“Man sāp locītavas, laikam pārāk liela slodze!” Nē, šis ir pirmais signāls bīstamai slimībai 0
Jūtot sāpes locītavās, parasti noveļam to uz pārāk lielu slodzi, sasprindzinājumu vai pat laika maiņu. Taču tas var nozīmēt arī saslimšanu ar artrītu. Skrides Sirds klīnikas reimatologs Ivars Veckalns TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skaidro, kas ir artrīts un kā to ārstē.
“Artrīts nav viena slimība. Tas ir slimību komplekss, un vispirms jāsaprot, kāda veida locītavu iekaisums cilvēkam ir,” stāsta Ivars Veckalns.
“Artrītus var iedalīt divās lielās grupās: viena, kad ir iekaisums, to ārstē reimatologi un šie artrīti pārsvarā ir autoimūnie.” Ko tas nozīmē?
Ārsts tēlaini skaidro: “Tas ir tad, kad imunitāte izdomā: zini ko? Man nepatīk tavas locītavas! Un tad imunitāte ņem un uzbrūk tai locītavai. Mans uzdevums kā reimatologam tajā brīdī ir locītavas nomierināt: viss kārtībā! Locītavas ir labas!” Šādus artrītus galvenokārt ārstē ar medikamentu palīdzību. Savukārt otra liela artrītu grupa, par kuru tālāk runā ārsts, nav saistīta ar iekaisumiem, bet gan vecumu – tas ir deģeneratīvais artrīts.
“Mēs varam locītavas iztēloties kā automašīnas detaļu, kura visu laiku tiek lietota un laika gaitā nolietojas.
Jo ar locītavām tieši tā arī ir – mēs visu laiku tās lietojam: staigājam, kustamies…” Atšķirība starp pirmo un otro artrītu esot tāda, ka deģeneratīvā artrīta gadījumā cerēt uz medikamentozu ārstēšanu nav liela jēga, jo deģeneratīvo artrītu ar medikamentiem neārstē. Galvenais, kas šajā gadījumā locītavām var palīdzēt, ir fizioterapija. Reimatologs arī uzskaita ieguvumus, ko sniedz fizioterapija, proti, tā palīdz uzlabot locītavu kustības, stabilitāti un samazina sāpes. “Vēl var izmantot arī pretsāpju krēmus, hondroprotektorus un fizikālās procedūras,” viņš piebilst.
