Tiesas prāvā lepojās ar sarīkoto asinspirti! Masu slepkava Norvēģijā grib pirmstermiņa atbrīvošanu 67
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Masu slepkavam Andersam Bēringam Breivīkam šodien jāierodas Norvēģijas tiesā pēc desmit cietumā pavadītiem gadiem. Viņš paredz iesniegt pirmstermiņa atbrīvošanas lūgumu, apgalvojot, ka vairs neapdraud sabiedrību. Lietas izskatīšana ilgs trīs dienas, bet lēmums tiks paziņots pēc vairākām nedēļām.
Slepkavam ir niecīgas cerības uz pirmstermiņa atbrīvošanu
Galēji labējais terorists Breivīks 2011. gadā nogalināja 77 cilvēkus, par ko viņam tika piespriests 21 gadu ilgs cietumsods. Slepkava nav paudis nožēlu par izdarīto, un bojā gājušo tuvinieki bažījas, ka viņš izmantos tiesas sēdi, lai atkal izklāstītu savus ekstrēmos uzskatus.
Ekspertu ieskatā, viņam ir niecīgas cerības uz pirmstermiņa atbrīvošanu. “Es varu teikt, ka neesmu atklājis lielas izmaiņas Breivīka uzvedībā,” pirms tiesas sēdes teica psihiatre Rendija Rozenkviste, kura analizējusi Breivīka izturēšanos kopš viņa ieslodzīšanas 2012. gadā.
Tiesas prāvā 2011. gadā viņš lepojās ar sarīkotajā asinspirtī nogalināto cilvēku skaitu. 2016. gadā Breivīks iesniedza prasību, ka cietumsods ierobežojot viņa cilvēktiesības un esot nehumāns, demonstratīvi paceļot roku nacistu sveicienā. “Parasti cilvēkam, kas grib saņemt pirmstermiņa atbrīvošanu, būtu jāizrāda nožēla par nodarīto un jāapliecina, ka viņš saprot, kāpēc šāda rīcība nedrīkst atkārtoties,” teica Rozenkviste.
Viņa liecinās Breivīka lietas izskatīšanā un iesniegs psihiatrisko ziņojumu, kas parasti ir noteicošais, izvērtējot, vai noziedznieks vairs nav bīstams sabiedrībai. “Tas diez vai notiks,” uzskata Norvēģijas Labošanas dienesta universitātes koledžas profesore Berita Jonsena. “Manuprāt, ir gluži skaidrs, ka joprojām ir augsts risks, ka viņš izdarīs jaunus noziegumus, ja tiks atbrīvots.”
Asinspirts tika gatavota rūpīgi
2011. gada 22. jūlijā pēc vairāku mēnešu ilgas rūpīgas sagatavošanās Breivīks uzspridzināja automobilī ievietotu bumbu pie valdības mītnes Oslo. Sprādzienā gāja bojā astoņi cilvēki un vairāki desmiti tika ievainoti.
Tad viņš devās uz Ūtejas salu, kur apšaudīja vasaras nometni, kur uz gadskārtējo saietu bija ieradušies Norvēģijas centriski kreisās Darba partijas jaunatnes spārna aktīvisti. Asinspirtī gāja bojā 69 cilvēki, vairākums no tiem padsmitnieki, pirms Breivīks padevās policijai.
Terorists pieprasīja, lai Norvēģijas valdība apturētu imigrāciju un musulmaņu imigranti tiktu izraidīti no Eiropas. Par masu slepkavībām Breivīkam piesprieda maksimālo 21 gada cietumsodu ar noteikumu, kas ticis reti lietots Norvēģijas tieslietu sistēmā, ka viņš var tikt turēts apcietinājumā nenoteikti ilgu laiku, ja joprojām tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai. Šis noteikums paredz, ka viņš var iesniegt pirmstermiņa atbrīvošanas lūgumu pēc desmit cietumā pavadītiem gadiem.
Tas nozīmē, ka turpmāk viņš varētu katru gadu iesniegt atbrīvošanas lūgumu un tiesas sēdē klāstīt savus uzskatus, teica Jonsena.
“Saskaņā ar Norvēģijas likumu viņam tagad ir tiesības stāties tiesas priekšā,” paziņojis Breivīka advokāts Oisteins Storvīks. “Viņš (Breivīks) uzsver šīs savas tiesības, un viņa motivāciju šādai rīcībai man ir grūti izvērtēt,” atzinis slepkavas advokāts. Storvīks apstiprinājis, ka Breivīks uzaicinās zviedru neonacistu Pēru Obergu liecināt viņa aizstāvībai. Advokāts atturējās izklāstīt Breivīka lietas detaļas, bet atzina, ka nevienam nevajadzētu gaidīt nožēlas paušanu. “Likums neprasa, lai jūs izteiktu nožēlu, tāpēc no juridiskā viedokļa tas nav galvenais punkts. Galvenā tiesiskā problēma ir tā, vai viņš ir bīstams,” teica Storvīks.
Lizbete Kristīne Roinelande, kura vada cietušo atbalsta grupu, bažījas, ka Breivīka uzstāšanās tiesā varētu iedvesmot viņa ideoloģiskos domubiedrus.
“Manuprāt, iesniedzot pirmstermiņa atbrīvošanas lūgumu, viņš grib atgādināt par sevi un atgūt sabiedrības uzmanību,” viņa teica. Breiviks 2012. gada tiesas prāvā klāstīja savus ekstrēmistiskos uzskatus un sērojošajiem vecākiem paziņoja, ka vēlētos, kaut būtu nogalinājis vairāk cilvēku. Cietumā viņš mēģināja izveidot fašistisku partiju un pastā sazinājās ar labējiem ekstrēmistiem Eiropā un ASV. Cietuma amatpersonas konfiscēja daudzas no šīm vēstulēm, bažījoties, ka tās varētu pamudināt citus veikt vardarbīgus uzbrukumus.
2016. gadā Breivīks iesūdzēja tiesā valdību, apgalvojot, ka viņa izolācija no citiem cietumniekiem, biežā izkratīšana un ieslēgšana rokudzelžos apcietinājuma sākumā pārkāpjot viņa cilvēktiesības. 2017. gadā uzvarējis pirmajā tiesas sēdē, ko atcēla augstāka tiesa, viņš sveica žurnālistus ar nacistu sveicienu.
Breivīks uzturas trīs kamerās īpaši stingras drošības cietumā. Kamerās ir videospēļu iekārtas, kompaktdisku atskaņotājs, elektroniskā rakstāmmašīna, laikraksti un sporta trenažieri. Katru dienu viņš var iziet plašākā sporta laukumā. Psihiatre Rozenkvista uzskata, ka viņa apstākļi cietumā ir “lieliski”. Viņam dota iespēja kārtot vidusskolas nobeiguma eksāmenus un sākt studijas universitātes līmenī.
2012. gadā tiesa lēma, ka viņš pilnībā atbild par savu rīcību, noraidot prokuratūras viedokli, ka viņš uzskatāms par psihiski slimu. Breivīks neapstrīdēja šo lēmumu.
