AS “CATA” padomes loceklis Ingus Rūtiņš.
AS “CATA” padomes loceklis Ingus Rūtiņš.
Publicitātes foto

Rūtiņš: Jāmaina pārvietošanās paradumi un jālauž arī mīti par elektromobiļiem 70

Ingus Rūtiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
TV24
“Esam atkal uz sēkļa!” Jānis Ikstens par situāciju valdībā 113
VIDEO. McDonald’s darbiniece šauj uz klientu, kurš pasūdzējies par pasūtījumu
Lasīt citas ziņas

Eiroparlaments un Eiropas Savienības dalībvalstis oktobrī vienojās par iekšdedzes dzinēju aizliegumu no 2035. gada. Tas nozīmē, ka tuvākajā desmitgadē pāreja uz zaļo mobilitāti ir neizbēgama.

Taču šobrīd Latvijas transporta sektorā lielāko daļu jeb 83,5% oglekļa dioksīda (CO2) emisiju joprojām rada tieši autotransports, un 86% piesārņojumu veido vieglās automašīnas. Latvijas vieglo automobiļu parks 2021. gadā emitēja 2,42 miljonus tonnu CO2 emisiju – par 2% vairāk nekā 2018. gadā. Ja braukšanas paradumi un to radīto izmešu dinamika būtiski nemainīsies, tad 2027. gadā transporta radītie CO2 izmeši pieaugs vēl par 8,4% salīdzinājumā ar 2018. gadu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai kaut ko šajā situācijā mainītu, valsts līmenī nepieciešams izvirzīt konkrētus mērķus un turpināt finanšu atbalsta programmas videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei. Turklāt gribētu uzsvērt nepieciešamību rīkoties nekavējoties, jo esošā piesārņojuma dinamika ir jāmaina krasi. Šobrīd transporta izmešu samazinājums vēl ir tikai vīzija, lai tas pārvērstos reālās darbībās valsts un pašvaldību līmenī, jāizvirza konkrēti un izmērāmi transporta nozares mērķi.

Piemēram, šādi mērķi varētu būt noteikts elektromobiļu skaits autoparkā 2030. gadā vai to procentuālā daļa kopējā autoparkā, kā arī tas, kādu individuālo autobraucēju skaitu ir plānots pārsēdināt uz komfortablu, ātru, paredzamu un izmaksu efektīvu sabiedrisko transportu, mērķtiecīgi veicināt auto koplietošanas risinājumu izmantošanu.

Tāpat novārtā nedrīkst palikt arī pārdomāts pilsētvides plānojums un viedo tehnoloģiju informācijas apmaiņas tīkla attīstība, nodrošinot labāku satiksmes pārvaldību un mazinot neefektīvo pārvietošanos. Ir jāsaprot, ka stāsts par zaļo mobilitāti nav tikai par iekšdedzes dzinēja auto nomaiņu pret elektriskajiem auto.

Ir jābūvē pilnīgi jaunas sakarības, kas dabiski mudinās iedzīvotājus mainīt pārvietošanās paradumus. Infrastruktūrai jābūt ērti pieejamai, lai ikvienam rastos izdevīgums un vēlme dot priekšroku sistēmai, ko veido efektīvs sabiedriskais transports, auto koplietošana un mikromobilitātes risinājumi – divriteņi un skrejriteņi.

Jālauž arī mīti par elektromobiļiem. Piemēram, sabiedrībā joprojām valda plaši izplatīts mīts, ka elektromobiļu ražošanas procesā un dzīves cikla laikā radītie CO2 izmeši ir tikpat apjomīgi, cik ražojot auto ar iekšdedzes dzinēju. Tā nav taisnība. Lai gan elektroauto ražošanas procesā var radīt par aptuveni 70% vairāk CO2 izmešu, nekā komplektējot iekšdedzes dzinēja auto, tomēr svarīgi ir skatīt automobiļa ilgtspēju visā tā dzīves cikla laikā.

Reklāma
Reklāma

Un elektromobiļu gadījumā būtisks oglekļa dioksīda izmešu ietaupījums veidojas tieši elektromobiļa lietošanas laikā. Ja vieglais transporta līdzeklis ar iekšdedzes dzinēju 10 gadu dzīves ciklā rada aptuveni 35–40 tonnas CO2 izmešu, tad līdzīgs elektromobilis tādā pašā periodā rada vidēji tikai 15–20 tonnas oglekļa dioksīda.

Turklāt – Latvijā elektromobiļu uzlādei pieejama elektroenerģija ar salīdzinoši augstu zaļās enerģijas īpatsvaru. Arī elektroauto bateriju pārstrāde arvien attīstās, tādēļ jau šobrīd nav pamata domāt, ka tās tiks noglabātas bīstamo atkritumu poligonos, kā varbūt varēja likties vēl pirms neilga laika. Bateriju sastāvdaļas ir pārāk vērtīgas, lai šāds scenārijs piepildītos.

Diskusijās par elektroauto bieži izskan viedoklis par jaunu elektromobiļu dārdzību un to, ka to iegāde pieejama tikai iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem. Taču situācija tirgū mainās – jau šobrīd pieejami arvien jauni auto modeļi par demokrātiskām cenām zem 20 000 EUR. Turklāt valsts līdzfinansējumu iespējams izmantot ne tikai jaunu elektromobiļu iegādei, bet arī lietotiem auto modeļiem un lādējamiem (“plug-in”) hibrīdiem.

Trešais izplatītākais mīts ir par elektrouzlādes staciju nepieejamību. Arī šajā ziņā situācija pēdējos gados Latvijā ir krietni mainījusies. Šobrīd pieejamas jau vairāk nekā 190 publiskās ātrās uzlādes stacijas, un to pieejamību ērti var redzēt dažādās mobilās lietotnēs.

Izvirzītie mērķi zaļās mobilitātes virzienā ir ambiciozi, tomēr nevar sagaidīt, ka politikas veidotāji bez iedzīvotāju līdzdalības efektīvi samazinās vidē radīto piesārņojumu. Klimata pārmaiņu mazināšana sākas ar katra cilvēka individuālu, apzinātu iesaisti un ikdienas paradumu maiņu.

* AS “CATA” padomes loceklis

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.