Foto: Natee Meepian/SHUTTERSTOCK

Nodokļu slogs Latvijā joprojām ir vislielākais Baltijā – minimālās algas saņēmējs Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro 48

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts?
TV24
“Viss ir slikti!” Krievijas karavīrs raudot dalās ar notiekošo frontē
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
Lasīt citas ziņas

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.
Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pieņemot, ka darbinieks katrā no trim Baltijas valstīm pelna 750 eiro lielu darba algu pirms nodokļu nomaksas bez reģistrētiem apgādājamiem, Latvijā strādājošie “uz rokas” saņem nepilnus 618 eiro, Lietuvā 579 eiro, bet Igaunijā 709 eiro. Redzams, ka no šāda apmēra algas viszemākais nodokļu slogs darbinieku pusē ir Igaunijā, kur nodokļos tiek samaksāti vien 5%, kamēr Latvijā tie ir 18%, bet Lietuvā – 23% no algas pirms nodokļu nomaksas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Protams, papildus jāņem vērā nodokļi, ko samaksā darba devējs – pie attiecīgā algas līmeņa vislielākie nodokļi jeb 254 eiro ir Igaunijā, kam tūdaļ seko Latvija ar 177 eiro un Lietuva ar 13 eiro. Novērtējot kopējo nodokļu slogu gan darba devēja, gan darba ņēmēja pusē, secināts, ka augstākais kopējo darbaspēka nodokļu īpatsvars ir Latvijā (33%), tad seko Igaunija (29%) un tikai tad – Lietuva (24%).

“Šajā salīdzinājumā labi redzams, ka, mainoties kaimiņvalstu, īpaši Lietuvas, nodokļu politikai, salīdzināt tikai algu “uz papīra” vai tikai algu “uz rokas” nav pietiekami. Kopbildi veidot ļauj kopējais nodokļu slogs, ko pie konkrētās darba algas nomaksā visas puses – gan darbinieki, gan arī uzņēmēji. Veicot Baltijas valstu salīdzinājumu, novērojams, ka zemāku ienākumu segmentā kopējos nodokļos Latvijā tiek samaksāts visvairāk. Pamatā tādēļ, ka kaimiņvalstīs atvieglojumu apmērs mazāku algu saņēmējiem šobrīd ir dāsnāks. Piemēram, Igaunijā 654 eiro neapliekamais minimums tiek piemērots līdz pat 1200 eiro lielām algām, kamēr Latvijā 500 eiro neapliekamais minimums sāk dilt pie algām, kas pārsniedz šos pašus 500 eiro. Veicot aprēķinus gadījumam, kad 750 eiro algas saņēmējam ir reģistrēts viens apgādājamais, tad gan mūsu situācija salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm mainās un kopējais nodokļu slogs Latvijā kļūst nedaudz zemāks nekā Igaunijā,” skaidro “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Vidēju ienākumu segmentā situācija ir līdzīga. Ja pieņem, ka darbinieks pelna 1500 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas bez reģistrētiem apgādājamiem, “uz rokas” Latvijā var rēķināties ar 1097 eiro. Lietuvā šāds darbinieks saņemtu par 120 eiro mazāku algu jeb 977 eiro, bet Igaunijā – par 147 eiro lielāku algu jeb 1244 eiro.

Situācijā, kad darbiniekam reģistrēts arī viens apgādājamais, Latvijas darba ņēmējs papildus iegūst 50 eiro “uz rokas” un atšķirība ar Igauniju nedaudz izlīdzinās, bet plaisa ar Lietuvu kļūst vēl lielāka, jo Lietuvā nav darbaspēka nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Igaunijā savukārt atvieglojumi ir paredzēti, bet tikai sākot no otrā bērna, turklāt tos nepiemēro katru mēnesi – šo ienākuma nodoklī pārmaksāto summu var atgūt reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Visbeidzot, ja darba alga “uz papīra” ir 1500 eiro, darba devējs Igaunijā nodokļos samaksā vēl 507 eiro, Latvijā – 354 eiro, bet Lietuvā – 27 eiro. Vidēju ienākumu gadījumā augstākais kopējo nodokļu slogs joprojām saglabājas Latvijā (41%), kam seko Igaunija (38%) un tad Lietuva (36%).

“Būtiska ir nianse, ka Latvijas nodokļu politika paredz divus progresijas līmeņus – tiek piemērots diferencēts neapliekamais minimums (jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums), un papildus arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme pakāpeniski palielinās, pieaugot ienākumiem. Modelējot situāciju, kad darbinieks “uz rokas” saņem 1000 eiro lielu algu, redzams, ka lielākais kopējais darbaspēka nodokļu slogs (darba ņēmējam un darba devējam) ir Latvijā (kopējās izmaksas 1666 eiro), kam seko Lietuva (1571 eiro) un tikai tad Igaunija (1508 eiro),” Baltijas nodokļu sloga salīdzinājuma rezultātus komentē E. Kropa.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.