Košā hurma – veselīgs auglis, bet var cilvēkam arī kaitēt 0
Veikalu plauktus un tirgus letes pārpludinājis košais aizjūru auglis hurma, kas ir arī ļoti veselīgs. Hurma ir bagātīgs ogļhidrātu avots, kā arī satur daudz šķiedrvielu, kas palīdz regulēt cukura līmeni organismā, turklāt hurma pat palīdz pat cīņā pret saaukstēšanos. Lūk, daži padomi, kas palīdzēs to izmantot efektīvi arī veselības uzlabošanā.
Par hurmu tiešām var teikt, ka tas ir sezonāls auglis un veikalos pieejams tikai no oktobra beigām līdz februārim. Tā dzimtene meklējama Āzijā – Ķīnā. No turienes hurma sāka izplatīties Austrumāzijā un tālāk uz Japānu, un tikai 19. gadsimtā amerikāņu ģenerālis Metjū Perijs aizveda japāņu hurmas stādus uz Ziemeļameriku. Pamazām japāņu hurma sāka izplatīties pārējā pasaulē – Brazīlijā, Kaukāzā, Itālijā, Spānijā, Ēģiptē, Centrālajā un Dienvidamerikā. Šodien tā jau vairs nav viena veida hurma, bet gan dažādas šķirnes. Vairāk par hurmas šķirnēm un paveidiem lasiet šeit.
“Hurma ir vērtīgs minerālvielu avots – tajā ir nātrijs, kālijs, dzelzs, kalcijs, fosfors un vitamīni, galvenokārt C un B grupas. Hurma satur diezgan daudz balastvielu, tās neļauj pārāk ātri uzsūkties augļu cukuriem, tādējādi radot balansu un nekaitējot organismam. 100 grami hurmas satur no 70 – 100 kcal. Jo saldāka hurma, jo vairāk tajā kaloriju. Viena hurma sver no 300 līdz 500 gramiem, tātad vienā auglī ir vismaz 210 kcal (aptuveni tikpat, cik vienā banānā – 250 kcal vai lielā ābolā – 150 kcal),” skaidro Līga Balode, “OnPlate” uztura speciāliste.
