Nacionālisma slogs un Putina stratēģija 0
Karavīru izteikumi atklāj, kā Putina agrīnās aneksijas lēmumi ir radījuši sekas, kas tagad ierobežo viņa manevrēšanas iespējas. 2022. gadā Kremlis pasludināja Donbasu, Hersonu un Zaporižju par “Krievijas daļu”, lai gan pilnībā kontrolē tikai daļu no šīm teritorijām.
Karavīri un nacionālisti uzskata, ka jebkura atkāpšanās no šiem mērķiem būtu kauns. “Mēs zaudējām pārāk daudz, lai tagad padotos,” sacīja kāds virsnieks, kurš dien Hersonas apgabalā. Šāda nostāja rada spiedienu uz Putinu, kuram jāņem vērā ne tikai starptautiskie, bet arī iekšējie faktori.
Putina stratēģija, šķiet, ir vērsta uz laika vilcināšanu, izmantojot Krievijas militāro pārsvaru, lai izspiestu maksimālas piekāpšanās no Ukrainas un Rietumiem. Viņš ir publiski izteicies, ka nevēlas “pagaidu pamieru”, bet gan “galīgu risinājumu”, kas ietver Ukrainas demilitarizāciju un Krievijas ģeopolitisko interešu atzīšanu.
Taču karavīru intervijas liecina, ka pat šāda vienošanās varētu sastapties ar pretestību no nacionālistiem, kuri uzskata, ka Krievijai jāiet tālāk, iekarojot vēl vairāk teritoriju.
