Foto – Ivars Bušmanis

Kārlis I.Āboliņš: Savas novadu valūtas izveide atdzīvinātu tautsaimniecību 0

Ierosinu padomāt, kā, veidojot reģionālas valūtas, var atdzīvināt tautsaimniecību, kas labāk kalpotu vietējo uzņēmēju un iedzīvotāju interesēm. Lai man nenorādītu, ka ar valūtām nodarbojas vien centrālā banka, tad sauksim tos par reģionāliem vērtībniekiem (RV).

 

LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 254
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 249
21 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu būsi iekāpis savas dzīves gaišajā joslā! Horoskopi 29.novembrim 1
16 stundas
Lasīt citas ziņas

To pamats faktiski ir “Paldies kartes” princips, ko šodien arī Latvijā izmanto katrs lielāks veikals, lai piesaistītu klientus. Reģionālās “Paldies kartes” jeb RV ir aptverošāki un tādēļ reģionā tautsaimnieciskāki.

Savā ziņā arī Ventspils pilsētas vents ir reģionāla valūta, taču tā palikusi pusceļā – vents vairāk kalpo kā suvenīrs, ko var apmainīt pret dažiem pakalpojumiem, bet nav laists apgrozībā. Respektīvi, vents nav rūsējoša nauda.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uz RV balstīta reģionāla tautsaimniecība veido jaunas darba vietas un iespējas reģionā. Ar RV var paturēt un palielināt naudas līdzekļus reģionā. Var palielināt iespēju vietējiem iedzīvotājiem izmantot savas iespējas un talantus, lai uzlabotu savu ekonomisko situāciju. Samazina atkarību no veikalu ķēdēm un globalizācijas produktiem.

 

Tas nav nekas jauns

RV ir zināmi daudzos veidos daudzu gadu un pat gadsimtu garumā. Zviedrijā ir slavenais nodibinājums Y.A.K ar attiecīgām kooperatīvām bankām. Šveicē WIR kooperatīvā banka ar savu valūtu franku, kas gan pastāv tikai elektroniski. Līdzīgi Čehijas pilsētā Brno izveidota vietējās tirdzniecības sistēma LETS.

Jaunu aktualitāti RV ir ieguvuši globalizācijas dēļ. Lai nebūtu pārpratumu, RV nenozīmē, ka attiecīgais reģions norobežojas no eiro un vai pat kļūst neatkarīgs. Nebūt ne. Ar RV panāk, ka blakus tiem dotumiem, ko reģionam dod globalizācija un eiro, tiek attīstīti arī tie dotumi, kas ir attiecīgai pilsētai, novadam, novadu uzņēmumiem, kam rūp, lai novads attīstās. To izveido vai nu attiecīgi nodibinājumi, vai reģionālas bankas. Latvijas gadījumā tās vislabāk būtu krājaizdevu sabiedrības.

 

Veidošana 
par rūsējošu naudu

RV tiek veidoti kā rūsējoša nauda – tie ar laiku zaudē savu vērtību. Vācijā RV izdod ik pa trim mēnešiem. Ja trešā mēneša beigās tas nav iztērēts, tas pazaudē savu vērtību – norūsē. RV derīgumu var pagarināt, samaksājot rūsas naudu – Vācijā vismaz 2%. Šis rūsēšanas princips ir par pamatu tam, ka RV ir daudzreiz vairāk apritē nekā pamatvalūta. Tādējādi tiek veicināta tautsaimniecība attiecīgā reģionā vai novadā.

Šo naudas rūsēšanas principu Argentīnā izdomāja vācu uzņēmējs Silvio Gezells, lai nauda nebūtu nekas cits kā prece, kuru var mainīt pret citu preci. Ja Argentīna būtu ņēmusi vērā viņa domas par naudu, tā nebūtu piedzīvojusi valsts bankrotu 2000. gadā.

Lai vērtībniekiem dotu priekšroku salīdzinājumā ar vienoto valūtu, teiksim, par 100 EUR saņem vairāk RV – piemēram, 103 RV. Darījumos tad RV tiek uzskatīts kā līdzvērtīgs eiro. Jāpadara neizdevīga RV mainīšana atpakaļ uz eiro: vismaz 103 RV pret 98 EUR.

Mainīt RV uz EUR var tikai uzņēmēji un uzņēmumi, pārējiem tie ir jāizdod. No šīs naudas maiņas finansējas vērtībnieku izdevējs, bet var arī finansēt sociālus pasākumus – bērnudārzus, sporta aktivitātes, korus, deju grupas utt.

Diezgan ilgu laiku liela problēma RV veidošanā bija naudaszīmju viltošanas iespēja. No otras puses, RV naudaszīmes var izmantot produktīvāk nekā pamatvalūtu. Uz vienas puses drukā naudaszīmes nominālu vai citu informāciju, bet otru pusi var izmantot kā reklāmas vietu un to piedāvāt pret samaksu ar RV reģiona uzņēmumiem.

Ja naudaszīmju drukāšana izrādās par bīstamu, tad alternatīva šodien ir RV veidot elektroniski.

Izdevumus RV sedz galvenokārt ar maiņas naudu, konta nodevām, kā arī ar zemu procentu kredītiem vietējiem maziem un jauniem uzņēmējiem.

 

Pašiem sev

Ražotājs un patērētājs dzīvo tajā pašā reģionā, tātad produkti un piedāvājumi nav jāved no liela attāluma. Reģionālā tautsaimniecībā katra persona var darboties kā producents vienā lietā un kā patērētājs citā lietā. Arī Vācijā un sevišķi jau Latvijā preces tiek vestas no lieliem tālumiem. Tādēļ viens no galvenajiem aspektiem, veidojot reģionālās tautsaimniecības, ir veidot norises, kas veicina importēto preču aizstāšanu ar reģionā ražotām precēm. Tā var radīt jaunas darba vietas un nauda paliek reģionā.

Pēc pārtikas produktu skandāliem patērētāji kā Vācijā, tā Luksemburgā arvien vairāk pieprasa reģionālus pārtikas produktus. Līdz ar to notiek zemkopības pārorganizēšana. Prom no industriālās zemkopības, virzoties uz bioloģisku zemkopību ar mērķi nelietot pesticīdus un herbicīdus, bet augsni uzlabot dabiskā veidā.

Vācijā arvien vairāk rapšu vietā sāk audzēt kaņepes ar niecīgu narkotikas daudzumu, kuru audzēšanai nevajag ne herbicīdus, ne pesticīdus. Kaņepes var pārstrādāt ļoti daudzveidīgos un ienesīgos produktos.

Tā kā RV ir derīgi tikai attiecīgā reģionā, tas tuvina patērētājus un uzņēmējus, attīsta jaunas idejas un iespējas.

 

Venti, liepi, zemgi, rīdži, 
sēļi, valmi un daugi

Jāņem vērā – latus nevarēs izmantot kā vērtībniekus, jo lata vārds paliks Latvijas Bankas īpašumā. Ierosinu, lai Kurzemes iedzīvotāji par RV izvēlētos sakārtotu ventu, Dienvidkurzemē varētu būt lieps, Zemgalē – zemgs, Rīgā – rīdzis, Sēlijā – sēlis, Vidzemē – valms, bet Latgalē – daugs vai rēzis. Nosaukuma izvēle izlemjama iedzīvotāju balsojumā.

Latvija ir par mazu, lai veidotu reģionālas naudas novados vai pilsētās. Nelielā valstī vēl tālāk sasmalcināt ekonomisko aktivitāti un daļu no tās ar vietējās naudas palīdzību mēģināt paturēt kaut kāda vēl sīkāka reģiona ietvaros neizskatās lietderīgi.

Iepriekšminētās makroekonomiskās un mikroekonomiskās iespējas ir tik aptverošas, ka reģionālā nauda būs lietderīga arī Latvijas apstākļos.

Tā kā reģionālā nauda stipri palielina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, tad arī Latvijā, visticamāk, nebūs problēmu ar reģionālo vērtībnieku pārvaldīšanu. Igaunija mums atkal aizsteigusies priekšā. Igaunijas vidienes mazpilsētā Paidē ieviesta pirmā reģionālā nauda Baltijas valstīs.

 

Uzziņa

Ieguvumi 
no reģionālās 
valūtas:

* īsāki transporta ceļi un mazāka dabas piesārņošana;

* reģionālā tautsaimniecība pamatojas uz reģionālo pieprasījumu;

* ražošana reģionā ir pārskatāma un labāk novērojama;

* importēto preču aizstāšana ar reģionā ražotām;

* vairāk vietējo, svaigu un ātri izlietojamu 
produktu;

* cilvēki paliek reģionā vai atgriežas tur, jo tiek radītas jaunas darba vietas.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 254
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 249
21 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu būsi iekāpis savas dzīves gaišajā joslā! Horoskopi 29.novembrim 1
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 244
1 diena
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu 8
23 stundas
Lasīt citas ziņas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
“Ciemats ir, ceļa nav.” Vairāki desmiti iedzīvotāju kļuvuši par ķīlniekiem
34 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Šonedēļ gaidāmi divi lieli puteņi! Bricis par laiku šajā nedēļā un turpmāk 2
59 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Kariņš saņēmis trešo vakcīnas pret Covid-19 devu 8
40 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Būtu jāpēta, kāpēc jaunie kovida paveidi rodas tieši Dienvidāfrikā un Indijā,” uzskata bijusī veselības ministre 38
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Konkurences padome atļāvusi “Akropolis Group” iegādāties tirdzniecības centru “Alfa”
10:39
LE
LETA
Ziņas
Liepājā vairākās vietās šonedēļ var vakcinēties pret Covid-19
10:20
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieki nesnauž! Ir īstais brīdis sākt superagri sēju
10:11
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieki nesnauž! Ir īstais brīdis sākt superagri sēju
29 minūtes
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Dailē atgriež Smiļģa garu. “Amerika” paliks neatklāta. Nedēļas notikumu apskats 2
2 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
“Lielākā problēma ir sabiedrības lingvistiskā attieksme!” Kā latviešu valoda brūk pa ķieģelītim vien 33
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 Latvijā prasījis trīs jauno māmiņu dzīvības 24
1 stunda
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Esam vieni no celmlaužiem šajā jomā!” Kā uzņēmēji Daiga un Ivars Zaicevi aukstumā žāvē gardus kraukšķus
4 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Pēdējais brīdis Ziemassvētku apsveikumu izsūtīšanai: ko nedrīkst nosūtīt aploksnēs?
40 minūtes
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Rīgā iedegtas Ziemassvētku egles un sācies svētku gaidīšanas laiks 3
13 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Jaunais kovida variants rada augstu risku Eiropai. PVO pauž nopietnas bažas 21
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Atceroties, kas notika deviņdesmitajos, šodienas inflācija nav nekas traks!” Baumanis min, vai ar cenu kāpumu būs jāsadzīvo visu ziemu 18
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kuram jānodrošina tas, lai cilvēki bez sertifikātu varētu iekļūt lielveikalā pie bankomāta un pakomāta? 37
4 stundas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Jau vismaz divdesmit gadus vara dara visu, lai slēptu ne tikai iepriekšējā režīma, bet arī savus noziegumus
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Spēkā pieņemsies sniegputenis. Laika prognoze pirmdienai
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
LTV: “Daugavas stadiona” ledus halles būvnieks nav norēķinājies ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem 19
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: ES un NATO jādod skaidru signālu Krievijai, ka eskalācijas gadījumā tam būs “ļoti skaidras sekas” 94
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 249
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 254
22 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Cepumiņi – sērkociņi Ziemassvētku gaidīšanas laika “iededzināšanai”: brīnišķīga recepte svētkiem un dāvanām 14
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Onkologs Jānis Eglītis seko Fūrmanim un Rācenim un atstāj Latvijas Ārstu biedrības valdi 42
21 stundas
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu 8
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Bijušais sporta skolas “Spars” direktors pārsūdzējis piespriesto cietumsodu saistībā ar zēna noslīkšanu peldbaseinā 4
15 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Kokteilis
“Man patīk, ja vīrieši prot izteikt komplimentus, uzņemties atbildību un nav augstprātīgi!” Saruna ar “Kad viņas satiekas” vadītāju Baibu Vītiņu 32
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Zviedrijas vēstniece Latvijā Kārina Hēglunda: Ar vēju par lētākām cenām jeb Latvija ir lielas izvēles priekšā 36
1 diena
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Cik lielai būtu jābūt Kariņa un Pavļuta algai? 190
1 diena
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Saules aptumsums var atnest jaunu skatījumu uz lietām un notiekošo! Horoskopi no 29. novembra līdz 4. decembrim 2
1 diena