Viņš brīdināja par 2008. gada krīzi un Covid-19. Tagad Roberts Pestons ceļ trauksmi par daudz lielāku katastrofu 0
Britu žurnālists Roberts Pestons, kurš iepriekš brīdinājis par 2008. gada finanšu krīzi un Covid-19 pandēmijas radītajiem satricinājumiem, tagad uzmanību pievērsis citam potenciālam draudam. Viņš uzskata, ka straujā mākslīgā intelekta (MI) attīstība var radīt sekas, kuru mērogs būs vēl daudz lielāks.
Nesenā intervijā pazīstamais britu žurnālists un politiskais redaktors dalījies savās bažās par to, kā tehnoloģiju attīstība turpmākajos gados varētu mainīt sabiedrību un ekonomiku, vēsta “LADbible”.
Pestons uzskata, ka nekontrolēta mākslīgā intelekta attīstība var novest pie milzīgām pārmaiņām darba tirgū un radīt nopietnus satricinājumus pasaules ekonomikā.
Visvairāk satrauc superintelekts
Pēdējos trīs gadus Pestons esot padziļināti interesējies par mākslīgo intelektu, cenšoties izprast gan tā sniegtās iespējas, gan potenciālos draudus.
Viņš nenoliedz MI priekšrocības. Pēc Pestona domām, pareizi izmantotas tehnoloģijas varētu ievērojami palielināt produktivitāti un pat padarīt sabiedrību turīgāku.
Tomēr vislielākās bažas viņam rada iespēja nākotnē radīt superintelektu – sistēmu, kas spētu darboties arvien autonomāk un pilnveidot pati sevi bez tiešas cilvēka iesaistes.
“Mākslīgā intelekta izstrādātāji brīdina par risku, ka superintelekta sistēma varētu izlemt pārrakstīt savu kodu, lai likvidētu visu cilvēku aizsardzību,” sacīja Pestons.
Kas notiks, ja darbu zaudēs miljoniem cilvēku?
Taču iespējamais kontroles zaudējums pār mākslīgo intelektu nav vienīgais, kas satrauc žurnālistu. Viņš norāda arī uz daudz tuvāku problēmu – tehnoloģiju iespējamo ietekmi uz darba tirgu.
Pestons uzskata, ka mākslīgā intelekta un robotikas attīstība varētu aizstāt cilvēkus daudzās profesijās. Ja darbu un līdz ar to regulārus ienākumus zaudētu miljoniem cilvēku, sekas izjustu ne tikai viņi paši, bet arī valstu ekonomikas.
Samazinoties strādājošo skaitam un viņu ienākumiem, varētu sarukt arī nodokļu ieņēmumi, no kuriem tiek finansēti sabiedrībai būtiski pakalpojumi, tostarp skolas un slimnīcas.
“Šie ir galvenie jautājumi, kuriem es vēlētos, lai mūsu politiskie līderi pievērstu uzmanību, taču tie vienkārši tiek atstāti otrajā plānā,” norādīja Pestons.
Viņa ieskatā politiķiem par gaidāmajām pārmaiņām būtu jādomā jau tagad, nevis tikai tad, kad mākslīgā intelekta ietekme uz darba tirgu būs kļuvusi neatgriezeniska.
Arī Īlons Masks paredz milzīgas pārmaiņas
Par strauju mākslīgā intelekta attīstību pēdējā laikā runājis arī uzņēmējs Īlons Masks. Viņš prognozējis, ka tuvāko gadu laikā mākslīgais intelekts varētu pārspēt cilvēkus daudzos intelektuālos uzdevumos.
Vienlaikus Masks uz tehnoloģiju nākotni raugās ne tikai kā uz draudu. Viņš pieļauj, ka MI attīstība cilvēcei varētu pavērt ceļu uz ievērojamu labklājības pieaugumu, ja vien izdosies kontrolēt ar superintelektu saistītos riskus un nepieļaut katastrofālus scenārijus.
Tādējādi jautājums vairs nav tikai par to, cik gudrs kļūs mākslīgais intelekts. Arvien būtiskāks kļūst jautājums, vai sabiedrība, ekonomika un politiķi būs gatavi pārmaiņām, ko tas var nest.
