Ar mūri pret kultūru 5
Pirms aptuveni septiņiem gadiem producents Juris Millers no komponista Zigmara Liepiņa uzzinājis, ka akadēmijas ēkā paslēpta skatuve ar orķestra bedri, un sajuties gluži kā pasakā par Buratino. Tā bija viņa zelta atslēdziņa! Devies pie akadēmiķiem uz valdes sēdi ar dedzīgu priekšlikumu atdot šo telpu kultūrai un dabūjis kurvīti – viņi uzklausīja mani, pasmējās un teica – staigā, mums pašiem vajag. Tolaik Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta krēslā sēdēja Juris Ekmanis.
Nosargāt lielās konferenču zāles skatuvi no koncertiem un teātra izrādēm zinātnieku citadeles vadībai bija izdevies kopš 1972. gada, kad ap Ziemassvētku laiku pēc kāda estrādes mūzikas koncerta to izpostīja ugunsgrēks. Vai pie vainas bija elektrības īssavienojums vai greizsirdīgais kaukāzietis, kurš nav spējis paciest, ka viņa draudzene pārāk bieži nāk uz REO (Rīgas Estrādes orķestris) koncertiem – kurš to šodien precīzi pateiks. Jānis Stradiņš atsauc atmiņā runas, ka dedzinātājs it kā saķerts kaut kur pie Ļeņingradas un pat dabūjis sodu.
Prezidents Aleksandrs Mālmeisters izdegušo skatuvi licis aizmūrēt ar biezu mūra sienu – nu beidzot namā būšot miers. Viņš necietis ne Raimonda Paula, ne citu tā laika moderno mūziku, taču slavenajam REO, ko ilgus gadus vadīja arī Pauls, mēģinājumi un koncerti pastāvīgi notika uz akadēmijas konferenču zāles skatuves.
“Es nedomāju, ka Rīgas sirdī var tik katastrofāli nolaist telpas, taču arī nebrīnos par to, jo daži akadēmiķi man ir teikuši – nav jau mūsu pienākums atjaunot zāli,” J. Millers neslēpj sašutumu par postažu, kas pavērusies uz skatuves un citās zālei piederīgās telpās pēc “Berlīnes mūra” nojaukšanas. Viņam tomēr bija izdevies tikt pie savas zelta atslēdziņas, jo prezidenta Ekmaņa sekotājam Spārītim ideja atdzīvināt akadēmijas kultūras vidi patika. Ar Milleru noslēgts līgums par lielās zāles atjaunošanu un nomu uz desmit gadiem.
Pēc nepilniem pieciem mēnešiem, kopš atgriezusies dzīvība uz skatuves, O. Spārītis ir gandarīts, ka riskantais lēmums, kuru par kļūdainu joprojām uzskata vairāki viņa kolēģi akadēmiķi, attaisnojies – Latvija ieguvusi jaunu kultūras maršrutu, bet pati ēka – lielāku atpazīstamību.
Juris Millers lielās zāles atjaunošanā plānoto 300 tūkstošu eiro vietā jau ieguldījis pusmiljonu – bez valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības atbalsta. Lai tuvākajos divos trīs gados izremontētu visu divarpus tūkstošu kvadrātmetru plašo kultūras telpu, kam dots koncertzāles “Rīga” vārds, jārēķinās ar tādu pašu summu.
