Ievainotie Krievijas karavīri izmanto ratiņkrēslus karagūstekņu ieslodzījuma centrā Ukrainas Ļvovas apgabalā, ceturtdien, 2024. gada 25. aprīlī.
Ievainotie Krievijas karavīri izmanto ratiņkrēslus karagūstekņu ieslodzījuma centrā Ukrainas Ļvovas apgabalā, ceturtdien, 2024. gada 25. aprīlī.
Foto: AP/SCANPIX

Miera sarunu izaicinājumi 0

Piektdienas sarunas Stambulā, kas ilga tikai stundu un 40 minūtes, rezultējās ar vienošanos par 1000 gūstekņu apmaiņu no katras puses – līdz šim lielāko šāda veida apmaiņu konfliktā. Taču tajās neizdevās panākt ne īslaicīgu pamieru, ko centās panākt Kijeva, ne arī vienošanos par abu valstu līderu tikšanos, kas liecina par to, cik tālu viena no otras ir karojošās puses.

Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis paziņoja, ka sarunas bijušas “produktīvas”, taču Ukrainas pārstāvji norādīja, ka Krievija pieprasa papildu teritoriālas piekāpšanās, kas padara pamieru nereālu.

Krievijas karavīru nostāja atbilst Kremļa stingrajai pozīcijai. Putins, kurš uzskata, ka Krievijas spēki gūst panākumus kaujas laukā, ir noraidījis 30 dienu pamieru, ko piedāvāja Ukraina un atbalstīja ASV, pieprasot, lai Ukraina atsakās no NATO dalības un atzīst Krievijas kontroli pār anektētajām teritorijām.

“Mēs esam tuvu tam, lai viņus pabeigtu,” Putins teica martā, apgalvojot, ka Krievijas armija virzās uz priekšu “116 virzienos”. Šādas prasības un militārā retorika liecina, ka Kremlis nevēlas kompromisus, kas varētu tikt uztverti kā vājums.

Reklāma
Reklāma
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.