Pieci tūkstoši skatītāju ar negatīviem koronavīrusa testiem 2. maijā pulcējās Liverpūlē, lai saprastu, kā tas ir – būt kopā kultūras pasākumā postkovida laikā.
Pieci tūkstoši skatītāju ar negatīviem koronavīrusa testiem 2. maijā pulcējās Liverpūlē, lai saprastu, kā tas ir – būt kopā kultūras pasākumā postkovida laikā.
Foto: Paul Ellis/AFP/SCANPIX/LETA

“Valdība bieži atstāj iedzīvotājus nesaprašanā!” Kā kovida laiku pārdzīvo Apvienotajā Karalistē un Ukrainā 4

Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

“Kultūrzīmes” turpina rakstu sēriju, kurā uzrunājam spilgtas ārzemju kultūras personības, lai noskaidrotu, kāda šobrīd pēc Covid-19 uzliesmojuma ir situācija viņu valstīs un kāds ir valsts kultūrai sniegtais atbalsts.

LIELBRITĀNIJA: tiek izmesti miljoniem mārciņu

AK
Atis Klimovičs
Ziņas
FOTO. Brutāli sadragāti galvaskausi un ribas dziļi ietriektas pie mugurkaula…Šaušalīgs, bet Latvijas vēsturei nozīmīgs atradums Tilžā 71
16 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Muļķīgi amatieriskie klipi, kurus Pavļuts nodēvējis par potēšanās aicinājumu, ir kārtējais ledusbluķis
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tev nevienam nevajadzētu neko solīt! Horoskopi 24.jūlijam 4
17 stundas
Lasīt citas ziņas

Saruna ar mākslas terapeiti DŽO BĪDELU no Bristoles Lielbritānijā iesākās uz bēdīgas nots, jo breksits tomēr ir īstenojies un Džo ir viena no tiem, kas balsoja pret. Vēlāk sarunā Džo teiks, ka patiesībā jau ir tikai divas lietas, kas tiek apspriestas vai ikvienā sarunā – breksits un pandēmija.

Šie procesi ietekmējot jebko citu – mākslas izstādes, restorānu piedāvājumu, jaunceltnes un izglītību, protams, nemaz nerunājot par politiku un medicīnas aprūpi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar pavisam mazu lepnības pieskaņu izskanēja ironiskais paziņojums, ka tieši briti Eiropas kontinentā bija paši pirmie, kuri maija vidū oficiāli drīkstēja apkampties.

“Jau kopš breksita balsošanas cilvēki ir nikni un apjukuši par to, kas notiek, īsāk sakot – vispārēja frustrācija.

Tagad breksitam pievienojušās pandēmijas problēmas un daudzi valdības paziņojumi kļūst arvien neskaidrāki, nesaprotamāki. Piemēram, apkampšanās aizlieguma atcelšana – tam pat tika pieņemts īpašs likums.

Patiesībā nemaz nebija izdots likums, kurš aizliegtu apkampties! Valdība bieži atstāj iedzīvotājus nesaprašanā, kas un kā būtu jādara. Apjukusi ir arī policija – viņiem bieži nākas kontrolēt neeksistējošu likumu izpildi.

Domāju, ka šis laiks ir īsts murgs. Nākot katram jaunam slimības vilnim, ikreiz mēs nokavējām ieviest karantīnu, kaut labi bija zināms, kādas būs iespējamās sekas,” Džo saka mūsu sarunas sākumā.

 

Džo Bīdela: “Joprojām atceros sajūtu maija vidū, kad pēc karantīnas pirmo reizi aizgāju uz mākslas galeriju. Es biju tik laimīga!”
Foto no personiskā arhīva

– Daudzviet citur Eiropā pandēmijas laika Lielbritānija tiek piesaukta kā piemērs – dzirdēts par labu atbalsta sistēmu darbu zaudējušajiem, par dīkstāves pabalstu sistēmu, arī par subsīdijām nenotikušajiem kultūras projektiem.

Dž. Bīdela: – Jā, tā gan ir taisnība, finansiāla palīdzība ir bijusi. Arī man pašai kā pašnodarbinātajai bija iespēja saņemt daļu no negūtajiem ienākumiem. Finansiāls atbalsts iedzīvotājiem tiešām ir bijis, bet tagad mūsu valsts ir nenormālos parādos. Vienlaikus – nevienu brīdi netika pārtraukti atomzemūdeņu uzlabojumi, kas arī prasa milzīgus līdzekļus, kā arī vēl daudz tamlīdzīgu lietu. Kas to naudu atdos?

Mana meita strādā slimnīcā, un kopš pandēmijas viņas alga nav mainījusies, kaut arī tagad tur ir tik milzīga spriedze, ka laiku pa laikam palīgā nāk pat armija. Medicīnas māsas prasījušas algas pielikumu par darbu smagos apstākļos, tas pavisam teorētiski tika izpildīts – meita stāstīja, ka nu nedēļā saņemot trīs mārciņas vairāk.

Pavasara ceturtdienās visi aplaudēja mediķiem, bet tā arī mūsu atbalsts beidzās, no valdības puses nesekoja nekāds reāls papildu finansējums medicīnas darbiniekiem par viņu grūto un pat bīstamo darbu.

Cilvēki ir ļoti sašķelti, ir izlīduši visādi sociālekonomiski grupējumi, kuri par savu kabatu rūpējas vairāk nekā par valsti. Valstsvīru un viņu draugu savstarpējos personiskos darījumos aiztek daudzi finansējumi.

Tiek izmesti miljoniem mārciņu, kurus atdod nepārbaudītiem, nepieredzējušiem uzņēmējiem. Piemēram, absolūts fiasko bija Covid kontaktu izsekošanas lietotne viedtālruņos, projektam izmeta miljardus, kurus būtu varēts izlietot medicīnas darbinieku atalgojuma pacelšanai.

– Ko cilvēki ieguva un ko zaudēja šajā gadā?

– Tas ir daudzu sajūtu kopums – citam likās, ka ir tikai drusku vientulīgi, cits, pārspīlējot lietas, jutās pamests un nesaprasts. Ko ieguva? Iespējams, to, ka atsākām izvērtēt prioritātes, saprast īstas, mums nozīmīgas vērtības. Liekas, ka pati kļuvu līdzsvarotāka, izbeidzu tik daudz skraidīt apkārt. Atklāju, ka nemaz nav vajadzīgs tik ļoti socializēties un ik dienu satikt daudz cilvēku.

Ko pazaudēja? Labo sajūtu – būt pūlī. Angļiem tas ir tik nozīmīgi – būt krodziņā, lielā, svešā, bet labvēlīgā barā, baudīt dzīvo mūziku, dalīt tā mirkļa kopīgo pieredzi. Vismaz šobrīd šo kopības izjūtu esam zaudējuši.

Viens no maniem jaukajiem pandēmijas laika projektiem ir zīmējumu grāmata – to izveidojām kopā ar trim draugiem, katrs ko uzzīmēja un tad sūtīja otram. Esmu dzirdējusi par līdzīgiem projektiem. Tas bija jauki – saņemt sūtījumu ar gleznu, bez vārdiem.

– Kā jūs domājat – vai “zoom” un “skype” palīdz cilvēkiem kļūt atvērtākiem vai noslēgties?

– Kopā ar kolēģiem esam apsprieduši šī laika īpatnības. Dažkārt pacienti datora ekrānā izliekas citādāki nekā klātienes terapijā, vairāk slēpjas, baidās paši sevi ieraudzīt ekrānā. Bet dažiem atkal ir vieglāk atklāties – tieši pateicoties distancei.

Datora ekrāns var būt kā iedomu spogulis – ekrānā iespējams parādīt tikai to, ko vēlas, lai citi redzētu, skatītājs jau saredz tikai mazu daļiņu ļoti sakārtotā telpā, bet, iespējams, apkārt ir īsts juceklis. Izpētīts, ka, strādājot tiešsaistē, mūsu smadzenes darbojas daudz aktīvāk – tomēr koncentrēšanās spēju ilgums ir īsāks, galu galā tas ir tikai viens mazs ekrāns, apkārt ir visa īstā dzīve.

Šī vasara ir dīvaina – mēs it kā pulcējamies, it kā baidāmies. Tagad jau ir ierasts, dzīve atgriezusies nosacīti normālās sliedēs, bet vēl joprojām atceros sajūtu maija vidū, kad pēc karantīnas pirmo reizi aizgāju uz mākslas galeriju. Es biju tik laimīga! Jau sen bija apnicis pētīt galeriju piedāvājumu tiešsaistē.

Toreiz ilgi stāvēju galerijā, veldzējos īstu, dzīvu gleznu strāvojumā – izbaudīju katru mākslinieka otas triepienu… Iepriekšējo reizi mākslas galeriju biju apmeklējusi pirms vairāk nekā gada. Interesanti, bet pēdējā laikā radītajos mākslas darbos esmu saskatījusi tādu kā vieglumu, gaišumu, arī tiešumu. Liekas, ka tagad mēs visi sapņojam par to skaisto dzīvi, kas būs kaut kad pēc pandēmijas. Cilvēki vēlas aizmirst pandēmijas skumjas.

UKRAINA: cilvēki paši izdzīvo, kā nu māk

Ukraina ir tik liela valsts ar tik dažādiem iedzīvotājiem, ka droši vien nemaz nav iespējams atrast kopsaucēju, jautājot, kā pandēmijas laikā jūtas ukrainis. Sava taisnība būs tiem, kuri teiks, ka krīzē kultūrai un kultūras darbiniekiem ir bijis zināms valsts un fondu atbalsts, sava taisnība būs arī tiem, kuri teiks, ka ne par kādu atbalstu pat nav dzirdējuši.

Aptaujājot dažādu valstu kultūras darbiniekus, viens no būtiskajiem jautājumiem – vai pandēmijas ap­stākļos tauta jūtas vienota? Pagājušā gada nogalē Ukrainā šo jautājumu uzdeva arī pētnieki, kuri aptaujāja gandrīz simt nevalstiskās organizācijas.

Vairāk nekā puse respondentu bijuši vienisprātis, ka pandēmija ir vairojusi sociālo kapitālu, tostarp cilvēku savstarpējos sakarus, solidaritāti un savstarpējo uzticēšanos, un palīdzējusi attīstīties pašorganizācijas prasmēm un tehnoloģiju izmantošanai.

Sergijs Lavors: “Nepazīstu nevienu, kurš būtu saņēmis jebkādu atbalstu, cilvēki paši izdzīvo, kā nu kurais māk.”
Foto no personiskā arhīva

SERGIJS LAVORS ir TV un kino operators un strādājis pie daudzām dokumentālām filmām par Ukrainu, Krieviju un Baltkrieviju. Starp citu – 2008. gadā Sergijs filmēja arī mūsu valstī, toreiz tā bija Somijas TV YLE dokumentālā filma par ekonomiskās krīzes ietekmi Latvijā.

“Man ir darbs, tas ir tik svarīgi, ka ir darbs. Pirms gada to vajadzēja mainīt – jau pašā Covid-19 sākumā kompānijai, kurā tobrīd strādāju, izveidojās finansiālas problēmas. Sākumā mūs aizsūtīja bezalgas atvaļinājumā, proti, visu to laiku nebija nekādu ienākumu. Vēl pēc dažiem mēnešiem visiem darbiniekiem tika pieprasīts rakstīt atlūgumus pēc pašu vēlēšanās, pēc likuma, mums būtu bijis jāsaņem divu mēnešu kompensācija, taču tādējādi neko nesaņēmām. Tā nebija patīkama situācija.”

– Vai toreiz, kad tika zaudēts darbs, no valsts pienācās kāds finansiāls atbalsts? Pandēmija jau bija sākusies.

S. Lavors: – Nē, nekāds. Man gan bija iespēja iet uz darba biržu un stāties bezdarbnieku uzskaitē, tad būtu iespējams neliels atbalsts. Taču es ļoti ātri sameklēju nākamo darbu.

Covid-19 laikā nav bijis nekādu papildu atbalsta finansējumu. Nepazīstu nevienu, kurš būtu saņēmis jebkādu atbalstu, cilvēki paši izdzīvo, kā nu kurais māk. Ja gribi – meklē naudu, tā ir tikai tava paša problēma. Pandēmijas sākumā darbu zaudēja daudzi, ierobežojumi mums bija tieši tādi paši kā citur – slēgtas kafejnīcas, slēgta visa pakalpojumu joma.

Ir grūti teikt, kā cilvēki izdzīvo, daudziem ir kādi nelieli iekrājumi dolāros, tad nu tos maina pret ukraiņu grivnām. Vairākums dzīvo trūcīgi. Tiešām neesmu dzirdējis, ka kāds būtu saņēmis atbalsta naudu, dzirdēju gan, ka Polijā maksājot.

Tur strādā daudz ukraiņu, un viņiem maksāja naudu – par to, ka sēdēja mājās. Avīzes raksta, ka tā budžeta nauda, kas bija paredzēta atbalsta sistēmai un vakcīnu iepirkumiem, Ukrainā ir izlietota ceļu remontiem. To šur tur patiešām var manīt, taču visu trīsdesmit neatkarības gadu laikā ceļi ir tik ļoti nolietojušies, ka remonti būtu nepieciešami daudz apjomīgāki. Patiesībā valstij naudas nav.

Pie mums iet slikti arī ar vakcināciju, nesen apskatījos skaitļus – šobrīd pilnībā vakcinēti ir tikai 2,4 procenti valsts iedzīvotāju. Vakcinēti ir tie karavīri, kuri karo Donbasā, – gan komandējošais sastāvs, gan ierindnieki, arī ārsti un skolotāji.

SAISTĪTIE RAKSTI

Vecos cilvēkus sāka saukt vakcinēties tikai nesen. Mans tēvs dzīvo laukos, viņam izdevās sazvanīt ārstu, un tagad viņš ir vakcinēts, turpretim Kijevā netālu no mums dzīvo sievasmāte, viņai neviens nav zvanījis. Cilvēki gribētu vakcinēties – lielais vairākums uzskata, ka vīruss patiešām pastāv.

Maijā mums bija trešais pandēmijas vilnis – slēgts bija viss, nekursēja pat sabiedriskais transports, tagad jau kādu laiku ierobežojumi ir beigušies. Neko nezinu, kā būs tālāk.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
FOTO. Brutāli sadragāti galvaskausi un ribas dziļi ietriektas pie mugurkaula…Šaušalīgs, bet Latvijas vēsturei nozīmīgs atradums Tilžā 71
16 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Muļķīgi amatieriskie klipi, kurus Pavļuts nodēvējis par potēšanās aicinājumu, ir kārtējais ledusbluķis
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tev nevienam nevajadzētu neko solīt! Horoskopi 24.jūlijam 4
17 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Viņš pie varas būs tik ilgi, kamēr šņabis lēts!” Pierobežā neviens vairs nedzied slavas dziesmas ūsainajam diktatoram 44
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Petraviča: Pilnībā saprotu tos cilvēkus, kas izvēlas nevakcinēties 300
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
Mārtiņš Trons: “Principā mēs esam viena no tām retajām Eiropas valstīm, kurā ir tik liels PVN pārtikas produktiem…” 23
1 stunda
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Mūs cenšas sanaidot! Saeimas deputāti augstprātīgi dzen cauri likumus, izplatot maldus un naidu!” Varakļānu novada iedzīvotāju atklāta vēstule latgaliešiem 30
3 stundas
KL
Kristīne Liepiņa
Ziņas
Latvijā precējies šobrīd katrs otrais vīrietis. Vai pandēmija mudināja mīt gredzenus?
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijas džudo cīkstonis Jevgeņijs Borodavko Covid-19 dēļ nevarēs startēt Tokijas olimpiskajās spēlēs 7
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā 43 jauni Covid-19 gadījumi un viens sasirgušais cilvēks miris
12:14
LE
LETA
Ziņas
Igaunijā un Lietuvā nedaudz vairāk nekā 300 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, netiek ziņots par kāda nāvi
12:12
LE
LETA
Uncategorized
Latvijas riteņbraucējiem Tokijas olimpiskajās spēlēs 22. un 33.vieta grupas braucienā, zelts – ekvadorietim Karapasam
12:07
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Bokseris Kristaps Zutis uz ielas skarbi “pārmāca” tiktokeri un video ievieto soctīklos 1
1 stunda
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Jāķer prieks, un viss būs kārtībā!” Māris Štrombergs novēl olimpiešiem un stāsta, kā Latvijā bauda harmonisku ģimenes dzīvi 8
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Olga Kambala: “Divu mēnešu laikā es pārvērtos par ļoti skaistu, “sakačātu” sievieti!” 4
44 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā degvielas cenas samazinās, Latvijā – pieaug 6
2 stundas
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
FOTO. Brutāli sadragāti galvaskausi un ribas dziļi ietriektas pie mugurkaula…Šaušalīgs, bet Latvijas vēsturei nozīmīgs atradums Tilžā 71
16 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Noskaņojums mums ir ļoti profesionāls!” Volejbolistes Graudiņa un Kravčenoka par savām pirmajām olimpiskajām spēlēm 5
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. “Kā uzkāpšana uz septītā mākoņa!” Ostapenko un Čavars dalās emocijās 9
13 stundas
ME
Medības
Ziņas
VIDEO. “Sajūta nepatīkama, ka vilks praktiski staigā gar māju!” Sandis par pārsteigumu Talsu pusē 26
16 stundas
Tokijas olimpiskās spēles
LE
LETA
Uncategorized
Latvijas riteņbraucējiem Tokijas olimpiskajās spēlēs 22. un 33.vieta grupas braucienā, zelts – ekvadorietim Karapasam
18 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Latvijas džudo cīkstonis Jevgeņijs Borodavko Covid-19 dēļ nevarēs startēt Tokijas olimpiskajās spēlēs 7
2 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Latvijas basketbola izlase Tokijas olimpisko spēļu turnīru sāks ar maču pret spēcīgo Poliju un kvalifikācijas turnīra pārsteigumu Beļģiju 2
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Protestu gaisotnē Tokijā atklāj XXXII vasaras olimpiskās spēles 21
18 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Ārkārtas palīdzība Vācijai: 250 miljonus papildina ar 200 miljoniem 2
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Daugavpils “Noah Jurmala” futbola klubs aptur dalību virslīgā 3
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Noskaņojums ir tāds, ka tas likums tiks pieņemts!” Ašeradens par obligāto vakcinēšanos atsevišķās profesijās 136
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Nesens valdošās koalīcijas deputāts Kuldīgā rīko pasākumu “pret vakcinēšanās uzspiešanu”; policija soda par neatļautu piketu 58
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
EZA iesaka apstiprināt “Moderna” vakcīnas pret Covid-19 lietošanu arī jauniešiem no 12 līdz 17 gadiem 41
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Titavs: “Nav cerību, ka tiksim pie vēl vienas Vairas Vīķes-Freibergas!” 91
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ārsti – slepkavas!” Alūksnē pret vakcināciju izplata dezinformācijas skrejlapas; policija ierosina lietu 146
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Jāsaprot, ka būt neatkarīgai valstij nav bezmaksas pasākums!” Kariņš par to, vai valsts sektorā tiks celtas algas 217
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna un Kristiāns
57 minūtes
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Ceturto atmodu gaidot: par kolektīvo intelektuālo degradāciju un jaunu vēlēšanu sistēmu, kas varētu mūs izglābt 87
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Petraviča: Pilnībā saprotu tos cilvēkus, kas izvēlas nevakcinēties 300
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO: “Tie var būt bīstami jūrā esošajiem!” Baltijas jūrā pamanīti vairāk nekā 20 ūdensstabi 8
1 diena
IT
Iveta Tomsone
Laukos
“Kur mūsu nauda?” Gaļas liellopu audzētāji ziņo par iespējamu krāpšanu organizētā grupā 45
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliene varētu atcelt Harija un Meganas ielūgumus uz platīna jubilejas svinībām. Kas šoreiz sadusmojis Bekingemas pili? 28
1 diena
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Būsi gatavs aizstāvēt savu taisnību, iespējami konflikti ar autoritātēm! Horoskopi no 26. jūlija līdz 1. augustam 2
1 stunda