Kaktiņš par Rosļikovu un drošības dienestu klusēšanu: Problēma patiesībā ir tie, kurus viņš šeit reprezentē 0
Man ir viena neskaidra lieta, ko būtu interesanti uzzināt, bet neviens man to nestāstīs un neskaidros, tā savu komentāru par situāciju ar prokrievisko aktīvistu Alekseju Rosļikovu iesāk Arnis Kaktiņš, sociologs, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors.
Viņš TV24 raidījumā “Kārtības rullis” aicina drošības dienestus tomēr mazliet vairāk sniegt informācijas par to, vair tie redz situāciju “trīs soļu tālāk”, vai tiem ir kāds plāns un kāds ir rīcības modelis. Neskaidrība rada bažas sabiedrībā, kas vēlas saprast notiekošā kontekstu. Kaktiņš lēš, ka caurskatāmība varētu mazināt spriedzi.
Situācijai kā tai ir skaidri redzami vairāki līmeņi, tā uzskata sociologs, proti: “Ir viens tāds dadzis, kas periodiski durās, tad pēc sabiedrības pieprasījuma dienesti mazliet kaut ko izdara.”
No otras puses, saka Kaktiņš: “Jautājums ir par to, vai Rosļikovs ir pats par sevi, vai tik viņš nav kādas pārstāvniecības kāda daļa?!” Viņš mudina domāt par to, vai Rosļikovs darbojas kā individuāls aktīvists vai kā daļa no plašākas struktūras. Šāda hipotēze rada papildu jautājumus par ietekmes tīkliem.
Viņaprāt, lielākā problēma nav pats Rosļikovs, bet gan tie, kurus viņš pārstāv: “Vai ar tiem, kas notiek? Vai to darbības Latvijai dara labu, vai sliktu?” Kaktiņš norāda, ka uzmanība jāpievērš tiem, kas stāv aiz Rosļikova, nevis tikai viņam pašam. Šāda perspektīva liek domāt par nacionālās drošības riskiem.
Kaktiņš atklāj plašas sabiedrības neizpratni – nav ne skaidrs, ne saprotams, kas īsti notiek un kā to vērtēt, un vai esam drošībā. Viņš uzsver, ka šāda neskaidrība rada neuzticību un bažas. Tas mudina sabiedrību prasīt atbildes no atbildīgajām iestādēm.
Mieriņa: Jādomā, kā Saeimā nākotnē nepieļaut Rosļikova izgājieniem līdzīgus gadījumus
Jādomā, kā Saeimā nākotnē nepieļaut bijušā parlamentārieša Alekseja Rosļikova (Stabilitātei) izgājieniem līdzīgus gadījumus, intervijā Latvijas Televīzijas radījumā “Rīta panorāma” norādīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Viņa atgādināja, ka jau līdz šim ir pieņemta virkne normatīvo dokumentu, kas regulē deputātu uzvedību parlamentā, tostarp Saeimas ēkā sazināties tikai latviešu valodā. Lai arī atbildīgā Saeimas komisija vairs neskatīs Prezidija iepriekš sagatavoto iesniegumu par Rosļikova rīcībām, nepieciešams saprast, kā līdzīgus izgājienus nepieļaut nākotnē.
“Šāda rīcība Saeimā nav pieļaujama, un jādomā, lai tas nākotnē neatkārtotos. Te ir daudz jautājumu par ētiku un to, kādus deputātus ievēlam,” teica Mieriņa.
Šādas situācijas sagādā raizes arī Saeimas sēžu vadītājiem. “Zinām, ka ik pa laikam Saeimā ir deputāti, kas neklausa nevienu, tāpēc sēžu vadītājam izaicinājumi ir ļoti lieli un milzīgi,” sacīja politiķe, atzīstot, ka arī viņai ir, ko pārdomāt, domājot par sēžu vadīšanu turpmāk.
Kā ziņots, Valsts drošības dienests (VDD) pirmdien aizturējis un nopratinājis partijas “Stabilitātei” līderi Rosļikovu, aģentūru LETA informēja VDD.
VDD pirmdien arī veicis kriminālprocesuālas darbības četros ar Rosļikovu saistītos objektos.
Kriminālprocesā par palīdzības sniegšanu agresorvalstij Krievijai pret Latviju vērstā darbībā un nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu Rosļikovam ir piemērots aizdomās turētā statuss, kā arī ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Patlaban VDD no plašākiem komentāriem atturas. Dienests sniegšot papildu informāciju par izmeklēšanas gaitu atbilstoši kriminālprocesa virzībai.
LETA pagājušajā nedēļā ziņoja, ka VDD ir sācis kriminālprocesu pret nu jau bijušo Saeimas deputātu un topošo Rīgas domes deputātu Rosļikovu. Kriminālprocess sākts, izvērtējot Rosļikova izteikumus 5.jūnija Saeimas sēdē, kā arī citas pēdējā laika aktivitātes.
VDD atgādināja, ka dienests jau vairākkārt ar partijas “Stabilitātei!” vadītāju ir veicis preventīvas pārrunas, brīdinot par paredzēto kriminālatbildību noziedzīgu nodarījumu veikšanas gadījumā.
Partijas “Stabilitātei” paziņojumā presei bija teikts, ka VDD lēmums par lietas ierosināšanu Rosļikovam izraisa neizpratni.
LETA jau rakstīja, ka VDD šogad februāra sākumā veica pārrunas ar Rosļikovu saistībā ar viņa publiskajiem izteikumiem, kas vērsti pret latviešiem. Pārrunu laikā VDD pieņēma Rosļikova paskaidrojumus par šādu izteikumu paušanas iemesliem un mērķiem.
Tāpat toreiz Rosļikovs tika brīdināts par paredzēto atbildību nacionālā naida izraisīšanas vai citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas gadījumā.
Savukārt 5.jūnijā Rosļikovu parlamentāriešu vairākums izslēdza no parlamenta sēžu zāles. Viņš Saeimas tribīnē paaugstinātā balss tonī pauda, ka krievvalodīgie arī ir stāvējuši barikādēs kopā ar latviešiem. Viņš uzdeva retoriskus jautājumus, kas tiks izdomāts nākamajiem krievvalodīgajiem – “atsevišķi rezervāti, likums, ka krievvalodīgie nevar savu bērnu saukt noteiktā vārdā, jo tas ir krieviskots”.
Rosļikovs arī norādīja, ka ar dažādiem likumiem un lēmumiem valsts esot “bombardējusi mūsu ģimenes”, ar to domājot krievvalodīgās ģimenes.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā liela daļa iedzīvotāju ir krievi, kas ik dienas mājās runā krieviski, bet arī piedalās valsts attīstībā, tādēļ bez viņiem valsts nevarēs attīstīties.
Uzrunas beigās viņš krieviski izsaucās “Mēs esam vairāk! Krievu valoda – mūsu valoda!”, kā arī parādīja rupju žestu ar rokām. Par to tika pieņemts lēmums viņu izslēgt uz šo sēdi un izraidīt no zāles.
Par Rosļikova rīcību Valsts valodas centrs sāks administratīvā pārkāpuma procesu. Arī Valsts policija izskatīs vairāku Saeimas deputātu iesniegumus par deputāta Rosļikova rīcību.
Rosļikovs šomēnes tika ievēlēts Rīgas domē.
