Jaunumi govju komforta nodrošināšanā 0
Juris Priekulis, Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Izstāde “EuroTier 2018” ir viena no lielākajām lopkopības tehnoloģiju izstādēm Eiropā. Tā notiek Vācijas pilsētā Hannoverē reizi divos gados novembrī. Šoreiz tajā piedalījās un savus ražojumus demonstrēja 2638 firmas, tostarp 1140 firmas no Vācijas, 225 – no Āzijas, 99 – no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas, 66 – no Amerikas.
Izstādes eksponāti bija izvietoti 17 lielās hallēs ar kopējo platību aptuveni 300 tūkstoši kvadrātmetru. Izstādē demonstrēja jaunāko tehniku izmantošanai piena lopkopībā, cūkkopībā un putnkopībā. Galvenie izstādes jaunumi bija saistīti ar lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanu, lopkopības darbu automatizāciju un robotizāciju, tehnikas ekspluatācijas īpašību uzlabošanu, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku zooveterināro apkalpošanu. Šajā rakstā apskatīsim nozīmīgākos jaunumus, kas saistīti ar govju komforta nodrošināšanu.
Slaucamo govju turēšanas aprīkojuma uzlabošana
Lai iegūtu augstus izslaukumus, liela nozīme ir govīm labvēlīgu atpūtas apstākļu nodrošināšanai. Komfortablos apstākļos govis uzturas atpūtas boksos līdz pat 14 stundām diennaktī, bet 7–8 reizes diennaktī tās pieceļas, lai paēstu, padzertos un dotos uz slaukšanu. Turklāt, pārejot guļus stāvoklī, govis nespēj visu laiku noturēt sava ķermeņa svaru un pēdējos 15–20 cm krīt guļvietā. Tādēļ govju atpūtas boksiem ir jābūt ērti iekārtotiem, lai tie netraucētu dzīvnieku apgulšanos un piecelšanos, bet guļvietai – pietiekami mīkstai un viegli sakopjamai.
Boksi. Pašlaik praksē vieni no izplatītākajiem ir augstie boksi, kur govju guļvieta ir izklāta ar speciālu gumijas paklāju vai arī šim nolūkam izmanto matraci, kas pildīts ar elastīgu materiālu. Retāk izmanto tā sauktās ūdensgultas, kurām matrača vidusdaļa piepildīta ar ūdeni. Vēl lieto arī dziļos boksus, kuriem guļvieta piepildīta ar smiltīm vai sablīvētu salmu kārtām, kas savstarpēji sasaistītas ar svaigiem govju mēsliem.
Savukārt izstādē tika demonstrēti daži citi interesanti boksu klājuma varianti. Piemēram, vācu firma Oberleitner Windschutz izgatavojusi boksa izmēriem atbilstošu un 10 cm biezu gumijas bloku ar caurumiem, lai tas būtu līdzīgs sietam. Šo bloku nostiprina virs betonētās boksa guļvietas daļas. Pēc tam caurumus aizpilda ar smiltīm un arī bloka virspusi noklāj ar 3 cm biezu smilšu kārtu, ko vēl noblīvē. Tādējādi veidojas dziļajiem boksiem līdzīgs smilšu klājums, taču, pateicoties gumijas blokam, tā virspuse ir līdzena.
Saskaņā ar firmas rekomendācijām šāds boksa segums samazina pakaišu materiāla (smilšu) patēriņu un boksu sakopšanas darbietilpību, kā arī nodrošina dzīvnieku higiēnas situācijas uzlabošanos un piena kvalitātes paaugstināšanos, bet vasarā uzlabo govju labsajūtu, samazinot karstuma stresa rašanās iespēju. Jāpiebilst, ka līdzīgus risinājumus izstādē piedāvāja arī firmas Swaving Stalinrichtung B.V. un New Farms, kā arī Latvijā labi zināmā firma DeLaval.
Paklāji un matrači. Vācu firma Kraiburg, kas specializējusies dažādu gumijas paklāju izgatavošanā, piedāvāja gumijas klājumu, kas paredzēts dziļajiem boksiem ar salmu–mēslu pildījumu. Šim paklājam ir grubuļaina virspuse un bārkstveida apakšējā daļa. Paklājs aizņem tikai govju guļvietas priekšpusi, bet boksa aizmugurējo daļu aizpilda ar salmu un mēslu kārtām. Šāds risinājums ievērojami samazina nepieciešamā pakaišu materiāla patēriņu un atvieglo guļvietu sakopšanu. Turklāt guļvietas gumijotā priekšdaļa neizraisa govju kāju slīdēšanu, kā arī ir mīksta un elastīga.
Savdabīgu risinājumu piedāvāja Francijas firma Bioret Agri. Tā īpatnība – boksu guļvietās ierīkoti ar ūdeni pildīti matrači. Taču šie matrači atšķirībā no Latvijā zināmajām ūdens gultām ir pieslēgti cirkulējošai ūdens sistēmai, kurai ūdeni ņem no artēziskās akas vai arī atdzesē ar siltumsūkņa palīdzību. Tādēļ vasarā ir iespējams govis pasargāt no karstuma stresa. Iegūto silto ūdeni var izmantot dažādām fermas vajadzībām, jo, pēc firmas aplēsēm, no vienas govs iegūtais siltuma daudzums ir aptuveni 250 W stundā.
Krūšu balsti un to aizvietotāji. Firma Bioret Agri piedāvā arī boksa guļvietas priekšējai norobežošanai (krūšu balsta aizvietošanai) izmantot elastīgu cauruli, kas piepildīta ar ūdeni. Tas uzlabo govju gulēšanas komfortu, jo šāds priekšējais norobežotājs ir elastīgs, turklāt caurules augstumu iespējams mainīt, izmainot tajā iepildītā ūdens daudzumu.
Dažādus krūšu balstu risinājumus izstādē demonstrēja arī vairākas citas firmas. Piemēram, vācu firma Brἄuer un Zimmermann to iesaka veidot no attiecīgi profilētas elastīgas gumijas.
Norobežojošās konstrukcijas. Citi jauni risinājumi saistīti ar boksu norobežojošo konstrukciju izpildījumu. Tām ir jānodrošina ne tikai ērta govju gulēšana, bet arī apgulšanās un piecelšanās. Taču govju ķermeņa izmēri mēdz būt atšķirīgi. Tādēļ, ja boksu izmēri ir neatbilstoši, govīm var rasties ķermeņa ādas norīvējumi vai pat brūces. Lai situāciju uzlabotu, firmas izstrādājušas boksus ar maināmiem konstruktīviem parametriem vai pat elastīgām norobežojošajām konstrukcijām.
Uzskatāms piemērs ir Vācijas firmas Zimmermann piedāvātais bokss Doro (sk. attēlu). Skausta stienim ir lokveida forma, lai varētu mainīt tās centrālās daļas atrašanās augstumu, bet boksa priekšdaļā vēl ierīkota elastīga saite, kas nepieļauj govs pārmērīgu virzīšanos uz priekšu.
Boksus ar maināmu skausta stieņa augstumu tagad piedāvā arī firma GEA un citas. Tikai šai gadījumā skausta stienis ir nostiprināts speciālās vadīklās, kas pieļauj tā virzīšanos uz augšu. Tāpēc pašsvara ietekmē tas ieņem apakšējo stāvokli, bet gadījumā, kad govis to aizskar, šis skausta stienis var attiecīgi pavirzīties uz augšu.
Vēl revolucionārākus risinājumus piedāvāja Francijas firma Deltex un Dānijas firma Welfare. Šo firmu konstruētie boksi ir izgatavoti no elastīgiem materiāliem, tāpēc labi pielāgojas govju izmēriem, nodrošinot dzīvniekiem lielākas ērtības. Vadoties pēc šo firmu reklāmas prospektiem, tas ne tikai samazina govju savainošanās iespēju, bet arī palielina to gulēšanas ilgumu. Tādēļ šādu boksu izmantošana palielina gan govju produktivitāti, gan produktīvā mūža ilgumu. Turklāt vienkāršojas arī boksu montāža.
Barības galda aprīkojuma modernizācija
Barības galds ir vieta, kur govis koncentrējas ēdināšanas laikā, tāpēc šeit ir iespējamas dzīvnieku savstarpējās sadursmes un stresa situācijas. Te liela nozīme ir barības galda norobežojošo konstrukciju risinājumam.
Salīdzinoši vienkāršs un iespējami efektīvs ir firmu Easyfix (Īrija) un Welfare (Dānija) piedāvātais variants, kur barības galda norobežotāju veido vertikāli nostiprinātas caurules. Šajā gadījumā nav praktiski iespējama atsevišķu govju nokļuve cauri norobežotājiem uz barības galda un samazinās arī ēdošo govju savstarpējo ķīviņu iespējas. Turklāt, pateicoties vertikālo cauruļu elastīgumam, govis var labāk aizsniegt barību, kas var arī palielināt apēstās barības daudzumu. Vienlaikus samazinās arī iespējamie ķermeņa ādas noberzumi, jo visas galvenās norobežojošās konstrukcijas ir noapaļotas un izgatavotas no elastīgas plastmasas.
Līdzīgas iespējas nodrošina firmas Deltex izstādē demonstrētais nožogojuma risinājums. Arī tas veidots no elastīgiem konstruktīviem elementiem, taču šai gadījumā nožogojuma augšējā daļa ir cilpveidīgi noapaļota, tāpēc ir vēl mazākas dzīvnieku savainošanās iespējas. Turklāt šāds nožogojums īpaši netraucē darbiniekiem, kuriem jānokļūst govju uzturēšanās zonā, jo cilvēks to var pārkāpt zemākajā izliekuma vietā.
Izstādē demonstrēja arī pilnveidotu govju pašfiksējošo barības galda nožogojumu. Šāds nožogojums nodrošina ēdošo govju nofiksēšanu attiecīgajā ēdināšanas vietā. Bet govju atbrīvošanu (individuāli vai grupveidā) var veikt tikai cilvēks. Tādējādi dzīvnieki ir spiesti ilgāk uzkavēties pie barības galda un vairāk apēst, bet ēšanas laikā spēcīgākās govis nevar traucēt pārējās. Būtiski arī tas, ka šādā gadījumā iespējama nofiksēto govju veterinārā aprūpe.
Taču līdzšinējām pašfiksējošo nožogojumu konstrukcijām ir arī trūkumi. Lai govis piekļūtu pie barības, dzīvniekiem ir jāiebāž galva nožogojuma spraugā, kuru no vienas puses ierobežo svārstīga svira, bet no otras – nožogojuma vertikālais stienis. Tāpēc ir iespējama dzīvnieka galvas vai kakla saspiešana. Lai situāciju uzlabotu, firma Brἄuer izstrādājusi tehnisku risinājumu šīs spraugas platuma izmaiņai, izmantojot elektropiedziņu. Turklāt sašaurinātā variantā tā ir par 10–15 centimetriem lielāka nekā līdzšinējiem pašfiksējošiem nožogojumiem. Tādēļ govīm ir ērtāka piekļuve barībai un pastāv iespēja to aizsniegt līdz pat 15 cm lielākā attālumā, kas savukārt samazina barības piebīdīšanas vajadzību. Jāpiebilst, ka izstādē šis izgudrojums tika augstu novērtēts, tam piešķirot sudraba medaļu.
Vēl interesantu barības galda pilnveides risinājumu piedāvāja firma Easyfix. Tā iesaka barības ejā iepretim ēdināšanas vietām ierīkot speciālu sētiņu. To samontē no atsevišķiem plastmasas blokiem ar tukšu vidu, bet pēc montāžas tajos iepilda ūdeni, kas vajadzīgs sētiņas stabilitātes nodrošināšanai. Lietojot šādu risinājumu, govis nevar barību izsvaidīt uz priekšu. Tādējādi nav nepieciešama barības regulāra piebīdīšana govīm aizsniedzamā zonā. Turklāt sētiņas augstums ir tikai 65 cm, tāpēc tā netraucē lopbarības izdali ar mobilo izdalītāju.
Kūts eju klājuma pilnveide
Ja govis kūtī tur nepiesieti, izmantojot atpūtas boksus, tad aptuveni 40% no kūts platības aizņem govju pārvietošanās ejas, kurās dzīvnieki atstāj savus mēslus. No šīm ejām rodas ne tikai ūdens tvaiku, bet arī amonjaka, sērūdeņraža un citu nevēlamu gāzu emisijas. Turklāt staigāšanas laikā govis samērcē mēslos kājas, kas veicina dažādu kāju slimību rašanos. Lai situāciju uzlabotu, tagad sāk lietot dažādus jaunus risinājumus, kas bija redzami arī izstādē.
Gan franču firma BioretAgri, gan Nīderlandes firma JOZ piedāvāja speciālus gumijas paklājus dziļi rievoto grīdu ierīkošanai. Šai gadījumā gumijas paklājā ir izveidotas rievas, kas paredzētas urīna savākšanai un aizvadīšanai uz kūtī ierīkoto šķērskanālu. Piemēram, firma BioretAgri piedāvāja eju klājumu Magellan, kura biezums ir 28 mm, un tā virsma ir profilēta četros dažādos līmeņos. Klājuma virspusē izveidoti izciļņi, kas mazina govju slīdēšanas iespējas. Starp izciļņiem ir seklās rievas, kas savāc šķidrumu no paklāju virspuses, kā arī vidēji dziļās rievas, kas novada seklajās rievās savākto šķidrumu līdz garenrievām. Klājuma garenvirzienā ierīkotas garenrievas, kas ir vēl dziļākas un kurās uzkrājas mēslu šķidrā frakcija.
Dziļās garenrievas regulāri tīra (pēc katrām 90 minūtēm), izmantojot speciālu mēslu transportieri, kura lāpstai pievienoti rievu tīrīšanas pirksti. Tādējādi eju grīda ir relatīvi sausa un ir nodrošināta salīdzinoši strauja mēslu šķidrās frakcijas aizvade. Turklāt mazinās arī nelielo akmeņu problēma, kurus govis apēd kopā ar barību un kuri pēc tam nokļūst mēslos un var radīt govju kāju savainojumus. Tādēļ firma BioretAgri uzskata, ka eju klājumu Magellan lietošana būtiski samazina govju kāju slimības, mazāki ir arī dzīvnieku ārstēšanas izdevumi. Turklāt par 35–50% samazinās amonjaka emisijas, tas uzlabo kūts gaisa kvalitāti. Papildus noskaidrots, ka šāds risinājums noderīgs arī tādā gadījumā, ja govju guļvietu kaisīšanai lieto salmu pakaišus.
Ja zem dzīvnieku ejām ierīkoti mēslu savākšanas kanāli vai atrodas mēslu savākšanas pagrabs (kūtsmēslu krātuve), tad ir iespējami arī daži citi amonjaka emisiju samazināšanas varianti.
Piemēram, eju grīdas mēdz izgatavot no betona režģiem. Taču betons piesaista mēslu šķidro frakciju, sekmējot nelabvēlīgo gāzu emisijas. Tādēļ Vācijas firma BETZ rekomendē betona režģu virspusi apvilkt ar atbilstoša profila plastmasas sloksnēm, kurām ir noapaļota virspuse. Šāds risinājums uzlabo mēslu šķidrās frakcijas noteci, padarot arī sausāku grīdas virsmu. Tādējādi samazinās govju slimošana ar kāju slimībām. Turklāt samazinās arī amonjaka emisijas, un saskaņā ar Nīderlandes zinātnieku pētījumiem šis samazinājums var sasniegt pat 40%.
Savukārt iepriekš minētā franču firma BioretAgri iesaka režģu grīdu noklāt ar dziļi rievotu gumijas klājumu, kura rievās ierīkotas šķidrās frakcijas noteces atveres. Bet cietos mēslus, kas paliek uz gumijas klājuma, aizvada līdz nosviešanas šahtai ar kūtī ierīkotiem transportieriem. Šajā gadījumā, salīdzinot ar režģu grīdu, kurai nav ierīkots gumijas klājums, kopējais spraugu laukums starp kūts virsgrīdas un zemgrīdas daļām samazinās par 80–90%, bet amonjaka emisijas – par 40–60%.
Līdzīgu risinājumu piedāvāja Vācijas firma Andersbeton, nosaucot to par ekogrīdu. Arī šai gadījumā kūtī ierīkota betonēta režģu grīda. Taču betonēto spraugu augšdaļa ir paplašināta un tajās ievietots gumijas ieliktnis ar vārstuļiem, kas nodrošina svaigo mēslu un urīna caurplūdi. Grīdas virspuses tīrīšanai var izmantot šim nolūkam paredzētu robotu vai arī skrēpertransportieri. Tīrīšanas laikā mēsli tiek izspiesti caur gumijas ieliktņiem un nokļūst zem režģu grīdas. Turklāt mēslu tīrītāju darbīgās daļas balstās uz grīdas betonētās daļas, tāpēc šie ieliktņi netiek bojāti. Saskaņā ar firmas rekomendācijām šādai grīdai ir ilgs kalpošanas mūžs, tā nav slidena un nodrošina govju nagu dilšanu, jo dzīvnieki pārvietojas gan pa grīdas betonēto daļu, gan pa gumijas klājumu, turklāt amonjaka emisiju samazinājums sasniedz 43%.
Kūts ventilācijas uzlabošana
Lai nodrošinātu labu dzīvnieku veselību, ir jāierīko regulāra kūts ventilācija, lai no tās izvadītu piesārņoto gaisu un ievadītu svaigo āra gaisu. Nelielās kūtīs šim nolūkam lieto dabisko vēdināšanas sistēmu. Taču tā labi darbojas galvenokārt vēsākā laikā, kad āra gaisa temperatūra ir ievērojami zemāka nekā kūtī. Tādēļ lielfermās mēdz ierīkot ventilatorus, ko darbina karstajā laika periodā. Tie rada uz dzīvniekiem virzītu gaisa plūsmu, kas tiem mazina karstuma stresa veidošanos. Taču šie ventilatori pārvieto galvenokārt kūtī esošo gaisu, nevis to ievada no ārpuses. Tādējādi netiek pietiekami atjaunināts kūts gaisa sastāvs, kā arī izvadītas mītnes gaisā esošās baktērijas, kuru daudzums, vadoties pēc ASV veiktajiem pētījumiem, ir 3000 reižu lielāks nekā āra gaisā.
Šis trūkums ir novērsts vācu firmas Dr.Knopf & Oswald demonstrētajai jaunajai liellopu mītņu vēdināšanas sistēmai. Tās īpatnība, ka svaigo āra gaisu mītnē ievada ar ventilatoru pa piepūšamām liela izmēra caurulēm. Šim nolūkam ventilators ierīkots kūts ārsienā un savienots ar caurulēm, kas stiepjas mītnes dziļumā virs dzīvnieku koncentrēšanās vietām: barības galda, sapārotajiem atpūtas boksiem utt. Cauruļu diametrs mēdz būt 30–50 cm, un tās izgatavotas no mitruma un dezinfekcijas līdzekļu, kā arī ultravioleto staru izturīga auduma.
Turklāt šīs caurules sastāv no vairākiem posmiem, kas savstarpēji savienoti ar rāvējslēdzējiem. Tāpēc ir iespējams tās vienkārši pagarināt, bet bojājuma gadījumā var kādu atsevišķu posmu nomainīt ar jaunu. Cauruļu nostiprināšanai izmanto pie mītnes griestiem pievienotas troses, kā arī lences, kas pievienotas caurulēm. Gaisa izvade notiek pa cauruļu sienās ierīkotām atverēm. Tās ir orientētas dzīvnieku atrašanās virzienā, taču, iestājoties vēsākam laika periodam, šīs caurules var pagriezt, lai gaisu novadītu tuvāk pie mītnes griestiem. Turklāt gaisa plūsmas intensitāti var regulēt arī ar ventilatoriem, jo to rotoram ir iestatāmi pieci griešanās ātrumi. Kā liecina Vācijā veiktie pētījumi, šādas ventilācijas sistēmas ieviešana ne tikai uzlabo dzīvnieku veselību un samazina to ārstēšanai nepieciešamos izdevumus, bet arī palielina govju produktivitāti. Turklāt šādai cauruļu vēdināšanas sistēmai ir universāls lietojums, jo to var izmantot mikroklimata uzlabošanai arī govju slaukšanas zālēs, priekšslaukšanas laukumos, teļu un jaunlopu mītnēs.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops janvāra numurā
