Latvieši, pētot Covid-19 genomu, tikuši tālāk 0
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) radusi iespēju piešķirt pusmiljonu eiro zinātnieku grupai, kura pēta vīrusa Covid-19 genomu, kas iegūts no inficētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Taču, lai Latvijas zinātnieki pilnvērtīgi varētu iesaistīties vīrusa izpētē, kā arī izstrādātu tehnoloģijas, kas pasargā no inficēšanās, un palīdzētu Latvijas uzņēmumiem radīt inovatīvus produktus, kas noderētu krīzes pārvarēšanai,
no valsts budžeta vēl šogad zinātnei papildus būtu jāpiešķir vismaz pieci miljoni eiro.
Turklāt būtu jāveido arī vienota platforma zinātnieku saziņai, kā arī saistībā ar Covid-19 apkarošanu būtu jāveido īpaša valsts pētījumu programma.
Tas secināts sēdē Saeimā, kurā piedalījās gan deputāti no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas, Latvijas universitāšu un zinātnisko institūciju pārstāvji.
Rakstīs vēstuli valdībai
Deputāti gatavi rakstīt zinātnes atbalsta vēstuli valdībai, taču, kā pēc sēdes sarunā ar “Latvijas Avīzi” norādīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, pagaidām nav zināms, vai vēstulē zinātnei tiks lūgta konkrēta naudas summa vai vienkārši finansiāls atbalsts. Saziņā ar IZM vēl plānots noskaidrot, kāpēc būtu vajadzīgi tieši pieci miljoni eiro. Tāpat vēstulē deputāti aicinās valdību gādāt par zinātnes finansējuma palielināšanu ilgtermiņā, kā to sēdē rosināja Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa.
Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš, kurš ir arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors un iesaistīts jau pieminētajā vīrusa genoma izpētē, sēdē stāstīja, ka jau izveidota anketas saite zinātniskajām institūcijām, kurās tās var gan pieteikt savas ar Covid-19 saistītās pētījumu idejas, gan komentēt citu zinātnieku plānus.
Vienotā platformā zinātnieki varētu vieglāk atrast sadarbības partnerus, līdz ar to sadarbotos dažādu zinātņu pārstāvji,
tajā arī tiktu identificētas galvenās pētījumu jomas, būtu iespējams koordinēt pētījumu norisi, redzēt rezultātus.
Izpētē – virs vidējā līmeņa
Tikmēr IZM ar koronavīrusu saistītās izpētes koordinēšanai apņēmusies veidot darba grupu, kurā būtu ministriju pārstāvji, zinātnieki un industrijas pārstāvji, tātad uzņēmēji. Līdzīga darba grupa veidota arī visas Eiropas Savienības līmenī. Latviju tajā pārstāvēs J. Kloviņš.
Zinātnieku uzdevums būtu ne tikai reaģēt uz aktuālo situāciju, bet radīt zināšanu bāzi par Covid-19, lai tā un līdzīgu vīrusu izplatību varētu ierobežot arī nākotnē.
Piemēram, J. Kloviņa vadītajā institūcijā jau izdevies sekvencēt 17 koronavīrusu genomus: to izpēte ļauj arī izvērtēt vīrusu izplatības ceļu, noskaidrojot un uzlabojot pretpasākumu efektivitāti. “LA” par Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra veikumu jau rakstīja 15. aprīļa numurā rakstā “Vīruss Latvijā piedzīvo mutācijas”. Vīrusu genoma izpētē latviešu pētnieki tikuši daudz tālāk nekā zinātnieki citās valstīs, apgalvoja J. Kloviņš.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs piekrita, sakot, ka arī kopumā Latvijas pētnieki medicīnā, biomedicīnā, medikamentu izpētē ir virs vidējā Eiropas un pasaules līmeņa. Tāpēc Latvijas zinātnieki varētu koncentrēties uz Covid-19 medikamentu, vakcīnu, kā arī profilakses pret saslimšanu ar šo vīrusu izstrādi. Tāpat zinātniekiem vajadzētu piedāvāt inovatīvus risinājumus, kā valsts ekonomikai ātrāk iziet no krīzes.
Dažādi projekti jau sākti
Iepriekš minētos piecus miljonus eiro izpētei vajadzētu ne tikai šogad, bet arī nākamajos gados. Tāpēc J. Kloviņš rosināja veidot īpašu valsts pētījumu programmu.
D. Stepanovs teica, ka operatīvāk finansējumu akūti nepieciešamiem pētījumiem var piešķirt no Eiropas struktūrfondiem. Tomēr arī valsts pētījumu programmas izveidi IZM atbalsta, un tajā jāietver uzdevums zinātniekiem: veidot pierādījumos balstītu stratēģiju, kā izkļūt no Covid-19 krīzes.
Jāpiebilst, ka ES līmenī jau arī izstrādāts plāns, kā iesaistīt zinātniekus cīņā ar Covid-19,
un tas arī pirmkārt paredz papildu finansējuma piešķiršanu. Plānā ietverti ne tikai klīniskie pētījumi, bet arī inovācijas uzņēmumiem.
Kaut papildu finansējums vēl nav piešķirts, zinātniskās institūcijas jau sākušas dažādus pētniecības projektus. Piemēram, Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā tiek arī mēģināts izstrādāt vakcīnas pret koronavīrusu, un pirmie paraugi jau nosūtīti partneriem Šveicē, kur tos izmēģinās dzīvniekiem.
Tāpat zinātnieki ķērušies pie gluži praktisku lietu izstrādes. Tā Rīgas Tehniskajā universitātē radīti jaunu respiratoru un sejas masku prototipi, kas atbilst prasībām, jau ieguvuši atbilstošus sertifikātus, atrasts arī ražotājs – uzņēmums “Silmor”, kas varētu ražot vairumā šos šobrīd nepieciešamos produktus.
Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitāte tiecas radīt pārtikas produktus, kuru derīguma termiņš būtu 6–8 gadi. Tik ilgi glabājami produkti nepieciešami tāpēc, lai iedzīvotāji varētu ilgstoši glabāt pārtikas krājumus kādai krīzes situācijai. Tagad šādi krājumi jāizlieto vai jāizmet ik pēc diviem trim gadiem.
Par papildu finansējuma piešķiršanu zinātniekiem valdība varētu lemt tuvāko divu nedēļu laikā.
