Latvijā par holesterīna zālēm joprojām jāpiemaksā pašiem: daļa senioru tādēļ pārtrauc ārstēšanos, jo nav naudas 0
Katra slimība ir jāārstē, un daudzos gadījumos bez medikamentiem iztikt nevar. Taču izrakstīt zāles ir tikai puse no ārstēšanas – pacientam tās vēl ir jāspēj regulāri iegādāties un lietot.
Ja terapija paredzēta gadiem vai pat visam mūžam, arī šķietami neliels ikmēneša līdzmaksājums ar laiku kļūst par būtisku izdevumu.
Holesterīna ārstēšanā šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo paaugstināts holesterīns parasti nesāp un ilgu laiku nerada nekādas jūtamas sūdzības.
Viena no galvenajām medikamentu grupām paaugstināta holesterīna ārstēšanā ir statīni. Pie tiem pieder, piemēram, atorvastatīns un rosuvastatīns. Statīni bloķē fermentu HMG-CoA reduktāzi, kas piedalās holesterīna veidošanā aknās. Kad holesterīna sintēze aknās samazinās, organisms aktīvāk izvada no asinīm zema blīvuma holesterīnu jeb ZBL-H, ko bieži dēvē par “slikto” holesterīnu.
Tieši paaugstināts ZBL-H līmenis veicina holesterīna nogulsnēšanos artēriju sieniņās un aterosklerotisko pangu veidošanos.
Laika gaitā tās var sašaurināt asinsvadus vai veicināt tromba veidošanos, palielinot infarkta un insulta risku.
Statīni pazemina ZBL-H līmeni un samazina sirds un asinsvadu slimību komplikāciju risku, tādēļ tos plaši izmanto gan cilvēkiem, kuriem jau diagnosticēta sirds un asinsvadu slimība, gan pacientiem ar augstu šādu slimību risku.
Statīni ir viena no pasaulē visplašāk lietotajām medikamentu grupām. Tomēr viena no lielākajām problēmām nav tikai zāļu izrakstīšana, bet gan tas, vai pacients tās turpina lietot. Daļa cilvēku terapiju pārtrauc vai zāles lieto neregulāri. Iemesli var būt dažādi – bažas par iespējamām blaknēm, muskuļu sāpes vai nogurums, informācija, ko cilvēks izlasījis internetā, kā arī vienkāršs motivācijas trūkums ilgstoši lietot zāles slimībai, kuru ikdienā nejūt. Protams, ka arī finansiālais slogs pacientam ir nomācošs, jo katru mēnesi, lai gan summa sākumā var šķist maza, ir jāsedz par zālēm un tā visu mūžu.
Latvijā šo problēmu papildina arī valsts kompensācijas sistēma. Daļai pacientu holesterīna līmeni pazeminošās zāles netiek apmaksātas pilnībā, tādēļ daļa izmaksu jāsedz pašiem. Kamiņvalstīs situācija ir daudz draudzīgāka pacientu maciņiem.
Lietuvā kompensējamo zāļu bāzes cena noteiktos gadījumos tiek segta pilnībā, Igaunijā atsevišķām pacientu grupām kompensācija sasniedz 90%, bet Polijā pacientiem ar smagiem lipīdu vielmaiņas traucējumiem un augstu sirds un asinsvadu slimību risku pieejamas arī pilnībā apmaksātas modernas terapijas.
Latvijā pacienti atstāti vieni ar savām finansiālajām problēmām, protams, ka lielākā daļa pacientu ir pensionāri, kuru finansiālais stāvoklis lielākajā skaistā gadījumu jau ir kritisks.
Cilvēkam, kuram vienlaikus jālieto vairāki medikamenti, šie izdevumi summējas. Ja naudas nepietiek, pacients var sākt taupīt uz zālēm – lietot tās retāk, neizpirkt recepti vai terapiju pārtraukt pavisam. Holesterīna gadījumā sekas var nebūt jūtamas uzreiz, taču ilgtermiņā nepietiekami ārstēts paaugstināts ZBL-H palielina infarkta, insulta un citu sirds un asinsvadu slimību risku.
