvā tas ir vienkāršāk, jo iespējams izkļūt tieši uz ielas, savukārt augstākos stāvos svarīgāka kļūst netraucēta pārvietošanās pa kāpņu telpu,” skaidro VP pārstāji.
Dati apliecina arī izteiktu sezonalitāti.
Visvairāk dzīvokļu zādzību reģistrēts tumšākajos gada mēnešos – 2025. gada septembrī un decembrī, kā arī 2026. gada janvārī. Katrā no šiem mēnešiem fiksēts 21 gadījums. Policija to saista gan ar agrāku tumsas iestāšanos, gan svētku laiku, kad cilvēki biežāk dodas prom no mājām.
Kopējais secinājums ir skaidrs – drošību nenosaka tikai dzīvokļa stāvs. Daudz būtiskāki ir drošības paradumi un iedzīvotāju modrība. Pirmais stāvs var būt nedaudz riskantāks konkrētās situācijās, taču neviena vieta daudzdzīvokļu mājā nav pilnībā pasargāta, ja tiek ignorēti elementāri drošības principi. Un varbūt tieši tas ir svarīgākais atgādinājums – drošība sākas nevis ar stāvu, bet ar cilvēka paša attieksmi.
