Grigorijs Semjonovs
Grigorijs Semjonovs
Foto: Ivars Soikāns/LETA

“Mani īpaši biedē fakts, ka no šīs neskaidrās attiek­smes pret karu cieš slimnīca,” Semjonovs pacientus nešķiros 0

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Diemžēl bažas ir apstiprinājušās” – deputāts norāda uz paredzamu rezultātu 97 miljonu vērtā iepirkumā par Vanšu tilta projekta izstrādi 90
VIDEO. “Manā īpašumā atrodas 100 svešas automašīnas! Paldies Dievam, ka zeme nav apsēta ar labību,” kurzemniece pauž sašutumu par rallija apmeklētāju visatļautību 10
Viedoklis
Armands Puče: Skatuves māksla patiešām varētu būt mūsu vienīgais ceļš… Jo arī Edgars labi tēlo
Lasīt citas ziņas

Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Grigorijs Semjonovs noraizējies par runām, kas izskan par Latgales citādo attieksmi pret Ukrainas bēgļiem.

“Tikko kolēģe izstāstīja, kā Daugavpilī jaunas pirmās palīdzības medmāsas bija sašutušas, kad saņēma sms no vadības, ka jāpalīdz ukraiņiem. Teksts: “Viņi galīgi kaunu pazaudējuši? Mūsējos tur tagad sit un kaulus lauž, bet mums tagad tiem ukraiņiem jāpalīdz?!” Un citas epizodes arī pastāstīja, kā mazie krieviski runājušie puikas ukraiņiem saka, lai vācas atpakaļ utt. Daugavpils galīgi nav tā vieta, kur sūtīt bēgļus.” Šis dziedātāja Laura Reinika ieraksts pirms nedēļas tviterī izraisīja visai plašu rezonansi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr ieraksts raisīja neskaidrības un turpat tviterī citi sociālo tīklu lietotāji, piemēram, vaicāja: “Kas ir pirmās palīdzības māsas?” Pats ieraksta autors uz to neatbildēja, bet uz versiju, ka tās varbūt ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieces, NMPD vadītāja Liene Cipule turpat atbild: “Noteikti nav runa par NMPD. Mums uz brigādēm brauc ārstu palīgi. Un sms [īsziņas pa tālruni] vadība darbiniekiem sūta tikai gadījumos, kad notiek apziņošana – jāierodas darbā ārkārtas situācijā.”

“Latvijas Avīze” vēlējās noskaidrot precīzāku informāciju no Reinika, bet viņš, patlaban būdams ārpus valsts, īsziņas atbildē uzrakstīja, ka “var jau būt, ka tās bija māsiņas no kādas privātprakses, ne no galvenās slimnīcas. Tas netika precizēts, bet gadījums tāds bija”.

Rada nelabvēlīgu fonu

Šo mūziķa ierakstu ļoti sāpīgi uztvēris Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Grigorijs Semjonovs, kurš šonedēļ par to izteicis plašu viedokli feisbukā. Viņš uzskata, ka šādas baumas ir nelabvēlīgi ietekmējušas slimnīcas prestižu.

Arī TV3 raidījuma “Bez tabu” žurnālistu eksperiments, dodoties Daugavpils ielās ar Ukrainas karogu, gaidot pilsētnieku reakciju (raidījumā redzams, ka Ukrainas karoga turētājs izpelnījās lamas un nosodījumu), viņaprāt, ir radījis nelabvēlīgu fonu, lai ne viens vien sāktu ticēt, ka Daugavpils slimnīcā patiešām strādā medicīnas māsas, kas neārstēs ukraiņus.

Semjonovu uztrauc, ka uz šī nelabvēlīgā fona bez iedziļināšanās tiekot pieņemts, ka arī reģionālajā slimnīcā strādājot personas, kas atbalsta karu Ukrainā.

“Mēs neesam atbildīgi par Ukrainā notiekošo. Mani biedē arī tas, ka visām šīm politiskajām spēlēm, kad politiķi viens otram pārmet, kurā brīdī vajag atturēties no situācijas vērtēšanas un tamlīdzīgi, cieš arī slimnīca, kas šīm spēlēm ir pa vidu. Es aicinu nedot iemeslu citam citu ienīst,” sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs.

Reklāma
Reklāma

Tomēr jāpiemin, ka arī Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) savā ziņā ir iesaistījies šajās politiskajās spēlēs, jo nav paudis skaidru attieksmi pret Krievijas agresiju Ukrainā. Pie Daugavpils domes nav pacelts Ukrainas karogs, kā tas ir daudzās citās Latvijas pašvaldībās.

Slimnīca atrodas Daugavpils domes priekšsēdētāja pārraudzībā. Arī domes priekšsēdētāja attieksme netieši atsaucas uz slimnīcu, kur, kā norādīja, slimnīcas vadītājs, iespējams, ir personas, kuras tāpat kā pašvaldības vadītājs nav pateikušas nepārprotamu “nē” karam Ukrainā.

“Mani īpaši biedē fakts, ka no šīs neskaidrās attiek­smes pret karu cieš slimnīca. Mēs esam viena iestāde un mums ir jābūt vienotiem. Es neesmu manījis, ka slimnīcas ārsti vai medicīnas māsas nostātos agresora pusē, taču jebkurā iestādē un sabiedrībā ir izņēmuma gadījumi. Par to esam runājuši slimnīcas rīta sapulcēs. Reizēm ir manāma ne visai adekvāta uzvedība, piemēram, zemākā medicīnas personāla vidū.

Tādi cilvēki dzīvo ne tikai Daugavpilī, bet viņu vēl vairāk ir arī Rīgā. Esmu tur dzīvojis un zinu tos rajonus, kuros, izejot ielās ar Ukrainas karogu, būtu vēl lielāks sašutums nekā Daugavpilī. Cilvēki ir tik ļoti uzskrūvējušies ar visām tām šausmām, ar to, ka pandēmiju ir nomainījis karš, kurš noteikti radīs sociālas problēmas, un vajag tikai nelielu iemeslu, lai sāktos savstarpējas nesaskaņas,” atzina slimnīcas vadītājs.

Pacientus nešķiro

Semjonovs uzsvēra, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības līmenī pacientus nešķiro pēc pilsonības, pēc tautības, pēc ādas krasas, pēc reliģiskās piederības, pēc politiskās vai seksuālās orientācijas vai citu veidu kritērijiem, izņemot katra pacienta veselības stāvokļa smaguma pakāpes. Līdz ar to, sniedzot steidzamu palīdzību cietušajam, esot neiespējama tāda situācija, kad personāls būtu jāmotivē rīcībai piespiedu kārtā ar papildu īsziņu nosūtīšanu.

G. Semjonovs: “Neskatoties uz sūdzībām par nogurumu, mūsu slimnīcas darbinieki pa kluso, plaši nereklamējot, nelieloties par to sociālajos tīklos un masu medijos, visu šo laiku papildus ierastajam darba apjomam un visa Latgales reģiona kovida slimnieku uzņemšanai un ārstēšanai sniedza medicīnisko palīdzību arī Tuvo Austrumu izcelsmes pacientiem, kuri bija šķērsojuši Baltkrievijas robežu. Grūti mums gāja ar kurdiem, jo viņi nerunāja nevienā svešvalodā. Mēģinājām ar viņiem komunicēt, izmantojot “Google” tulkojumu, bet arī tas nesekmējās. Lai saprastu viņu veselības problēmas, veicām plaša spektra analīzes.

Ņēmām vērā to, ka ne vienmēr, ieraugot šos cilvēkus, vietējiem iedzīvotājiem varētu būt adekvāta uzvedība, tāpēc centāmies šo pacientu plūsmu atdalīt. Izteiktu problēmu nebija, jo šo pacientu veselības stāvoklis lielākoties nebija smags – viņiem vajadzēja veikt visaptverošu medicīnisko apskati. Pārsvarā tie bija bērni kopā ar vecākiem, kuri, sākoties rudenim un dzīvojot uz robežas ārpus telpām, cieta no saaukstēšanās izraisītajām slimībām.

Slimnīcā nonāca arī citu valstu tālbraucēji šoferi, pārsvarā no Kazahstānas, arī no Ukrainas, kuriem Covid-19 diagnosticējošais tests uzrādīja pozitīvu rezultātu un kuri bija jāizolē, lai neinficētu citus cilvēkus.”

Cer iesaistīt kolēģus no Ukrainas

Semjonovs pastāstīja, ka slimnīcā būs iespējams uzņemt 70 un pat vairāk karā ievainoto militārpersonu un civiliedzīvotāju. Pacientu daudzums būšot atkarīgs no tā, kāda ārstēšana viņiem būs nepieciešama.

“Droši vien šiem pacientiem visvairāk vajadzēs tieši traumatoloģisko un ķirurģisko palīdzību. Nepieciešamības gadījumā pie mums būs iespēja ārstēties arī tiem onkoloģiskajiem pacientiem, kuriem ir jāpabeidz Ukrainā uzsāktais terapijas kurss.

Ļoti ceru, ka mums izdosies iesaistīt darbā kādu kolēģi no Ukrainas. Ar diviem speciālistiem jau esmu ticies. Viņi varētu mums palīdzēt uzņemt pacientus no Ukrainas, komunicēt ar viņiem ukraiņu valodā, jo diezin vai viņi vēlēsies dzirdēt krievu valodu,” pastāstīja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs.

SAISTĪTIE RAKSTI