Komponiste Oļesja Kozlovska, radot dziesmas ar Jāņa Baltvilka vārdiem, ļāvusies to tēlainībai.
Komponiste Oļesja Kozlovska, radot dziesmas ar Jāņa Baltvilka vārdiem, ļāvusies to tēlainībai.
Foto: no Oļesjas Kozlovskas personiskā arhīva

No melnās līdz zaļajai dziesmiņai 0

Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Kā katru gadu balvas pasniegšanas ceremonijā muzikālu pirmatskaņojumu piedzīvos speciāli šim notikumam radītas solodziesmas ar Jāņa Baltvilka dzeju. Šajā reizē dziesmu autore ir komponiste Oļesja Kozlovska, tās izpildīs soprāns Katažina Dudareva kopā ar vijolnieci Alinu Bardovu, čellisti Elīzu Sestuli un trombonisti Lauru Mucenieci.

Jaunā komponiste Oļesja Kozlovska priecājas, ka atgriežas publiski pasākumi, kuros pēc pandēmijas iespējams atskaņot viņas radītos darbus. Pirms nedēļas Vīnē atskaņojumu piedzīvoja viņas darbs “Refraction” ansambļa “Airborne Extended” izpildījumā, viņas mūzika skan festivālā “Homo Novus” un citos jaunās mūzikas notikumos. Oļesja atklāj, ka bērniem komponējusi jau agrāk, tostarp Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra ciklam bērniem “Lenesons”. “Varu teikt, ka mūzika bērniem ir ļoti sarežģīts uzdevums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bērni ir prasīgāki klausītāji nekā pieaugušie, jo neslēpj reakciju. Ja patīk, viņi to izrāda, ja nepatīk – trokšņo un neklausās. Tāpēc, komponējot bērniem, jāņem vērā viņu uztvere un jāstrādā, atdarinot skaņas, izmantojot humoru,” stāsta komponiste.

Jāņa Baltvilka balvas ceremonijā pirmatskaņojumus piedzīvos četras jaunas dziesmas: “Kurzemes zvanu spēle”, “Zaļā dziesmiņa”, “Melnā dziesmiņa” un “Steidzīgais dzejolis”. “Parasti strādāt ar tekstu man ir liels izaicinājums, bet šoreiz bija pretēji, lasot dzejoļus, man uzreiz radās ļoti spilgti priekšstati,” atzīst Oļesja Kozlovska. Viņa stāsta: “No diezgan daudziem dzejoļiem izvēlējos četrus, kuros, manuprāt, bija acīmredzama ideja, kas man patika un uzrunāja, bet galvenais – izraudzījos tos, kas bija muzikālākie.

Dzejnieks bieži mēdz atkārtot dažādu vārdu salikumus, un tas man atgādināja pašas bērnību, kad spēlēju visiem zināmo spēlīti – atkārtoju vienu vārdu pa apli tik ilgi, kamēr tam zuda jēga un tas kļuva par kaut kādu skaņu, par kaut ko citu. Baltvilks vispār ir ļoti pateicīgs komponēšanai – ļoti tēlains, viņa dzejoļos ir ritmiski motīvi, ko ļoti viegli ir ielikt mūzikā. Piemēram, dzejolī “Kurzemes zvanu spēle” Baltvilks runā par dažādām vietām Kurzemē, un šie nosaukumi patiešām izklausās kā zvanu saspēle.

Mani ļoti uzrunāja dziedātājas Katažinas Dudarevas balss tembrs, to izdzirdot jau pirmoreiz. Balss šeit ir arī kā krāsa – tā reizēm imitē instrumentus, īpaši “Kurzemes zvanu spēlē” – šeit viņas maigā un spožā balss ir īstajā vietā. Savukārt “Zaļajā dziesmiņā” ir nedaudz teatrāli momenti, kas viņai ļoti labi padodas,” par solistes izvēli stāsta Oļesja Kozlovska, piemetinot: “Zaļo dziesmiņu” izveidojām, balstoties uz tēliem – vardi, sienāzi un citiem, kas ir dzejolī, Baltvilka dzejoļi ir fantastiski tēlaini. Savukārt “Melnajā dzies­miņā” ir daudz trokšņu, jo melns man pašai ir sinonīms troksnim, bet “Steidzīgais dzejolis” patiešām, šķiet, steidzas – tajā ir četri panti, un tie arvien iet pa apli – ikreiz mijoties ar citu muzikālo materiālu.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.