Kocinieku skandāls uzņem apgriezienus: ZM uzskata, ka Finanšu ministrija izvairās no atbildības 0
Zemkopības ministrija (ZM) pauž neizpratni par Finanšu ministrijas (FM) publiski pausto viedokli un mēģinājumu pārlikt atbildību par koksnes tirgus stabilizācijas pasākumu izvērtēšanu komercdarbības atbalsta kontekstā, aģentūru LETA informēja ZM.
ZM skaidroja, ka informatīvie ziņojumi par koksnes tirgus stabilizāciju tika izskatīti valdībā un pirms tam – atbilstoši normatīvajam regulējumam – saņēma FM saskaņojumu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) uzsvēra, ka Komercdarbības atbalsta kontroles likums skaidri definē ministriju kompetences – mežsaimniecība ir ZM kompetencē, rūpniecība, tostarp kokrūpniecība, – FM. Tādējādi nav runa par atbildības pārdali, bet gan savu kompetenču apzināšanos.
Krauze norādīja, ka ZM, īstenojot meža politiku, vērtē nozari kā vienu veselumu, tāpēc, apzinoties draudus nozarei, koksnes tirgus stabilizācijas pasākumus valdībā virzīja, tos vispirms saskaņojot ar FM kā atbildīgo institūciju likuma priekšā.
Savukārt FM, pēc Krauzes teiktā, savu saskaņojumu sniedza, kas tālāk noveda pie šo pasākumu akceptēšanas valdībā. Tāpat ministrs rezumēja, ka tieši šāda publiska savas kompetences apstrīdēšana maldina sabiedrību, kā arī šādu skaidrojumu ZM sniegusi arī Ģenerālprokuratūrai un Valsts kontrolei izvērtēšanai.
Ministrijā atzīmēja, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma devītā panta otrajai daļai ZM ir atbildīga par komercdarbības atbalsta uzraudzību un veic plānoto atbalsta programmu vai atbalsta projektu, vai to plānoto grozījumu sākotnējo izvērtēšanu zvejniecības, akvakultūras, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.
Savukārt saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (NACE) Eiropas Kopienā “A” sadaļā “Lauksaimniecība, Mežsaimniecība un Zivsaimniecība” ietilpst mežsaimniecība, kas ietver būvkoku audzēšanu un apaļkoku ražošanu – ieguvi koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībai. Šīs ir ZM atbildības jomas, kuras valsts mežā īsteno AS “Latvijas valsts meži”.
Tomēr kokrūpniecības uzņēmumi, kurus skāra ZM sagatavotie informatīvie ziņojumi, atbilst NACE 16. grupai – “Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana”. Kokrūpniecība nav mežsaimniecības sastāvdaļa, bet gan atsevišķa apstrādes rūpniecības nozare, un līdz ar to nav ZM kompetencē Komercdarbības atbalsta kontroles likuma devītā panta otrās daļas izpratnē, atzīmēja ZM.
Ministrijā rezumēja, ka par komercdarbības atbalsta uzraudzību kokrūpniecības nozarē atbildīga ir FM, kurai jāveic plānoto atbalsta programmu vai projektu sākotnējais izvērtējums. Ievērojot šo regulējumu, abi informatīvo ziņojumu projekti Tiesību aktu portālā tika oficiāli nodoti FM saskaņošanai.
Vienlaikus ZM, izvērtējot informatīvo ziņojumu atbilstību valsts atbalsta pazīmēm, norādīja, ka, lai pasākumu kvalificētu kā “valsts atbalstu”, atbalsta pasākumam jābūt saistītam ar valsts intervenci vai valsts līdzekļu izmantošanu, tam jāspēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, jāsniedz selektīva priekšrocība konkrētam saņēmējam, kā arī tam jāizkropļo vai tas var izkropļot konkurenci.
Ministrijas vērtējumā informatīvajos ziņojumos paredzētais risinājums neatbilst nevienam no minētajiem valsts atbalsta kritērijiem, tādēļ tas netika saskaņots ar Eiropas Komisiju. Arī no FM saskaņošanas procesā netika saņemti iebildumi par iespējamu valsts atbalsta regulējuma pārkāpumu.
ZM, izstrādājot meža un saistīto nozaru pamatnostādnes, nozari vērtē kopumā – no koka iestādīšanas līdz meža ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanai. Tas ietver gan dabas vērtību saglabāšanu, gan sabiedrības rekreācijas iespējas, gan koksnes produkcijas ieguldījumu valsts ekonomikā un eksportā.
Ministrijā skaidroja, ka šāda pieeja ļauj sabalansēt dažādas intereses un nodrošināt ilgtspējīgu meža zemju apsaimniekošanu. Vienlaikus tā nemaina likumos noteikto kompetenču sadalījumu starp ministrijām. Latvijā pastāv skaidra normatīvo aktu hierarhija, kur likumam ir augstāks spēks par pamatnostādnēm un ministriju nolikumiem. Tāpat nav pamata runāt par domstarpībām kompetenču vai atbildības sadalījumā valsts atbalsta izvērtēšanā, jo katrai institūcijai likumā ir skaidri noteikta atbildība.
Jau vēstīts, ka Krauzes publiskie apgalvojumi par to, ka kokrūpniecības nozares atbalsta izvērtēšana bija FM kompetencē, neatbilst normatīvajam regulējumam un maldina sabiedrību, aģentūrai LETA pauda FM.
Ministrijā uzsvēra, ka, pirmkārt, FM un ZM kā komercdarbības atbalsta uzraudzības institūciju kompetence ir skaidri noteikta Komercdarbības atbalsta kontroles likuma devītajā pantā. No tā nepārprotami izriet, ka ZM veic plānoto atbalsta pasākumu sākotnējo izvērtēšanu mežsaimniecības nozarē.
Otrkārt, FM skaidroja, ka to, ka kokrūpniecība ir neatņemama meža nozares sastāvdaļa, ir noteikusi pati ZM. To paredz Ministru kabineta (MK) 2015. gada 5. oktobra rīkojums par meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam, kuru sagatavotājs un virzītājs ir ZM. Pamatnostādnēs skaidri noteikts – “Meža nozari veido mežsaimniecība un kokrūpniecība”.
Tāpat FM norāda, ka tajā pašā dokumentā ir precizēts, ka mežsaimniecība ietver meža zemes apsaimniekošanu pilnā ciklā, meža produkcijas sagatavošanu un tirdzniecību, savukārt kokrūpniecība apstrādā mežā saražoto koksni un iegūst pirmapstrādes un tālākapstrādes produktus.
Līdz ar to FM secina, ka kokrūpniecība nav no meža nozares nodalāma ārpus ZM atbildības. Turklāt, tā kā ZM nolikums paredz ZM atbildību par meža nozari un ZM ir kapitāldaļu turētājs AS “Latvijas valsts meži” (LVM), kā arī ZM ziņojumu mērķis bija noteikt LVM kā mežsaimniecības uzņēmuma tirdzniecības darījumu ar zāģbaļķiem nosacījumus jeb cenu izmaiņas politiku, jautājums ir ZM kompetences jomā, skaidro FM.
Treškārt, FM norāda, ka no ZM skaidrojumiem MK izriet, ka informatīvajos ziņojumos paredzētais risinājums vispār netika kvalificēts kā valsts atbalsts līguma par Eiropas Savienības darbību izpratnē. FM secinājusi, ka ZM kā par pasākumu atbildīgā institūcija pati ir veikusi izvērtējumu un secinājusi, ka tas nekvalificējas kā valsts atbalsts. Attiecīgi šāds pasākums nebūtu iesniedzams FM sākotnējam izvērtējumam saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteikto.
FM arī min, ka jau 2026. gada 10. februāra MK sēdes protokollēmumā ir fiksēts, ka FM konceptuāli nepiekrīt zemkopības ministra apgalvojumam, ka attiecīgais valsts atbalsts ir FM kompetencē. Pamatojums FM ieskatā ir skaidrs, jo, ņemot vērā pašas ZM izstrādātās pamatnostādnes un Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteikto, atbildīgā iestāde par pasākuma izvērtēšanu komercdarbības atbalsta kontekstā ir ZM. Līdz ar to FM uzsver, ka tieši ZM bija jāveic izvērtējums.
Vēl FM uzsver, ka dienesta pārbaudes komisijai ZM amatpersonas ir apliecinājušas, ka attiecīgais jautājums ticis izvērtēts arī no valsts atbalsta aspekta, turklāt konsultējoties ar pašas ministrijas ekspertiem valsts atbalsta jautājumos, kas vēlreiz apliecina, ka izvērtējums ir veikts nozares ministrijā.
FM min, ka ZM interpretācija neatbilst spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam. Arī pati ministrija vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) ir norādījusi, ka konkrētais pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu, tādējādi uzņemoties atbildību par šo juridisko izvērtējumu.
Līdz ar to FM uzsver, ka ZM apgalvojums, ar kuru tiek mēģināts mainīt šī jautājuma interpretāciju un pārlikt kompetenci uz citu institūciju, ir pretrunā gan spēkā esošajām likuma normām, gan pašas ZM iepriekš paustajai oficiālajai pozīcijai, kā arī tās izstrādātajiem politikas dokumentiem.
LETA jau vēstīja, ka dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojums kokrūpnieku atbalsta lietā tiks nodots tiesībsargājošajām iestādēm, bet no valdības puses līdz šo izvērtējumu pabeigšanai nekādas īpašas disciplinārlietas nesekos.
Dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils. Ziņojumā tika minēti vairāki fakti, kas lika šaubīties par piešķirtā atbalsta pamatotību.
Savukārt premjere norādījusi, ka līdz šim savāktie izvērtējuma materiāli tiks nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, un, ja to slēdzieni liecinās, ka valsts palīdzībā kokrūpniekiem ir bijuši kādi pārkāpumi, tad nākšoties atgriezties pie “ļoti daudz jautājumu uzdošanas”.
Politiķe stāstīja, ka Ministru kabineta sēdē lemts visus dienesta izmeklēšanas komisijas dokumentus, kā arī paskaidrojumus Ministru prezidentei no Krauzes nodot izmeklētājiem Ģenerālprokuratūrā un revidentiem Valsts kontrolē.
Šobrīd tiesībsargājošās institūcijas ir sākušas pārbaudes par valsts palīdzību kokrūpniekiem, tostarp Valsts kontrole esot solījusi martā vai aprīlī nākt klajā ar plašāku izvērtējumu par LVM.
Ziņots arī, ka dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils.
Komisija norādīja, ka 2023. gada informatīvais ziņojums “Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu” bijis sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja, jo balstījās tikai uz nozares asociācijas viedokli, bet ZM neveica visaptverošu analīzi.
Pārbaudes komisija secinājusi, ka minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta LVM, netika veikta visaptveroša datu iegūšana un analīze, kas, komisijas ieskatā, norāda uz objektivitātes trūkumu.
Vienlaikus komisija norādīja, ka kopš minētā ziņojuma izstrādes, virzības un izpildes ir jau pagājuši divi gadi, līdz ar to atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumam nevar ierosināt disciplinārlietu. “Līdz ar to var secināt, ka ir iestājies noilgums,” teikts komisijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.
Pērn 18. decembrī partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs (P) nosūtīja vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu izvērtēt jaunatklājušos apstākļus tā dēvētajā kokrūpnieku lietā.
Pirms tam “Progresīvie” 21. novembrī lūdza Ģenerālprokuratūru izvērtēt iespējamu prettiesisku darbību, bet 26. novembrī vērsās pie Ministru prezidentes un finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV), aicinot ierosināt disciplinārlietu.
Vēlāk valdība 16. decembrī atbalstīja dienesta pārbaudes komisijas izveidi saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem. Tā tika izveidota, lai nodrošinātu vispusīgu valdībā skatīto un atbalstīto informatīvo ziņojumu tiesiskuma izvērtēšanu.
Pēc jautājumu saņemšanas no partneriem, tajā skaitā premjeres, saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem, zemkopības ministrs nolēma vērsties Ģenerālprokuratūrā. Viņš lūdzis prokuratūrai izvērtēt iespējamās amatpersonu prettiesiskas rīcības un lēmumu tiesiskumu saistībā ar valdības 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija lēmumiem par koksnes cenu korekcijām LVM atbilstoši brīvā tirgus cenām.
Vienlaikus arī partija “Progresīvie” ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā par ZM virzīto atbalstu kokrūpniekiem. “Progresīvie” jau iepriekš norādīja, ka ir jāizvērtē, vai ZM prasītais atbalsta mehānisms kokrūpniekiem bija izdevīgākais sabiedrībai, prasot ZM sniegt skaidrojumus.
Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude, lai izvērtētu, vai amatpersonas, lemjot par atbalstu kokrūpniekiem, ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām.
LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš oktobrī nolēma atkāpties no amata. Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.
TV3 raidījums “Nekā personīga” oktobrī vēstīja, ka viņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ – atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.
Raidījums norādīja, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, norādot, ka tā būtu līdzekļu izšķērdēšana.
Siliņas vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu, atzīmēja raidījums.
“Nekā personīga” minēja, ka 2023. gadā lielākie kokrūpnieki sāka celt trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā. Tā ietekmē samazinājās zāģmateriālu noiets un cenas kritās. Tas visvairāk ietekmēja lielos eksportētājus, kuri LVM izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām. Nozari pārstāvošās asociācijas vērsās pie LVM, piedāvājot noteikt “konkurētspējīgu cenu”, bet LVM vadība atteicās to darīt, skaidrojot, ka tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi.
LVM atbildes vēstulē, kuru parakstījis Putniņš un pārējie valdes locekļi, skaidrots, ka šāds lēmums miljonos eiro samazinātu LVM ieņēmumus un, tā rīkojoties, tiktu izšķērdēti valsts līdzekļi. Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības līguma kontekstā, jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.
Taču 2023. gada nogalē Krauze un ministrijas toreizējais valsts sekretārs, vienlaikus arī valstij piederošo LVM akciju turētājs, tagadējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, kurā, kā min raidījums, tika mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai LVM jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.
Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie gadi meža nozares produkcijas eksportētājiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021. gadā – 201 miljonu eiro un 2022. gadā – 102 miljonus eiro, kā arī, ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.
Ņemot vērā Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra LVM zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro, nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas. Un lika ziņot, kādu iespaidu tas atstās uz LVM ieņēmumiem, un tika secināts, ka LVM peļņa ceturksnī samazinājās par 7,54 miljoniem eiro. Gada laikā peļņas samazinājums nav ticis vērtēts, taču raidījums norāda, ka šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.
