Kā izremontēt dzīvokli, neizšķirot laulību 0
Viss par mīlestību un remontu faktos un skaitļos
Remonts – tas ir pārbaudījums ne tikai budžetam, bet arī pāra attiecībām. Kopā ar dizaina un interjera ekspertiem noskaidrojami, kā remontēt dzīvokli, saglabājot savstarpējo mīlestību pāra attiecībās.
Tiem, kas pirmo reizi kopīgi iekārto dzīvokli, remonts var būt izdevība ar svaigu skatu pavērties vienam uz otru. Tāpat pāri, kuri dzīvojuši kopā ne vienu vien gadu, var piedzīvot dažu labu pārsteigumu. Tomēr mājokļa atsvaidzināšana nes arī patīkamus mirkļus: saskaņā ar resursu Houzz pētījumu, no 5800 lietotājiem desmit valstīs, katrs otrais respondents pēc remonta jutās laimīgāks.
Atklājam pretrunas
Interesanti, ka statistika ir ļoti atšķirīga atkarībā no valsts: skaitļi liecina, ka visvairāk zviedru nosaukuši remontu par jautru procesu, bet austrālieši un spāņi uzskata šo pieredzi drīzāk par sarežģītu un biedējošu.
Izrādās, ka lielākā daļa krievu – 49% respondentu – uzskata remontu par aizraujošu nodarbi. Piedzīvotajās grūtībās atzinās 37%, bet 10% aptaujāto remonts bijis ļoti nepatīkams process.
Remonta vietā plosās kaislības: 7% krievu domājuši par to, ka vieglāk būtu izšķirties, nekā pabeigt remontu. Tomēr netrūcis optimistu: 37% no mīlētājiem nonākuši pie secinājuma, ka ir lieliska komanda, un tikpat nolēmuši, ka kopā pārdzīvos jebko, ja jau ir tikuši galā ar remontu.
“Remonts saasina attiecību iekšējās problēmas – ir pārliecināta dizainere Jeļena Savčenko – bet, ja pāris dzīvo harmonijā un saglabā pozitīvu attieksmi, tas atspoguļojas kopējā atmosfērā. Tieši attieksme pret remontu ietekmē to, kā process risinās: harmoniskajiem pāriem termiņi neiekavējas, gadās mazāk neparedzēti kavēkļi, vieglāk notiek materiālu izvēle”.
Sadalām ietekmes sfēras
57% aptaujāto atzina, ka gan vīrs un sieva bija vienlīdz iesaistīti šajā procesā, bet 33% sūdzējās, ka nodarbojās ar remontu aktīvāk nekā viņu otrā pusīte.
“Ja pāris uzaicina dizaineri, svarīgi izlemt iepriekš, kādu viņi redz nākotnes interjeru, veikt sava veida” mājasdarbu” ar savām vēlmēm – pārliecināta interjera speciāliste Irina Tatarnikova – un vienoties, kam piederēs pēdējais vārds. Vissliktāk, ja procesā sāk iejaukties radinieki, draugi un kaimiņi.”
Padomus no malas remonta laikā pieņēma38% Vācijas respondentu un 34% zviedru un 13% krievu.
“Ja pāris nevar panākt kompromisu, mēs parasti piedāvājam sadalīt ietekmes sfēras; izlemt, kurš ir atbildīgs par katru istabu – saka Jekaterina Kolegova no École Dizaina biroja. – Tomēr, gadās arī citādi iedvesmojoši stāsti: viens no klientiem sazinājās ar mums, jo labi zināja sievas gaumi un saprata, ka mēs atradīsim kopīgu valodu ar viņu “.
Meklējam savu stilu
Pāri, kuri jau ir pieredzējuši kopīgu remontu, uzskata, ka panākumu noslēpums – meklēt kompromisu.
Jautājumos par stilu un dizainu gaume sakrita tikai 16% respondentu, un gandrīz pusei no visiem respondentiem (43%) nācās apspriesties un atrast stilu, kas apmierinātu abus partnerus. 35% gadījumu vienam no partneriem izdevās panākt sava stila iemiesošanu dzīvē, un katrs divdesmitais nodeva izvēles grožus otram.
“Prakse rāda, ka šodien lēmumi tiek pieņemti galvenokārt koleģiāli – laiks, kad vīrietis iedeva naudu remontam, bet pats nepiedalījās, ir pagājuši, – saka Jekaterina Kolegova. – Kopīga māja atspoguļo attieksmi pret pasauli, bet pārī gaumes izjūta ar laiku izlīdzinās. Jebkurā gadījumā, pāra attieksmei pret interjeru ir jābūt ja ne vienādai, tad līdzīgai.
Bet pat no savu stilu atradušajiem, 34% respondentu atzina, ka ir grūti piespiest vienam otru iekļauties grafikā. Problēma gan tipiska Krievijā: citās valstīs lielākajai daļai pāru bijušas grūtības komunikācijā un remonta diktēti neērti sadzīves apstākļi.
Izmantojam remontu psihoterapijas vietā
Izrādās, remonts ir arī iespēja novērtēt uzticēšanās līmeni pārī. Spriežot pēc aptaujas rezultātiem, krieviem ar to ir problēma: katrs ceturtais respondents izdarījis lielu pirkumu slepus no partnera (27%), un katrs septītais slēpa patieso preču vai pakalpojumu vērtību.
Pēc ekspertu domām, nevēlēšanos atklāt otram reālo mēbeļu vai interjera priekšmetu vērtību, var izraisīt vai nu pārāk lielā šo priekšmetu cena vai vēlme gūt kādu personisku labumu.
Neskatoties uz visām grūtībām, aptaujātie, kuri izšķīrušies par remontu, ir pārliecināti, ka tas bija tā vērts (tā teica 96% respondentu).
82% respondentu atzina, ka viņi mājās sāka justies ērtāk, 63% kļuva organizētāki, un gandrīz katrs otrais – laimīgāks (48%).
Remonta rezultātā pāriem mainījās mājas paradumi: 58% tagad biežāk atpūšas mājās, un 48% no jauna iepatikās uzņemt viesus.
Un pats svarīgākais: pēc kopīgiem remonta darbiem gandrīz puse respondentu (48%), sāka pavadīt vairāk laika mājās divatā.
Avots: Gazeta.ru
