Liepājas pašvaldība slēdz līgumus ar iedzīvotājiem par jūraszāļu savākšanu, un gribētāju netrūkst. Iedzīvotāji aļģes var vākt bez maksas, vienīgi – iebraukšanai pludmalē nepieciešama atļauja.
Liepājas pašvaldība slēdz līgumus ar iedzīvotājiem par jūraszāļu savākšanu, un gribētāju netrūkst. Iedzīvotāji aļģes var vākt bez maksas, vienīgi – iebraukšanai pludmalē nepieciešama atļauja.
Foto: Sandra Dieziņa

Jūras dārgums mazdārziņos un puķu dobēs! Kāpēc aļģes ir labs mēslojums? 0

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO. “45 minūtes pirms Putina izbraukšanas ceļi tiek slēgti,” par Putina šābrīža ikdienu stāsta Londonas profesors
Rajeva prognoze: Cik ilgi karš varētu turpināties?
FOTO. Kļuvis zināms, kāpēc tiešraidē no “Eirovīzijas” fināla skatuves nozuda vakara vadītāja Laura Pauzīni
Lasīt citas ziņas

 

Senākos laikos iedzīvotāji izskalotās jūraszāles vāca ar īpašiem skuju žogiem, redelēm un īpašiem linu un kaņepju pakulu tīkliem, kā arī izmantojot zirgus. Mūsdienās to paveic dažāda veida tehnika. Tiesa, daži ļaudis iegriežas pludmalē ar līdzpaņemtām ķeselēm, lai saviem istabas augiem piegādātu organisko mēslojumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Zinātnieki uzsver – saskaņojot darbības izskaloto makroaļģu apsaimniekošanā, var panākt arī sociāli ekonomiskus ieguvumus, vienlaikus nodrošinot tās kā noderīgu vietējo resursu.

Tās var izmantot gan kā augsnes uzlabotāju, mēslojumu vai biokurināmo.

Jūras aļģes sastopamas gan atklātajā Baltijas jūras daļā, gan Rīgas līcī, un to izplatība atšķiras no ūdens dziļuma zonas. Vistuvāk krastam sastopamas zaļaļģes, tālāk – brūnaļģes, bet sārtaļģes sastopamas vistālāk dziļumā. Piemēram, Liepājas piekrastē sastopamas furcelārijas jeb sārtaļģes.

Vēja ietekmē tās tiek norautas no substrāta un vēlāk izskalotas piekrastē. Savācot izskalotās makroaļģes, tiek ne tikai samazināts jūrā esošais barības vielu daudzums, bet arī samazināta slāpekļa un fosfora attiecība, kas ir svarīgi, lai mazinātu eitrofikācijas izpausmes Baltijas jūras reģionā. Tiesa, aļģu akumulācijas zonās uzturas bridējputni, jo tajās sastopama barība – dažādi kukaiņi un citas barības vielas.

No vienas puses, izskalotās aļģes būtu svarīgi savākt, no otras – daļu tomēr ne mazāk būtiski ir atstāt putniem barībai.

Vietās, kur aļģes ilgstoši tiek atstātas izskalotas, siltā laikā veidojas baktērijas, bet cilvēki grib tīras pludmales, tāpēc arī pludmales zona tiek attīrīta no aļģēm. Pirms dažiem gadiem biedrības “Baltijas krasti” veikts pētījums rāda, ka izskaloto makroaļģu sanesumu izkliede Baltijas jūras Latvijas piekrastē ir ļoti nevienmērīga un grūti prognozējama, jo hidrometereoloģiskie apstākļi uzskatāmi par noteicošo faktoru to lielumam.

Makroaļģu sanesumi saistīti ar valdošo vēju stiprumu un vētru biežumu, kas veicina augstāku viļņu veidošanos un spēcīgāku zemūdens darbību, kā rezultātā lēnāk augošo daudzgadīgo makroaļģu atraušanās no substrāta atklātajā Baltijas jūras daļā var notikt plašākā teritorijā salīdzinājumā ar Rīgas līci. Maksimālie jūras aļģu sanesumi konstatēti atklātās Baltijas jūras piekrastē, rudenī to apjomam sasniedzot 228 m3/100 m, bet vasarā – 17 m3/100 m. Lielākās makroaļģu akumulācijas vietas ir Pāvilosta un Liepāja, pie Salacgrīvas ziemeļu mola un Saulkrastos, kā arī Jaunķemeros, Mellužos un Lapmežciemā.

 

Slēdz līgumus

Izskalotās jūraszāles ir labs papildu mēslojums dārziem, jo satur vērtīgas minerālvielas un organisko vielu maisījumus. Lielu iedzīvotāju atsaucību jūraszāļu savākšanā iemantojusi Liepāja, kur jūras aļģu savākšana notiek divos veidos – piesaistot uzņēmējus un nodrošinot šādu iespēju iedzīvotājiem. Iedzīvotāji pludmalē tās var vākt bez maksas, bet iebraukšanai pludmalē nepieciešama atļauja.

Pašvaldība slēdz līgumus ar iedzīvotājiem par jūraszāļu savākšanu, un gribētāju netrūkst. Liepājas pilsētas Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls stāsta, ka no 2017. līdz 2021. gadam noslēgti 417 līgumi ar iedzīvotājiem par jūraszāļu savākšanu pludmalē. Līgumu skaits strauji pieaudzis tieši 2020. gadā, kad tika izveidota elektroniska pieteikšanās forma. 2019. gadā noslēgti 48 līgumi, 2020. gadā – 130, bet 2021. gadā – 126.

Līgums jeb atļauja derīga vienu gadu, tāpēc Komunālā pārvalde jau gada sākumā aicina saņemt šīs atļaujas. Ja ar auto nav plānots iebraukt pludmalē un izskalotās jūras aļģes iecerēts savākt tikai ar dārza rīkiem, to var izdarīt, neprasot atļauju. A. Štāls atzīmē, ka jūras aļģu izskalošana nav prognozējama ne pēc apjoma un regularitātes, ne pēc vietas, kur tas notiks, ne pēc aļģu sastāva.

Jūraszāļu vākšana un aizvešana atļauta tikai noteiktās diennakts stundās. Nav vēlama lieljaudas tehnikas izmantošana un ūdens malas pamatīga izbraukāšana. Izskalotās aļģes ir bioloģiski noārdāmie atkritumi līdzīgi kā lapas, zāle un zari, un to sadalīšanās jeb ieskalošana atpakaļ jūrā ir dabisks process. Biotopu eksperti iesaka aļģes nenovākt teritorijās, kur konstatēts aizsargājams biotops “Viengadīgu augu sabiedrības uz sanesumu joslām”, kā arī putniem nozīmīgās vietās. Tiesa, šos noteikumus esot grūti ievērot dienvidu pludmalē Liepājā.

 

Izmanto apstādījumos

Ventspilī jūras aļģu savākšana notiek centralizēti. Ventspils komunālā pārvalde noslēgusi līgumu ar apsaimniekotāju, kurš rūpējas par pludmales tīrību. “Ventspils labiekārtošanas kombināta” vadītāja Ramona Jankovska pastāstīja, ka izskalotais jūraszāļu daudzums nav liels un parasti to pievieno kompostam kopā ar vecajām lapām un zāli, ko vēlāk izmanto apstādījumos – puķu un krūmu dobēs.

“Kā organiskais mēslojums tas ir ļoti labs. Jau pirms 50–60 gadiem iedzīvotāji tās izmantoja savu lauku mēslošanā, jo piekrastes tuvumā augsne ir nabadzīga. Tagad jaunākās paaudzes dārznieki gan teic, ka tas ir pārāk sāļš, lai varētu izmantot augu mēslošanā,” stāsta Ramona Jankovska. Viņa zina teikt, ka citās pašvaldībās jūraszāles tiek atstātas pludmalē un tās neviens nevāc, taču, iespējams, tas var radīt neērtības atpūtniekiem, kas laiku vēlas pavadīt sakoptā un tīrā pludmalē.

Biedrības “Baltijas krasti” pētnieki iesaka jūras aļģu sanesumus novākt vietās, kur tās uzkrājas un sāk veidoties fermentācijas procesi, kuras ir tuvu iedzīvotāju dzīvesvietām un paredzētas cilvēku atpūtai. Pludmales sanesumu savākšanai gan ieteicams izmantot speciāli pielāgotu tehniku, kas spēj izsijāt smiltis no aļģu biomasas, rūpējoties par pludmales smilšu saglabāšanu.

Būtu jāierobežo arī smago mašīnu izmantošana. Savākto aļģu biomasu ieteicams transportēt uz speciāliem kompostēšanas laukiem, ja vien tā nepārsniedz smago metālu pieļaujamās ES normas. Visātrākais un ekonomiski lētākais jūras sanesumu izmantošanas variants būtu tā pārstrāde mēslošanas līdzekļos, bet te ir vairāki riski – neprognozējams apjoms un sastāvs. Domājot par ilgtermiņa jūras atkritumu izmatošanas iespējām, pastāv vairākas alternatīvas, to skaitā biodegvielas vai produktu ar augstāku pievienoto vērtību – algināta, fukoidāna, karegināna – ražošana, taču tas saistīts ar ievērojamām investīcijām gan izpētē, gan procesu nodrošinājumā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

FOTO. “45 minūtes pirms Putina izbraukšanas ceļi tiek slēgti,” par Putina šābrīža ikdienu stāsta Londonas profesors
Rajeva prognoze: Cik ilgi karš varētu turpināties?
FOTO. Kļuvis zināms, kāpēc tiešraidē no “Eirovīzijas” fināla skatuves nozuda vakara vadītāja Laura Pauzīni
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
“Tā ir tikai pirmā lakstīgala, esmu pārliecināts, ka krievi turpinās šādi darboties,” Rajevs dienas notikumu apskatā
Lasīt citas ziņas
FOTO. “45 minūtes pirms Putina izbraukšanas ceļi tiek slēgti,” par Putina šābrīža ikdienu stāsta Londonas profesors
Kāds laiks būs svētdien?
Zelenskis: Mēs gribam atgūt visu, bet Krievijas Federācija grib visu neatdot
FOTO. Faniem aizraujas elpa… Keitas Midltones pavadonis Londonā filmu zvaigzne Toms Krūzs
“Neauglība palīdzēja mums ne tikai satikties ar mūsu brīnišķīgajiem bērniem, bet palīdzēt citiem vecākiem! Lilijas un Vadima adopcijas stāsts
22:34
“Ja šovakar izdzeršu glāzi martini, rītdien man būs paģiras!” Džeina Fonda ironiski par savu vecumu
21:38
Pēc tam, kad tika nogalināta visa viņas ģimene, četras dienas dzīvoja uz plosta! Okeāna bārenes neticamais stāsts
21:00
Rajeva prognoze: Cik ilgi karš varētu turpināties?
Krievija: “Azovstaļ” atstājuši visi Ukrainas karavīri
FOTO. Ralfs Eilands: Mums ir oficiāli jāpārstāj sevi saukt par klusajiem letiņiem
Vilis Vītols: “Uzskatu, ka vislielākais drauds latviešiem ir nevis Krievija, bet gan mūsu tautas demogrāfiskā situācija.
“Mums jābūt laimīgiem, ka mūsu vienīgie mēsli ir dārgākas cenas.” Uzņēmējs par kara izraisīto sadārdzinājumu
Vai tiešām pilnmēness ietekmē cilvēka psihi? Skaidro psihiatrs
Māris Zanders: Lēmumu pieņēmēji turpina dzīvot ilūzijās un kļūdās
Zelenskis ierosina partnervalstīm atzīt Krievijas materiālu atbildību par saviem noziegumiem
Imants Frederiks Ozols: Kā būt nebanāliem? Kroga dziesmas neatskaņo lielformāta koncertos
Latvijas hokeja izlase pēcspēles metienu sērijā uzvar Austriju
Partiju “Latvija pirmajā vietā” vadīs Ainārs Šlesers
Berluskoni: Eiropai jāpārliecina Ukraina pieņemt Krievijas prasības
Latvijas mežos dominē skandināvi
FOTO. “Atbrīvošanās no padomju mantojuma” gājienā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku
Grāmatas bērniem par karu autori: “Cīnāmies pret dziļo tumsību”
Tālais ceļš pie ārsta vairs nav jāmēro! Reģionos turpmāk konsultēs attālināti
“Ko tu teici? Runāā skaļāk! Nemurmini sev zem deguna!” Kā saudzēt dzirdi?
Pēc tam, kad tika nogalināta visa viņas ģimene, četras dienas dzīvoja uz plosta! Okeāna bārenes neticamais stāsts
ES izvērš tirdzniecības dialogu ar Taivānu
Tāda kolektīvā imunitāte nepastāv jeb kas mums jāzina par trakumsērgām
“Neauglība palīdzēja mums ne tikai satikties ar mūsu brīnišķīgajiem bērniem, bet palīdzēt citiem vecākiem! Lilijas un Vadima adopcijas stāsts
Vācija un Katara vienojušās par gāzes piegādēm
Vācijā spēcīgās vētrās un tornado vairāki desmiti ievaonoto
EK apstiprina enerģētiskās neatkarības plānu