“Negrasos izdabāt kādam!” Gundars Āboliņš reaģē uz aicinājumiem boikotēt Hermani pēc skandalozā ieraksta 0
“Brīdī, kas mūsu radošās inteliģences “progresīvā” daļa uzbrūk Alvim Hermanim un publiski aicina pārtraukt sadarboties ar viņu (Alise Zariņa), publiski apliecinu, ka turpināšu strādāt teātrī kopā ar Alvi un negrasos mainīt kažoku vai izdabāt kādam,” sociālajos tīklos paziņojis tautā iemīļotais aktieris Gundars Āboliņš.
Viņš uzsver: “Lai arī Alvja izteikumos un rīcībā reizēm redzu zināmas pretrunas, šī viņa aktivitāte ir pamatīgi sakustinājusi mūsu apziņas “pīļu dīķi”. Atceros reiz Viktora Avotiņa rakstīto par Viņa eminences kardināla Pujāta runu Dievmātes svētkos Aglonā. Citēju aptuveni: “Nu dikti labu runu teica Pujāts! Pīļu dīķis uzvārījās!””
Aicinājumi pārtraukt sadarbību parādījās pēc A.Hermaņa ieraksta, kurā viņš vērsās pret “progresīvajiem”: “Progresīvie tagad sāk publiskot partijas, ar kurām nesadarbosies. Kā MMN līderis varu 101% droši apsolīt Pro vēlētājiem, ka gadījumā, ja esat sataisījušies vēlēt par Pro, tad jūsu partijas iespēja nokļūt valdībā būs mazāka par nulli.
Progresīvo ideoloģija visus laikos bijusi – Nāves ideoloģija. Vienmēr nesusi tikai postu un iznīcību. Vecos laikos viņi sūtīja mūs uz Sibīriju un slepkavoja atklāti, mūsdienās viņi iznīcina nacionālās valsts pamatus sākot ar attieksmi pret ģimenēm un beidzot ar izglītību un kultūru. Kreisie māk tikai graut, bet ne būvēt. Un tā bijis visos laikos un būs arī turpmāk. Viņu pašreizējie ministri un viņu darbi ir labākais tam apliecinājums. Pašreiz lasu grāmatu “Mātes Sibīrijā” un visās atmiņās atkārtojas, ka 1941.g.14.jūnija naktī pie izsūtāmajiem ieradās 2 krievi (no NKVD) un viens latvietis. Tas latvietis bija to laiku Progresīvais. Ja kāds to nesaprot, tad pats vainīgs.
Progresīvie – tas ir tīrs un destilēts ļaunums. Mācāmies vēsturi un, pats galvenais, – palīdzam to saprast mūsu jauniešiem. Tai grāmatā ir satriecoša atmiņu aina – lopu vilciens uz Sibīriju bija jau nedēļu ceļā, kad kādu rītu tas apstājās stepes vidū, spīdēja saule un cilvēki beidzot tikai izlaisti laukā no vagoniem. Sievietes panikā skraidīja riņķī un meklēja savus vīrus (kuru vagoni bija jau atkabināti un tie aizvesti, lai nogalinātu). Bet jaunieši sastājās lielā lielā riņķī un sadevušies rokās dziedāja latviešu dziesmas, lai uzturētu ticību, – ka kādreiz atkal varēs atgriezties Tēvzemē.”
Šis ieraksts sociālajos tīklos bija kā sērkociņš pie pulvera mucas. Īpaši emocionāli, kā tas varētu būt gaidāms, to uztvēra partijas “Progresīvie” pārstāvji.
Mans vecvectēvs un mūsu dzimtas lepnums Viestura ordeņa kavalieris Juris Staķis okupantu nomocīts mira Noriļlagā, Krasnojarskā 1943. gadā. Tāpēc man šādi apvainojumi ir nepieņamami pat kā priekšvēlēšanu retorika.
Zemiski paziņojumi un nu jau prastas cūcības ir Hermaņa jaunais… pic.twitter.com/bo8KJC2hkU
— Mārtiņš Staķis (@MStakis) April 26, 2026
Šādi teksti ir zemiski.
Diemžēl režisors pat nezina gadu, kad notika deportācijas.
Manus vistuvākos radiniekus izsūtīja uz Sibīriju, tāpēc uztveru šos apvainojumus ļoti personiski.
Cienījama rīcība būtu atvainoties. https://t.co/0HxjXKCsKN
— Andris Šuvajevs (@suvajevs) April 26, 2026
Iespējams, režisors Hermanis nav sapratis, ka būt politiķim ir daudz nopietnāka atbildība nekā viņa agrākajā nodarbē. Politiķis, paužot naida runu, var arī aicināt uz vardarbību. Un tieši to šobrīd, @AlvisHermanis1 , Tu dari.
Tu sauc un Tev atsaucas! https://t.co/zdnbmmfm19— Mārtiņš Kossovičs 🇱🇻🇺🇦 (@MKossovics) April 27, 2026
