Pētnieki aicina mainīt finanšu politikas kursu: konkurencei un izmērāmiem mērķiem jābūt valsts prioritātei 0
Latvijai ir nepieciešama vienota un ilgtermiņa finanšu sektora attīstības stratēģija, skaidri konkurētspējas mērķi un prognozējama regulatīvā vide, secināts RTU Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra pētījumā “Četras rekomendācijas Latvijas finanšu sektora konkurētspējas stiprināšanai”.
Pētījumā kritizēta arī finanšu politikas veidošanas kvalitāte. Latvijā konsultāciju process ar sabiedrību, nozari un asociācijām bieži notiek pārāk vēlu un nereti tiek uztverts tikai kā formalitāte, secināts pētījumā.
Latvijas finanšu sektora attīstības politikai jāsper nākamais solis – jāpāriet uz konkurences, inovāciju un finansējuma pieejamības veicināšanu, secinājuši Baltijas Finanšu centra pētnieki Kristīne Dambe un Māris Kūlis pētījumā “Četras rekomendācijas Latvijas finanšu sektora attīstības politikai”. Tajā apkopotas atziņas no vairākiem iepriekš veiktiem pētījumiem par kreditēšanu, pensiju sistēmu, kapitāla tirgu un finanšu tehnoloģijām.
Pētnieki secina, ka līdzšinējā politika bieži bijusi reaktīva – problēmas risinātas tikai pēc tam, kad tās kļuvušas politiski aktuālas, nevis savlaicīgi identificētas un novērstas. Tāpat Latvijā joprojām trūkst vienotas ilgtermiņa vīzijas par to, kādam finanšu sektoram būtu jāizskatās nākamajos desmit vai divdesmit gados.
Konkurencei jākļūst par vienu no galvenajām prioritātēm
Par nozīmīgāko rekomendāciju pētījumā uzskatāma nepieciešamība konkurenci padarīt par vienu no finanšu politikas centrālajiem virzieniem. Autori norāda, ka līdz šim finanšu politikā dominējusi uzmanība finanšu stabilitātei, prudenciālajai uzraudzībai un patērētāju aizsardzībai, savukārt konkurencei un tirgus attīstībai pievērsts salīdzinoši mazāks uzsvars.
Pētījumā uzsvērts, ka finanšu tirgus problēmas būtu jāanalizē tirgus līmenī, meklējot konkurences šķēršļus un tirgus nepilnības, nevis koncentrējoties tikai uz atsevišķiem uzņēmumiem vai produktiem. Šāda pieeja, pēc autoru domām, ļautu problēmas identificēt agrāk un izvēlēties efektīvākus risinājumus.
Kā piemērs minēta Apvienotās Karalistes finanšu regulatora prakse, kur konkurences veicināšana ir viens no regulatora pamatuzdevumiem.
Aicina pārskatīt pieeju patērētāju aizsardzībai
Otrs pamatprincips paredz plašāku uzvedības ekonomikas izmantošanu finanšu regulējumā. Pētījuma autori uzskata, ka Latvijā nav konsekventi noteikta robeža starp patērētāja, finanšu pakalpojumu sniedzēja un valsts atbildību, tādēļ pēc problēmu rašanās nereti tiek mainīti sākotnējie spēles noteikumi.
Viņi iesaka plašāk izmantot uzvedības ekonomikas principus, vienkāršot finanšu produktu izvēli, pilnveidot produktu dizainu un vairāk balstīt regulējumu empīriskos pētījumos par cilvēku faktisko rīcību, nevis pieņēmumā, ka visi patērētāji vienmēr pieņem pilnībā racionālus lēmumus.
Nepieciešami skaidri attīstības mērķi
Trešais pētījuma secinājums ir, ka Latvijas finanšu sektora politikai nepieciešamas lielākas attīstības ambīcijas. Autori uzskata, ka valsts bieži koncentrējas uz atsevišķu problēmu risināšanu, bet mazāk diskutē par to, kādu finanšu sektoru vēlas izveidot ilgtermiņā.
Viņu ieskatā nepieciešami skaidri definēti mērķi, izmērāmi rezultāti, regulāra progresa izvērtēšana un lielāka gatavība uzņemties pamatotus riskus inovāciju attīstībai.
Kritizē politikas veidošanas procesu
Pētījuma autori norāda, ka nepieciešams paaugstināt finanšu sektora politikas veidošanas kvalitāti, nosakot augstākus pierādījumos balstītas analīzes un ietekmes izvērtējumu standartus, skaidrāku atbildību par politikas rezultātiem un regulāru pieņemto lēmumu novērtēšanu.
Kvalitatīvs konsultāciju process nav formāla procedūra, bet viens no galvenajiem instrumentiem labākas rīcībpolitikas veidošanai, uzsvērts pētījumā.
Tā mērķis nav informēt ieinteresētās puses, tostarp nozari, asociācijas un sabiedrību, par jau pieņemtu lēmumu, bet gan savlaicīgi identificēt problēmas, izvērtēt alternatīvas un novērst kļūdas pirms regulējuma pieņemšanas.
Citiem vārdiem – konsultāciju jēga nav apstiprināt to, ko valsts jau zina, bet gan uzzināt to, ko tā vēl nezina.
Pētījumu veica RTU Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra pētnieki Kristīne Dambe un Māris Kūlis. Tas finansēts no Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta Nr. 5.2.1.1.i.0/1/23/I/CFLA/001 “Zināšanu un pētniecības kapacitātes stiprināšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, finanšu tehnoloģiju un sektora analīzes jomās” līdzekļiem.
