Latvijā pacientiem par holesterīna zālēm joprojām jāpiemaksā, kamēr kaimiņvalstīs situācija ir daudz pretimnākošāka 0
Kamēr Latvijā pacientiem par daļu holesterīna līmeni pazeminošo medikamentu joprojām pašiem jāsedz ceturtā daļa cenas, citās reģiona valstīs valsts uzņemas ievērojami lielāku daļu ārstēšanas izmaksu.
Lietuvā kompensējamo zāļu bāzes cena noteiktos gadījumos tiek segta pilnībā, Igaunijā atsevišķām pacientu grupām kompensācija sasniedz 90%, bet Polijā pacientiem ar smagiem lipīdu vielmaiņas traucējumiem un augstu sirds un asinsvadu slimību risku pieejamas arī pilnībā apmaksātas modernas terapijas.
Atšķirība nav tikai procentos. Kaimiņvalstīs arvien biežāk darbojas mehānismi, kas pasargā pacientu no lieliem līdzmaksājumiem un ļauj valsts finansējumu saņemt arī dārgākām, jaunākas paaudzes zālēm. Latvijā tikmēr daļai pacientu ārstēšanas izmaksu slogs joprojām paliek uz pašu pleciem.
Salīdzinot Latviju ar Lietuvu, Igauniju un Poliju, redzams, ka vienas un tās pašas veselības problēmas ārstēšanā pacienta maciņš dažādās valstīs tiek saudzēts ļoti atšķirīgi.
Lietuvā sistēma uz papīra izskatās īpaši labvēlīga: A sarakstā iekļautajām zālēm tiek kompensēti 100% no bāzes cenas.
Turklāt 2026. gadā ieviests mehānisms, ka, gada laikā par lētākajiem kompensējamiem medikamentiem piemaksās sasniedzot 70,02 eiro, turpmāk līdz gada beigām šo zāļu piemaksas sedz valsts. Atsevišķām senioru un cilvēku ar zemiem ienākumiem grupām piemaksas tiek segtas arī neatkarīgi no šī sliekšņa.
Lietuva šogad arī paplašina pieeju modernākai holesterīna terapijai.
Veselības ministrija augustā paziņoja par plānu kompensēt evolokumabu pacientiem ar iedzimtu hiperholesterinēmiju, bet evolokumabu un inklisirānu – noteiktiem pacientiem pēc infarkta, išēmiska insulta vai ar citām smagām sirds un asinsvadu slimībām. Faktiska pieejamība ir atkarīga no līgumu noslēgšanas ar ražotājiem un zāļu iekļaušanas sarakstā un cenrādī.
Igaunijā situācija ir vistuvākā Latvijai. E78 jeb lipīdu vielmaiņas traucējumu gadījumā atorvastatīnam kompensācija noteikta 75% apmērā, bet noteiktām pacientu grupām tā sasniedz 90%.
Atsevišķu citu diagnožu gadījumos, piemēram, noteiktiem pacientiem ar hronisku nieru slimību, konkrētiem statīniem iespējama arī 100% kompensācija.
Polijā jāuzmanās no terminoloģijas. Ja dokumentos rakstīts, ka zāles izsniedz ar “30% odpłatność”, tas nenozīmē, ka valsts apmaksā tikai 30%. Tieši pretēji – pacients sedz 30% no finansēšanas limita, bet publiskais finansējums sedz pārējo daļu. Atsevišķi kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti preparāti cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma var būt bez maksas, ja izpildīti konkrētā preparāta un diagnozes nosacījumi.
Polijā ir arī īpaša programma B.101 pacientiem ar smagiem lipīdu vielmaiņas traucējumiem un ļoti augstu kardiovaskulāro risku. Tajā atbilstošiem pacientiem tiek finansētas arī ievērojami dārgākas terapijas, piemēram, alirokumabs, evolokumabs un inklisirāns; programmas ietvaros šie medikamenti pacientam tiek nodrošināti bez maksas.
