“Ne vienmēr pie visa vainīga ir Izglītības ministrija, paskatāmies uz savu sabiedrību!” Vai stabila izglītības sistēma Latvijā ir neiespējamā misijā? 34
Par to, vai stabila izglītības sistēma Latvijā ir neiespējamā misijā, diskutējam un runājam, jaunajam mācību gadam sākoties.
“No šī gada 1. septembra turam mugurkaulu – 15% zemākā robeža 9. klases centralizētajos eksāmenos un nekādas pārrakstīšanas pamatskolā,” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” norāda Rūdolfs Kalvāns, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vadītājs (NA), bijušais Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors.
Izņemot, protams, bērniem ar īpašām vajadzībām.
“Ne vienmēr pie visa vainīga ir Izglītības ministrija, paskatāmies uz savu sabiedrību, mēs pārāk daudz reaģējam uz šiem “cepieniem”. Te būtu runa par to, kā mēs definējam sabiedrības līdzdalības robežas, cik daudz mēs sabiedrību ielaižam akadēmiskos, zinātniskos, administratīvos lēmumos, kur patiesībā varbūt sabiedrībai ne vienmēr ir izpratne, bet ir emocijas,” viņš uzskata.
Pirms jaunā mācību gada par aizvadītā gada pieredzi bez pārbaudes darbu pārrakstīšanas iepriekš TV24 izteikusies arī Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola.
“Nudien gads ir aizvadīts, es gribētu teikt, ka gada sākums varbūt bija mazliet vairāk tāds satraukuma pilns, jo šīs bija būtiskas pārmaiņas. Savukārt, gada laikā mēs redzējām, ka skolas pieņem jauno kārtību un jautājumi rodas arvien mazāk,” norāda Ozola.
Kopumā varam teikt, jau veicot zināmu izvērtējumu, gads ir noslēdzies veiksmīgi. Mums nav tādu lielu pārsteigumu. Ja bija kādas bažas, varbūt kādām atsevišķām sabiedrības grupām, ka iespējams pasliktināsies rezultāti vai pieaugs trauksmes līmenis, tādas būtiskas pārmaiņas mēs neredzam,” uzsver Ozola.
Skolotāji atzīst, ka skolēnu rezultāti ir uzlabojušies, attieksme ir uzlabojusies un arī motivācija ir uzlabojusies, informē Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore.
“Man šķiet, ka ir jāsaprot, ka, ja mēs gribam augstus rezultātus, mums, protams, ir vajadzīgas augstas prasības. Tas iet roku rokā, arī mēs kopumā kā sabiedrība, ģimenes, mēs esam atbildīgi par to, lai veidotu skolēnam mācīšanās ieradumus. Lai būtu motivācija mācīties un lai mācīšanās būtu regulāra,” skaidro Ozola.
Tas ir ļoti, ļoti būtiski, un, protams, ka tas prasa laiku, jo ieradumi un pārmaiņas nenotiek vienā dienā, piebilst Ozola.
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības sāks 223 696 skolēni, tostarp 19 956 pirmklasnieki un 2196 bērni no Ukrainas, liecina Izglītības un zinātnes (IZM) apkopotie provizoriskie dati.
Skolēnu izglītošanā būs iesaistīti 26 222 pedagogi.
1.septembrī durvis vērs 477 pašvaldību vispārējās izglītības iestādes – 25 sākumskolas, 239 pamatskolas, 183 vidusskolas, 30 valsts ģimnāzijas -, kā arī 37 speciālās izglītības iestādes. Papildus tam jaunajā mācību gadā darbu sāks arī 76 privātās skolas.
Profesionālajā izglītībā audzēkņu skaits saglabāsies iepriekšējā līmenī – aptuveni 28 000, prognozē IZM. No tiem ap 10 000 šogad sāks mācības pirmajā kursā 53 profesionālās izglītības iestādēs.
Noskaties visu raidījumu.
