Pēc pensiju uzkrājumu izņemšanas liela daļa igauņu nākusi pie negaidītas atziņas 0
Iespēja tikt pie pensijai uzkrātās naudas savulaik vilināja daudzus Igaunijas iedzīvotājus, kuri nolēma pamest otro pensiju līmeni. Taču, gadiem ejot, daļai domas ir mainījušās – izrādās, ka daudzi labprāt sāktu krāt no jauna, tikai pašreizējā kārtība tik ātri atgriezties neļauj.
“Luminor” pasūtītā pētījumā noskaidrots, ka 42% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju pašlaik neveido uzkrājumus otrajā pensiju līmenī vai arī nekad tam nav pievienojušies. Taču 32% šīs respondentu grupas atzīst, ka būtu gatavi sākt vai atsākt uzkrājumu veidošanu otrajā līmenī, ja viņiem šāda iespēja būtu pieejama.
“Luminor” pensiju fondu pārvaldnieks Vahurs Madisons norāda, ka kopš Igaunijas pensiju sistēmas reformas, kas dalību otrajā līmenī padarīja brīvprātīgu, cilvēku attieksme pret ilgtermiņa uzkrājumiem varētu būt mainījusies.
“Ir pagājuši daži gadi kopš pensiju reformas, kas padarīja otro pensiju līmeni brīvprātīgu. Cilvēki, kas izmantoja naudu īstermiņa vajadzībām, tagad atkal ir gatavi krāt ilgtermiņā.
Domāšanas maiņa noteikti varētu būt saistīta ar labāku informētību un elastīgākiem pensiju fondiem, kas padara krāšanu pievilcīgāku,” sacīja Madisons.
Aptaujas rezultātos redzams, ka pašlaik 40% respondentu aktīvi veido uzkrājumus otrajā pensiju līmenī, savukārt 12% ir palielinājuši tajā veiktās iemaksas.
Eksperts uzsver, ka otrā līmeņa priekšrocība ir ne tikai paša cilvēka veiktās iemaksas, bet arī valsts līdzdalība uzkrājuma veidošanā.
“Otrais līmenis ir visizdevīgākais uzkrājumu instruments gan valsts iemaksu, gan nodokļu efektivitātes ziņā. Ja jauns cilvēks šodien sāk krāt un novirza 6% no savas bruto algas otrajam līmenim, un valsts tam pievieno 4%, tad pēc 40 gadiem viņa pensija varētu sasniegt 50–60% no viņa pēdējās algas. Bez otrā līmeņa šī summa būtu tikai 30–40% robežās,” skaidro Madisons.
Tomēr ne visi, kuri pašlaik otrajā pensiju līmenī nekrāj, vēlētos tajā atgriezties. Aptaujā 31% respondentu norādījuši, ka atkārtoti tam nepievienotos, bet vēl 20% atbildējuši, ka drīzāk to nedarītu.
Pēc Madisona domām, tam var būt dažādi iemesli – daļa cilvēku naudu nākotnei uzkrāj citos veidos, citi par pensijas gadiem pagaidām nedomā, bet vēl daļa, iespējams, nepietiekami novērtē otrā pensiju līmeņa nozīmi un potenciālo atdevi.
Būtiska problēma tiem, kuri pēc reformas no otrā pensiju līmeņa izstājās, ir noteiktais gaidīšanas laiks. Pašlaik Igaunijā sistēmā iespējams atgriezties tikai desmit gadus pēc aiziešanas no tās.
“Novecojot iedzīvotājiem, samazinās arī valsts spēja izmaksāt pensijas, un tāpēc arvien svarīgākas ir personīgās iemaksas vecumdienu nodrošināšanā.
Svarīga ir arī agrīna uzkrājumu uzsākšana un konsekvence, ko pašlaik tiem, kas ir pametuši otro pensiju līmeni, ir grūti atjaunot, jo viņi var atgriezties sistēmā tikai 10 gadus pēc aiziešanas,” norāda eksperts.
Madisons uzskata, ka būtu vērts izvērtēt, vai tik ilgs gaidīšanas periods joprojām ir pamatots. Tā saīsināšana cilvēkiem, kuri pārdomājuši savu iepriekšējo lēmumu, ļautu ātrāk atsākt veidot uzkrājumus un vismaz daļēji kompensēt zaudēto laiku.
Pētījuma rezultātos, viņaprāt, redzams, ka interese par atgriešanos otrajā pensiju līmenī nav niecīga, tādēļ šo jautājumu būtu nepieciešams analizēt arī valsts līmenī.
“Ir svarīgi precizēt, vai ilgs pārtraukums atkārtotai pievienošanās ir praktisks un kādos apstākļos termiņa saīsināšana būtu visefektīvākā un izdevīgākā cilvēkiem,” sacīja Madisons.
Lai noskaidrotu, kāda kārtība ir Latvijā, ielūkojāmies Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) mājaslapā. Tajā norādīts, ka Latvijā, atšķirībā no Igaunijas, iedzīvotāji nevar vienkārši izstāties no pensiju 2. līmeņa un izņemt tajā uzkrāto naudu.
Dalība pensiju 2. līmenī ir obligāta tiem, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija. Savukārt cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam ieskaitot, tam varēja un joprojām var pievienoties brīvprātīgi.
Daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju 2. līmenī tiek ieguldīta finanšu tirgū un uzkrāta katra dalībnieka personīgajā kontā. No 2025. gada sākuma līdz 2028. gada beigām pensiju 2. līmenim tiek novirzīti 5% no personas ienākumiem, bet pensiju 1. līmenim – 15%.
Tādējādi Igaunijas pieredze ir interesanta arī Latvijas kontekstā, kamēr kaimiņvalstī cilvēkiem tika dota iespēja izstāties no otrā pensiju līmeņa un izmantot tajā uzkrāto naudu, Latvijā šādas izvēles nav. Turklāt tagad daļa igauņu, kuri savulaik sistēmu pameta, atzīst, ka labprāt tajā atgrieztos.
Ja Latvijā būtu iespēja izņemt pensiju 2. līmenī uzkrāto naudu, vai jūs to izmantotu?
