Uzņēmējs un politiķis Ainārs Šlesers

Māris Antonevičs: Te Ainārs Šlesers paceļ galvu, te Vjačeslavs Dombrovskis. Ne jau rūpes par mums, bet vēlme ielēkt “pēdējā vilcienā” dzen 48

Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji” 

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

“Tagad ik pārdienas ziņo, ka kāds dibinās jaunas partijas. Te Ainārs Šlesers paceļ galvu, te Vjačeslavs Dombrovskis,” nesen atzīmēja kāds “Latvijas Avīzes” lasītājs. Tik tiešām, varētu rasties iespaids, ka partiju dzīvē iestājies kaut kāds pavasaris un jauni asni kā tādas sniegpulkstenītes vai krokusi lien laukā no zemes.

No paziņojumiem izriet, ka dažiem politiķiem aktivizēties likusi Covid-19 krīze un pašreizējās valdības mazspēja tās pārvarēšanā. Tajā, protams, ir sava daļa objektīvas patiesības, taču nevajag domāt, ka jauno partiju veidotājus lolo altruistisku jūtu uzplūdi rūpēs par mums visiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Patiesībā šie paziņojumi ir nevis pavasara, bet gan rudens vēstneši. Šis ir gandrīz vai pēdējais brīdis, lai ielēktu aizejošā vilcienā – ja ir vēlme dibināt jaunu partiju, lai piedalītos nākamgad paredzētajās 14. Saeimas vēlēšanās.

Skaidrojums rodams Saeimas vēlēšanu likumā. Tas nosaka, ka kandidātu sarakstus var iesniegt “likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru”.

Ja sarakstu piesaka partiju apvienība, noteikumi it kā līdzīgi, bet ir būtiska nianse – visām apvienībā ietilpstošajām partijām jābūt dibinātām ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām, bet 500 biedru “kvota” jāizpilda, summējot visu partiju biedrus. Tātad šobrīd svarīgākais ir nodibināt partiju līdz šī gada oktobrim, jo vēlēšanas notiks 2022. gada 1. oktobrī.

Palikuši seši mēneši, kas nav nemaz tik daudz, ja ņem vērā, ka šajā laikā jāsavāc vismaz 200 domubiedri (partijas dibināšanai nepieciešamais minimālais biedru skaits), jāsarīko dibināšanas sapulce un jānokārto visas formalitātes. Latvijā jau ir bijuši gadījumi, kad partijas dibinātas steigā, piemēram, Zatlera Reformu partija vai Artusa Kaimiņa “KPV LV”.

Kas no tā galu galā sanāca, laikam nav jāstāsta. Paši dibinātāji vēlāk kratījuši sirdi, ka nav bijis laika pārbaudīt, kas nāk pieteikties, bet, visticamāk, viņus tas tobrīd arī īpaši neinteresēja, jo vadīja pavisam citi mērķi, nevis partijas kvalitāte.

Ja partiju izdodas nodibināt līdz oktobrim, arī nākamais uzdevums – piesaistīt 500 biedrus līdz saraksta iesniegšanas brīdim – Latvijas apstākļos nemaz nav tik vienkāršs. Piemēram, saskaņā ar pērn publicēto Eiropas Komisijas “Eirobarometra” pētījumu, Latvijā politiskajām partijām uzticas tikai seši procenti iedzīvotāju.

Reklāma
Reklāma

Uzticības zemais rādītājs ir gadiem nemainīgs. Tā gan ir laba iespēja jauno partiju veidotājiem uzrunāt neapmierinātos, lai iegūtu viņu balsis, bet tas vēl nenozīmē, ka paši neapmierinātie būs gatavi skriet un stāties partijā. Ja ar biedru piesaistīšanu neveicas, vēl ir iespēja atlikušajos mēnešos izveidot partiju apvienību.

Runājot par Šleseru un Dombrovski, šķiet, tie tomēr ir divi dažādi gadījumi. Šlesers pašlaik laiž brīvajā stilā, aizrunājies pat līdz tam, ka sāk sevi salīdzināt ar Vinstonu Čērčilu. Solītā partija faktiski ir viņš pats, un apgalvojumi par daudzajiem sabiedrotajiem dažādās aprindās izklausās pēc Minhauzena stāstiņiem.

Tiem, kam radušās aizdomas, ka bez prokuratūras izvirzītajām apsūdzībām par nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā šādas runas vispār nebūtu sākušās, atbildi sniedz pats Šlesers intervijā “Rīga TV24”: “Man nebija plāna atgriezties. Mani tuvākie draugi zina, ka vēl pirms nedēļas es teicu, ka nekad neatgriezīšos politikā. Man šķita, ka tas posms bija beidzies.” Tāpēc nav vēl teikts, ka kaut kāda partija tur vispār tiks izveidota.

Cita lieta Vjačeslavs Dombrovskis, kurš šo soli acīmredzot nopietni apsvēris un pat sacerējis nākotnes vīziju, kas šoreiz vedina uz Skandināvijas piemēru (atšķirībā no Singapūras piemēra, kuru V. Dombrovskis sludināja, kad vēl bija “Saskaņā”).

Tomēr, apkopojot visas tēzes, paliek iespaids, ka tas ir vien jauns uzlējums tai pašai labi zināmajai “Saskaņas” (iepriekš Tautas saskaņas partija, “Saskaņas centrs”) ideoloģijai un arī pieteiktais domubiedru sastāvs – tāda “Saskaņas” atlūza no pēdējo vēlēšanu iesaukuma. No otras puses – pārāk monolīts bijis šis politiskais flangs visus gadus, un agri vai vēlu arī tur jānotiek kādām pārmaiņām.

Vēlētājiem jāapzinās, ka politikā jau tagad daudz kas tiek darīts, gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tas nav ne slikti, ne labi, taču to ir vērts paturēt prātā.