Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Edijs Pālens/LETA

LBAS: Dīkstāves pabalsta griesti ir pārāk zemi 7

Nosakot 700 eiro kā maksimālo ierobežojumu dīkstāves pabalstam, netiks segti iepriekš gūtie ienākumi daļai nodarbināto Covid-19 krīzes visvairāk skartajās nozarēs, un tādējādi krīzes izraisītās sekas tiks mazinātas tikai daļēji, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kura kopumā gan dīkstāves pabalstu ieviešanu vērtē atzinīgi.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Kā aģentūru LETA informēja organizācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Birkenfelde, saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta sniegto informāciju par 2020.gada janvāri, konferenču un pasākumu organizatoriem vidējā stundas tarifa likme bija 9,37 eiro un vidējā bruto alga – 1574,16 eiro.

Šefpavāram attiecīgi stundas samaksa bija 6,41 eiro un 1076,88 eiro mēnesī, kamēr gaisa kuģa stjuartam – 7,52 eiro stundā un 1263,36 eiro mēnesī.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tāpat arodbiedrību savienība aicina ne tikai atgriezties pie bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanas līdzšinējās kārtības, bet arī palielināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu līdz 12 mēnešiem, kā arī palielināt tā apmēru.

LBAS uzskata, ka tās ir minimālas prasības visu darba ņēmēju vārdā, jo 2019.gadā, veicot grozījumus likumā, tika samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums, kā arī pabalsta apmērs, prognozējot 12,1 miljonu eiro lielu ietaupījumu. Organizācijas ieskatā, šāds ietaupījums nav būtisks salīdzinājumā ar valdības gatavību atvēlēt situācijas stabilizēšanai divus miljardus eiro.

Jau ziņots, ka koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 visvairāk skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās darbinieku atalgojumu 75% apmērā, nosakot maksimālos izmaksas griestus 700 eiro, šonedēļ lēma Saeima.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka atbalsta sākotnējā posmā būs grūti izkontrolēt, cik godprātīgi šis atbalsts tiek izmantots, piemēram, uzņēmumam pieprasot atbalstu sešiem darbiniekiem, lai gan reāli nodarbināti ir trīs. Tajā pašā laikā potenciāli negodprātīgu rīcību varēs izkontrolēt Valsts ieņēmumu dienests, kam būs informācija par uzņēmuma naudas plūsmu un aktivitāti.

Ministrs arī norādīja, ka valsts atbalsts atalgojuma nomaksā nav nepieciešams visiem uzņēmumiem, jo ir arī tādi komersanti, kuri atzīst, ka tie var samaksāt darbiniekiem algu, bet nevar nomaksāt nodokļus, tāpēc šiem uzņēmumiem tiks atlikta nodokļu nomaksa.