Olafs Zvejnieks: “Olainfarm” gadījumā simtprocentīgi tīra nav neviena puse 0
Skatoties uz varas cīņām “Olainfarm” akcionāru vidū, nevilšus nāk prātā viduslaiki. Proti, tas, cik ļoti liela uzmanība tolaik tika pievērsta karaļa vīriešu kārtas pēcnācēja radīšanai, kuram būtu likumīgas tiesības mantot troni, un kādas jukas neizbēgami sākās, ja tas neizdevās.
Varas maiņa vienmēr ir sarežģīts process. Demokrātiski pārvaldītā valstī to atvieglo vēlēšanas un labi atstrādāta varas maiņas procedūra.
Uzņēmumos, kuros nav pārliecinošas viena īpašnieka kontroles, to nodrošina vēlēšanu analogs – kopsapulce.
Kaut gan arī tur ir pilnīgi iespējamas dažādas manipulācijas. Biržā kotētajos uzņēmumos kā papildu drošības spilvens nāk klāt biržas uzraudzība.
Tomēr tāda tipa uzņēmumi kā “Olainfarm”, kura kontrolpakete faktiski atradās viena cilvēka rokās, izkrīt cauri šiem drošības tīkliem un vairāk atgādina monarhiju.
Pēkšņas varas maiņas gadījumā, sevišķi ja šī vara un tās izrietošā ietekme lielā uzņēmumā un miljonu ienākumi jāsadala trijās daļās, sākas varas spēles, kuras no malas ietekmēt ir gandrīz neiespējami.
Visi drošības tīkli, tostarp pat kotēšana fondu biržā, izrādās diezgan bezspēcīgi. Un jukas, kas sākušās pēc kontrolpaketes turētāja, faktiski – karaļa, nāves, tik tiešām atgādina jukas un pilsoņu karus monarhijās, kas palikušas bez likumīga mantinieka.
Vakar pie “Olainfarm” notika akcionāru sapulce. Tieši “pie”, nevis pašā “Olainfarm”, jo sapulce notika pie uzņēmuma ieejas novietotā autobusā. Kopumā šī aina atgādina gadus sešus atpakaļ redzēto “Ventbunkerā”, kad tajā notika cīņa par tiesībām kontrolēt šo uzņēmumu.
“Olainfarm” gadījumā pieļauju, ka simtprocentīgi tīra nav neviena puse. Tā akcionāru grupa, kas sasaukusi “autobusa” akcionāru sapulci, iespējams, pieļāvusi procesuālus pārkāpumus, uz ko norādījuši uzņēmuma starptautiskie akcionāri.
Taču šķiet, ka tikpat nelikumīgi rīkojas arī pašreizējā uzņēmuma valde, patvaļīgi atceļot izsludināto akcionāru sapulci un neļaujot faktiski akcionāru vairākumu pārstāvošajam grupējumam realizēt savas likumīgās tiesības.
Uz to, ka izsludinātā akcionāru sapulce atcelta ar pilnīgi sadomātiem iemesliem, proti, to, ka akcionāru sapulci sasaukušie it kā neesot uzņēmuma akcionāri, pagājušajā nedēļā norādīja vēl “Nasdaq Rīga”, izskaidrojot uzņēmuma akcionāru struktūras īpatnības.
Proti, birža faktiski ir ieņēmusi konkrētu pozīciju – norādījusi uz esošās uzņēmuma valdes pārkāpumiem un apturējusi tirdzniecību ar akcijām, kas ir trieciens uzņēmuma reputācijai un akciju vērtībai.
“Autobusa” sapulce ievēlēja jaunu uzņēmuma padomi. Un te sāksies pats interesantākais – vai uzņēmumu reģistrs un fondu birža atzīs šos lēmumus? Un, pat ja atzīs, – neizbēgami sekos šo lēmumu pārsūdzība tiesā, kas var vilkties gadiem.
Un visu šo laiku uzņēmumu turpinās kontrolēt to cilvēku grupa, kuru darbības fondu birža atzinusi par nelikumīgām un to dēļ apturējusi tirdzniecību ar akcijām?
Diez vai to varētu dēvēt par efektīvu likumības atjaunošanu.
Kā teica “Latvijas Biznesā” savulaik intervētais biznesa mantošanas speciālists Tomašs Budziaks, biznesa mantošana ir viens no vissarežģītākajiem procesiem, un tam jāgatavojas ļoti savlaicīgi. Kā stikla bumbā būtu raudzījies.
