Pēteris Apinis: Pa la.lv publikāciju pēdām: HOPS + smēķēšana = nāve
0
Ar interesi la.lv portālā lasu visus rakstus par medicīnu – gan pozitīvos, kuros tiek izceltas Latvijas mediķu spējas, varēšana, attieksme, zināšanas un prasmes, gan negatīvos, kur mediķi vainoti sliktā rīcībā, kas pacientiem pasliktinājusi veselību vai pat novedusi pie nāves. Nu tā – dažas pēdējās dienas portālā bija lasāma baisa meitas sūdzība par to, ka mediķu nevīžība esot novedusi viņas tēvu līdz nāvei.
Un šajā stāstā ir trīs atslēgas vārdi – HOPS, smēķēšana un nāve. Piemēram, ļoti asi kritizēts ģimenes ārsta palīgs, kurš “atļāvās viņu mutiski noniecināt, pasakot “mazāk pīpēt vajag””. Es būtu teicis – vispār pārtraukt smēķēšanu – tūlīt. Pēc apraksta var lasīt – pacients nav bijis līdzestīgs ārstēšanai, jo nav pārtraucis smēķēt, līdz ar to iespējas viņam izdzīvot bija nulle. Analīzes šajā gadījumā nepalīdz. Pacients vienkārši nosmok, šajā gadījumā pievienojās arī smaga sirdskaite un nieru mazspēja.
HOPS – hroniska obstruktīva plaušu slimība, kas izraisa gaisa plūsmas samazinājumu un elpošanas problēmas. HOPS ietver emfizēmu un hronisku bronhītu
HOPS gadījumā gaisa plūsma caur elpceļiem – bronhiem un bronhiolām (iztēlosimies tās kā caurulītes), ir samazināta tādēļ, ka elpceļi un alveolas (sīki gaisa maisiņi plaušās) zaudē spēju izstiepties un sarukt, daudzu alveolu sienas ir iznīcinātas, elpceļu sienas kļūst biezas un iekaisušas (kairinātas un pietūkušas), elpceļi ražo vairāk gļotu nekā parasti, kas sīkās bronhiolas var aizsprostot un bloķēt gaisa plūsmu.
HOPS – hroniskas obstruktīvas plaušu slimības simptomi ir ilgstošs klepus, kas nepāriet pilnībā, vai klepus, kas rada daudz gļotu, elpas trūkums, īpaši fiziskas aktivitātes laikā, svilpjoša skaņa elpojot un sasprindzinājums, smagums krūtīs.
Kā nodaļas virsrakstā teikts – HOPS ir divu slimību kombinācija. Emfizēma attīstās, kad tiek bojātas sieniņas starp daudzajām plaušu alveolām. Parasti šīs alveolas ir elastīgas vai stiepjamas. Ielaižot gaisu, katra alveola piepildās ar gaisu, kā mazs balons. Izelpojot, alveolas iztukšojas un gaiss izplūst. Emfizēmas gadījumā plaušām ir grūti izvadīt gaisu no ķermeņa. Hronisks bronhīts rodas atkārtota vai pastāvīga elpceļu gļotādas kairinājuma un iekaisuma dēļ. Elpceļos veidojas daudz biezu gļotu, kas apgrūtina elpošanu. Lielākajai daļai cilvēku, kam ir HOPS, ir gan emfizēma, gan hronisks bronhīts dažādās proporcijās.
Ne visiem, kam ir šie simptomi, ir HOPS. Ir arī citas slimības ar šādiem un līdzīgiem simptomiem. HOPS simptomu smagums ir atkarīgs no plaušu bojājuma pakāpes. Turpinot smēķēt, pacienta bronhiolu un alveolu bojājums attīstas ātrāk nekā tad, ja pacients pārtrauktu smēķēt. HOPS ir progresējoša slimība, tās simptomi bieži attīstās lēni, bet laika gaitā pasliktinās un ierobežo pacienta spējas veikt ikdienas darbības. Nopietns HOPS traucē pacientam staigāt, gatavot ēst vai rūpēties par sevi.
HOPS parasti izraisa cigarešu smēķēšana, arī pasīvā smēķēšana (atrašanās telpās kopā ar smēķētāju) arī var veicināt HOPS attīstību. Tiesa, 10–15% gadījumos HOPS attīstās arī pacientiem, kas nav smēķējuši (par to raksta nobeigumā), bet jau šeit piebildīšu, ka jaunattīstības valstīs HOPS ļoti nopietns izraisītājs ir piesārņots gaiss un smogs pilsētās.
Smēķēšana un pasīvā smēķēšana bērnībā un pusaudža gados palēlina plaušu augšanu un attīstību. Tas ievērojami palielina risku saslimt ar HOPS pieauguša cilvēka vecumā. Stabila metode kā nesaslimt ar HOPS un nemirt no nosmakšanas ir – nesākt smēķēt.
Smēķēšana (gan cigarešu, gan elektronisko cigarešu) vismaz par 20 gadiem saīsina dzīvi un izraisa smagas slimības
Smēķēšana izraisa ne tikai HOPS, tā var izraisīt arī citas ļoti smagas slimības un veselības problēmas. Savā uzskaitījumā par nāvējošajām, ar smēķēšanu saistītām slimībām es HOPS liktu otrajā vietā aiz plaušu vēža, bet šoreiz uzskaitīšu desmit smagas slimības bez HOPS, ko izraisa smēķēšanā.
Tātad – plaušu vēzis. No plaušu vēža mirst vairāk cilvēku nekā no jebkura cita vēža veida. Cigarešu un elektronisko cigarešu smēķēšana ir galvenais plaušu vēža riska faktors; smēķēšana ir atbildīga par >90 % plaušu vēža gadījumu. Lai gan pēdējā laikā medicīna ir attīstījusies, plaušu vēža izdzīvošanas rādītāji ir uzlabojušies, tomēr tikai vienai ceturtai daļai pacientu ir izredzes būt dzīvam piecus gadus pēc diagnozes noteikšanas.
Otrkārt – sirds slimības. Smēķēšana kaitē gandrīz visiem ķermeņa orgāniem, bet ļoti kaitē sirdij un asinsvadiem. Smēķēšanas dēļ ātrāk veidojas artēriju nosprostojumi un sašaurināšanās, kas nozīmē, ka sirdij tiek piegādāts mazāk asins un skābekļa. Smēķēšana tuvina infarktu un sirds mazspēju.
Treškārt – insults. Tā kā smēķēšana ietekmē artērijas, tā var izraisīt insultu. Insults rodas, kad asins pieplūde smadzenēm tiek bloķēta. Smadzeņu šūnas netiek apgādātas ar skābekli un sāk mirt. Insults var izraisīt paralīzi, neskaidru runu, smadzeņu funkciju izmaiņas un nāvi. Insults ir galvenais pieaugušo invaliditātes cēlonis.
Ceturtkārt – visu veidu vēži. Būtībā smēķēšana ir iemesls visiem vēžu veidiem, tostarp resnās zarnas, dzemdes kakla, aknu, kuņģa un aizkuņģa dziedzera vēzim. Smēķēšana samazina vēža pacientu izdzīvošanas iespējas, apgrūtina ārstēšanu, bet kas ļoti būtiski – vēža pacientiem – smēķētājiem, ir daudzkārt lielāka varbūtība saslimt ar otru primāro vēzi.
Piektkārt – astma, kas ir hroniska plaušu slimība, kas apgrūtina gaisa ieplūšanu un izplūšanu no plaušām, jeb, vienkāršoti sakot – elpošanu. Cigarešu dūmi kairina elpceļus, tādējādi izraisot pēkšņas un smagas astmas lēkmes.
Plaušu fibroze. Plaši izplatīta slimība, kas skar plaušu interstīciju – audus plaušās starp asinsvadiem un alveolām. Šajos audos veidojas rētas, kas savelk plaušas. Smēķēšana ir galvenais plaušu fibrozes cēlonis, kaut arī mēs to biežāk saucam par idiopātisko plaušu fibrozi. Latvijā katru gadu šī slimība sasniedz 200 pacientus, kuriem pēc diagnozes uzstādīšanas bez ārstēšanas atliek 2–5 gadi līdz nāvei, bet ar ārstēšanu – pat astoņi. Slimība nav ārstējama, bet attīstība kavējama ar moderniem medikamentiem.
Septītais – sieviešu un vīriešu reproduktīvās veselības problēmas. Smēķēšana var izraisīt ārpusdzemdes grūtniecību. Smēķēšana arī samazina auglību, kas nozīmē, ka grūtniecības iestāšanās kļūst grūtāka. Vīriešiem smēķēšana samazina spermatozoīdu kustīgumu, to iespēju apaugļot olšūnu, samazina testosterona līmeni un vīrišķo dzimumtieksmi.
Astotais – smēķēšana grūtniecības laikā ir iemesls priekšlaicīgi dzimušiem mazuļiem ar zemu dzimšanas svaru. Smēķēšanas ietekme skar ne tikai vecāku veselību, bet arī augļa un jaundzimušā veselību. Priekšlaicīgi dzimušiem bērniem ir paaugstināts veselības komplikāciju risks un pat nāves risks.
Devītais – diabēts. Cilvēkiem, kuri smēķē, ir par 30–40 % lielāka varbūtība saslimt ar 2. tipa diabētu nekā cilvēkiem, kuri nesmēķē. Turklāt smēķēšana palielina komplikāciju risku pēc diabēta diagnosticēšanas, piemēram, sirds un nieru slimības, sliktu asinsriti kājās un pēdās (kas izraisa infekcijas un iespējamu amputāciju), aklumu un nervu bojājumus.
Desmitais – aklums, katarakta un ar vecumu saistīta makulas deģenerācija. Smēķēšana var izraisīt aklumu. Tā bojā acis un var izraisīt redzes zudumu. Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija, ko izraisa smēķēšana, ir galvenais akluma cēlonis pieaugušajiem vecumā no 65 gadiem.
Smēķēšana nav vienīgais HOPS iemesls, bet 85–90% gadījumu – ir
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) izraisa tikai tabakas smēķēšana. Tomēr pēdējā desmitgadē ir pieaugusi izpratne par ar smēķēšanu nesaistītu riska faktoru nozīmi HOPS attīstībā, un ir iegūti pierādījumi par HOPS klīniskajām izpausmēm cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši. Globāli – īpaši jaunattīstības valstīs lielāku daļu no visiem HOPS gadījumiem saista ar citiem – ar tabaku nesaistītiem riska faktoriem. Šie faktori ir gaisa piesārņojums, profesionāla darbība, kas saistīta ar ķīmisku vielu iedarbību, slikti kontrolēta astma, infekcijas slimības un zems sociālekonomiskais statuss.
Bērnībā traucēta plaušu attīstība var būt saistīta ne tikai ar paša bērna vai vecāku smēķēšanu, bet ir saistīta ar paaugstinātu HOPS risku. Iespējamie HOPS patoģēnēzes mehānismi cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši, ietver iekaisumu, oksidatīvo stresu, elpceļu pārveidošanos un paātrinātu plaušu novecošanos. Salīdzinot ar smēķētājiem, kuriem attīstās HOPS, tiem HOPS pacientiem, kas nekad nav smēķējuši, simptomi ir salīdzinoši viegli, ir maz vai vispār nav emfizēmas, ir mazāki gaisa plūsmas ierobežojumi un mazāk blakusslimību; tomēr paasinājumi var būt bieži.
HOPS ārstēšana var mazināt simptomus, samazināt paasinājumu biežumu un smagumu, kā arī palielināt fiziskās slodzes panesamību. Ārstēšanu apsver un nozīmē ārsts (nevis internets). Un tomēr – vienīgā iespēja ar HOPS dzīvot ilgāk un ātri nenosmakt ir – tūlīt atmest smēķēšanu, izvairīties no tabakas dūmiem un citiem gaisa piesārņotājiem mājās un darbā, izvairīties no plaušu infekcijām (vakcinēties pret gripu), lietot nozīmētos medikamentus, bet vēlāk lietot papildu skābekli. Piebildīšu – mūsdienās ļoti labi palīdz rehabilitologa padoms.
