“Mēs “žonglējam” starp intensīvu darbu, ģimeni un laiku sev!” Milanas Beļevičas ieteikumi imunitātes stiprināšanai
1
Milanai Beļevičai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze tiesību jomā, apvienojot akadēmiskās un praktiskās zināšana jurisprudencē un finanšu un nodokļu tiesībās. Milana Beļeviča ir viena no Baltijas liekākā farmācijas uzņēmuma AS “Olainfarm” valdes locekle. “Forbes” ierindojis Milanu Beļeviču starp TOP 10 veiksmīgākajām sievietēm Latvijā.
Vienlaikus rūpējoties par ģimeni un divām meitām, Milana Beļeviča ir spējusi attīstīt savu profesionālo izaugsmi. Ar savu enerģiju un piemēru Milana iedvesmo citas sievietes būt drosmīgām un atrast sevi uzņēmējdarbībā – “ja nemēģināsi, tad panākumus nesasniegsi.” Jautājām, kā Milana Beļeviča šajā izaicinājumiem pilnajā laikā rūpējas par savu imunitāti un veselību.
Kā jūs definētu, izskaidrotu, kas ir stipra imunitāte?
Imunitāte ir kā vairogs, kas palīdz mūsu organismam atvairīt vīrusus un slimības, imunitāti nosaka gan iedzimtības faktori, gan mūsu dzīvesveids un varam darīt daudz, lai veidotu un stiprinātu savu imunitāti.
Man stipra imunitāte ir tad, kad rudens un ziemas sezonā izdodas nesaslimt un organismam ir pietiekamas rezerves cīņai pret vīrusiem. Pamatu labai imunitātei veido ne tikai sabalansēts uzturs, bet pietiekamas fiziskās aktivitātes, pilnvērtīgs miegs, kā arī emocionālā labbūtība.
Priecājos, ka par labbūtību (angliski – wellbeing) runā aizvien biežāk, jo tās uzturēšana ir viens no mūsdienu izaicinājumiem – kā atrast līdzsvaru starp intensīvu darba dienu, ģimeni un laiku sev. Domāju, ka tas ir aktuāls jautājums daudziem, kam ikdienā jāžonglē pienākumi starp mājām un profesionālajiem izaicinājumiem.
Kā ikviens ikdienā mājās var rūpēties par savu veselību?
Katram no mums ir sava veselības recepte. Vīrusu laikā ir īpaši būtiski kustēties, vēdināt telpas un pavadīt laiku pie dabas. Šobrīd novēroju, ka manā paziņu lokā ļoti populāras kļuvušas peldes aukstos ūdeņos. Ziemas peldēšanās nav man, bet citi tam saredz pievienoto vērtību, gan mentālu, gan fizisku rūdīšanos.
Es ticu, ka katrs organisms ir unikāls, un katram jāsaprot un jārada sava pieredze ceļā uz savu veselības recepti. Neievērojot veselīga dzīvesveida pamatprincipus, nepareizi ēdot un bieži stresojot, cilvēks vieglāk pakļaujas slimībām.
Mana pieredze rāda, ka par veselību nevajadzētu rūpēties kampaņveidīgi, tas var tieši pretēji, nodarīt vēl lielāku kaitējumu. Mana pieeja ir regulāras, paceļamas rūpes gan laika, gan iespēju ziņā, uzņemties tik daudz, cik vari izpildīt.
Sevis pārlieku liela ierobežošana, manuprāt, nav veselīga. Manas veselības receptes sastāvā ir intervālā ēšana, vismaz 2l ūdens dienā, pastaigas un regulāras pilašu nodarbības. Man patīk arī pašai gatavot ēdienu, vienmēr dodu priekšroku vietējai produktiem, pievēršu uzmanību augļu un dārzeņu sezonalitātei.
Ziemā ēdu daudz zaļumu un sakņaugu, piemēram, kāli, ķirbi, selerijas sakni u.tml. Uzskatu, ka mums Latvijā ir unikāla iespēja iegādāties tīru, bez pesticīdiem audzētu pārtiku, kas ir liela vērtība, tāpēc es regulāri iepērkos Āgenskalna tirdziņā.
Kādi vitamīni, vielas cilvēkam ikdienā nepieciešami imunitātes uzlabošanai?
Cenšos ēst sabalansēti, lai pēc iespējas vairāk vitamīnu uzņemtu ar pārtiku. Tomēr, apzinos, ka tas, mūsu platuma grādos, ne vienmēr ir iespējams, īpaši ziemas periodā, tāpēc ikdienā papildus uzņemu C un D vitamīnu un Omega 3.
Bieža slimošana, īpaši ar akūtām elpceļu slimībām, kā arī hronisks nogurums un nespēks var būt zīme, ka organismā trūkst D vitamīns. Lai noteiktu kādi vitamīni un mikroelementi organismam nepieciešami, iesaku veikt asinsanalīzes un konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Es apmeklēju klīniku “DiaMed”, kur veicu regulāras veselības pārbaudes, lai noteiktu, kas manam organismam ir nepieciešamas.
Sporta zāles ir slēgtas, tā daudziem bija vieta, kur ikdienā kustēties, kādas alternatīvas jūs iesakāt? Cik svarīgi ir uzturēties svaigā gaisā?
Ir pēc iespējas vairāk jācenšas kustēties. Kustība, manuprāt, ir neatņemama labsajūtas un arī psiholoģiskās veselības sastāvdaļa. Darbojoties fiziski mēs sakārtojam arī savu prātu un dodam sev tik svarīgo laiku domām.
Viens no risinājumiem ir vingrot pašam mājās, pilates vai joga tādā ziņā ir laba izvēle, jo nav nepieciešams papildu inventārs.
Daudzi profesionāli treneri piedāvā dienas vingrojumu kompleksus tiešsaistē par nelielu samaksu, pieejamas arī dažādas lietotnes. Tas, protams, arī prasa pašdisciplīnu, bet ir veids, kā nodrošināt nepieciešamo ikdienas kustību devu. Mans sporta veids ir pilates, izmantojot speciālos trenažierus.
Man ir ļoti paveicies ar treneri Līgu Kalniņu. Mani piesaista gan vingrojumu estētika, gan arī efektivitāte un rezultāts. Skolas gados nodarbojos ar deju un horeogrāfiju, iespējams, tāpēc pilates mani ļoti uzrunā. Tāpat cenšos ieplānot vismaz divas līdz trīs reizes nedēļā izrauties garākās pastaigās gar jūru, noejot vismaz 10 km. Vienā virzienā eju gar jūru, otrā pa meža taku. Tā kā mans darba ritms ir dinamisks, veselības uzturēšanai, man ir īpaši svarīgi veltīt laiku sev, izslēgt telefonu un vienkārši būt mirklī.
Mūsdienās lielākajai daļai cilvēku ir sēdošs darbs, kā atspēkot un uzlabot gan muguras, gan kopējo veselību, veicināt pareizu stāju?
Šobrīd, kad pie datora, laiku pavadām vairāk kā jebkad agrāk, jo pat tikšanās notiek tikai attālināti, neizkustēties var stundām. Ir ļoti būtiski regulāri piecelties no krēsla, pastaigāt, izstaipīties, atvērt logu, lai ļautu skābeklim ienākt telpā.
Jūsu ķermenis noteikti būs jums pateicīgs, turklāt uzlabosies arī koncentrēšanās spēja. Priecājos ka esmu atradusi pilates, kas ļauj nostiprināt mugurkaula muskulatūru un uzturēt sevi labā fiziskā formā. Pats grūtākais ir nevis sākt, bet, noturēt, lai vingrošana kļūst par Tavu dzīves daļu.
Tomēr, kad tā kļūst par rutīnu, tas dod garantētu dzīvesprieku un baudu. Ar sportošanu nevajag arī pārforsēt, kā ar visu citu, jāieklausās sevī, lai nenodarām savam organismam pāri.
Svarīgs ir arī uzturs un uzņemtā ūdens daudzums, kādi būtu principi, pie kuriem ieteiktu pieturēties, plānojot savu ikdienas uzturu, kā samazināt cukura daudzumu, ēst gudri?
Uzskatu, ka man ir paveicies, jo man negaršo saldumi. Arī maize un citi kviešu produkti manā ēdienkartē ir ļoti reti. Īpašu uzmanību pievēršu uzņemtajam ūdens daudzumam, lai ķermenim būtu iespēja attīrīties un smelties jaunu enerģiju. Esmu iemīļojusi arī tējas.
Jau kādu laiku cenšos ievērot intervālās ēšanas principus, kas būtībā nozīmē, ka cenšos ēst noteiktā astoņu stundu intervālā, maz, bet bieži, un vismaz 16 stundas ļauju manam organismam atpūsties. Neesmu brokastu cilvēks, bet cenšos šo svarīgo ēdienreizi neizlaist.
Parasti brokastoju no paša rīta un vakariņoju pirms septiņiem. To gan neattiecinu uz svētkiem, kad ļaujos kulināriem priekiem. Man pašai ļoti patīk gatavot, tas ir veids, kā māju sajūta ienāk manā ģimenē. Lai gan šogad Ziemassvētki būs citādi, pavadīšu laiku kopā ar ģimeni un noteikti pagatavosim ko īpašu paši savam priekam.
Kā jūs uzskatāt, vai Covid-19 ieviesīs paliekošas izmaiņas mūsu ikdienā, cilvēku domāšanā par savas veselības sargāšanu?
Domāju, ka Covid-19 pandēmija jau šobrīd ir ienesusi paliekošas izmaiņas mūsu ikdienā. Tas maina ne tikai veidu, kā mēs strādājam, kā komunicējam, bet arī kā attiecamies pret darbu, savu veselību un ikdienu. Ārkārtas situācija, kad cilvēki spiesti distancēties un samazināt socializēšanos klātienē, atstāj ietekmi ne tikai uz fizisko veselību, bet arī uz garīgo, kas ir neatņemama imunitātes sastāvdaļa.
Viss ir savstarpēji saistīts. Cilvēki arvien biežāk jūtas nomākti, ir vientuļi un ieslīgst negatīvā domāšanā, tas atstāj iespaidu uz kopējo veselības stāvokli. Iezogas arī nogurums no digitālajām ierīcēm un virtuālās saziņas.
Cilvēks tomēr ir sociāla būtne, un mums pietrūkst enerģijas apmaiņa un fiziskais kontakts. Arī farmācijas nozarē, kurā strādāju, mēs analizējam paradumu maiņu, pētām un domājam par to, kā palīdzēt uzlabot dzīves kvalitāti un stiprināt imunitāti, lai rastu arvien jaunus preventīvus risinājumus.
