Pieaug pacientu skaits, kam nepieciešama dzīvības glābšana hipotermijas dēļ. Mediķi izmanto invazīvo ķermeņa sildīšanu 13
Iestājoties aukstajam laikam, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā (NMPUK) pieaug pacientu skaits, kam nepieciešama palīdzība un dzīvības glābšana hipotermijas dēļ, un šajā situācijā dzīvības glābšanai izmanto invazīvo ķermeņa sildīšanu, aģentūru LETA informēja slimnīcas preses sekretāre Ilga Namniece.
NMPUK nonāk gan zemledus makšķernieki, kas ielūzuši ledū un ilgstoši atradušies ledainā ūdenī, līdz tikuši izsaukti glābēji, gan seniori, kas nokrituši dzīvesvietā un ilgu laiku bezpalīdzīgā stāvoklī gulējuši vēsās vai aukstās telpās, līdz izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība.
NMPUK tiek izmantotas dažādas hipotermijas ārstēšanas metodes, piemēram, ievadot sildošos šķidrumus un pacientu sildot ar speciālām segām. Taču NMPUK veiksmīgi izmēģinātā invazīvās sildīšanas iekārta ļauj kritiskās hipotermijas situācijās, kad tradicionālas sildīšanas metodes var nebūt pietiekami efektīvas, kontrolēti un pakāpeniski paaugstināt centrālo ķermeņa temperatūru, tādējādi glābjot pacienta dzīvību.
NMPUK vadītājs Aleksejs Višņakovs skaidro, ka klīnikā ikdienas darbos bieži nākas saskarties ar hipotermijas pacientiem – notiek kāds traģisks atgadījums ar veselību, piemēram, insults vai infarkts, kad cilvēks nokrīt, nevar piecelties un notiek atdzišana. Šajos gadījumos ķermeņa atdzišana ir sekundārs notikums, un paralēli sildīšanai ir jāārstē pamatslimība. Pacientam ar hipotermiju līdz noteiktai temperatūrai pastāv dažādi medikamentu ievadīšanas un izmeklējumu veikšanas ierobežojumi, tādēļ īpaši būtiski ir paaugstināt temperatūru saskaņā ar vadlīnijās noteikto maksimāli pieļaujamo sildīšanas ātrumu, kas dažkārt aizņem vairākas stundas. Inovatīvā invazīvās sildīšanas iekārta ļauj ievērojami precīzāk paaugstināt ķermeņa temperatūru, uzlabojot veselības stāvokli vai pat glābjot dzīvību.
Pirmoreiz invazīvā ķermeņa sildīšanas iekārta veiksmīgi izmantota, glābjot kādu 70 gadu vecu vīrieti, zemledus makšķernieku. Pacients ielūza ledū un atradās ūdenī veselu stundu. Glābšanas apstākļi bija sarežģīti, un, kad neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde cietušo atveda uz NMPUK, pacienta ķermeņa temperatūra bija vien 26,3 grādi.
“Faktiski pacienta veselības stāvoklis bija kritisks – viņš atradās uz nāves sliekšņa. Tāpēc pieņēmām lēmumu veikt invazīvo sildīšanu, izmantojot inovatīvo tehnoloģiju,” saka Višņakovs.
Pacientam caur cirksni apakšējā dobajā vēnā tiek ievadīts speciāls katetrs, kurā caur aparātu cirkulē šķidrums, un atbilstoši ievadītajiem pacienta parametriem tiek pakāpeniski palielināta viņa ķermeņa centrālā temperatūra.
“Zemledus makšķernieka ķermeņa temperatūru izdevās paaugstināt līdz 34 grādiem. Turklāt jau sildīšanas laikā pacientam normalizējās visi vitālie rādītāji, un nākamajā dienā viņš varēja doties mājās,” uzsver Višņakovs.
Viņš atgādina, ka, dzīvojot mūsu klimatiskajā joslā un aizraujoties ar dažādiem hobijiem, kas prasa ilgstošu atrašanos āra apstākļos, bet ignorējot drošības aspektus, iznākums var būt ļoti bēdīgs. Cilvēka dzīvība šādos gadījumos ir atkarīga no glābšanas dienestu iesaistes. Tādēļ Višņakovs joprojām aicina īpaši zemledus makšķerniekus neapdomīgi nekāpt uz ledus.
“Palīdzība kādam ir jāizsauc, un bieži vien arī glābējiem ir sarežģīti tikt klāt un izvilkt ledū ielūzušu cilvēku,” viņš uzsver.
Tomēr vislielākā hipotermijas pacientu plūsma ir tad, kad āra temperatūra ir ap 0 grādiem, pūš vējš un ir mitrs. Višņakovs aicina cilvēkus noskaidrot, vai nav nepieciešama palīdzība, ja uz ielas sēžam vai guļam tiek pamanīts līdzcilvēks.
“Svarīgi atcerēties, ka ķermeņa atdzišana var notikt ne tikai uz ielas, bet arī atrodoties iekštelpās. Piemēram, ja dzīvoklī ir +20 grādi un cilvēks ir aktīvs un spēj ražot siltumu, siltumapmaiņa notiek normāli un ķermeņa temperatūra ir ap 37 grādiem. Taču, ja organisma rezerves ir nepietiekamas – visbiežāk tā ir senioriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām -, noteiktos apstākļos organisms atdod vairāk siltuma, nekā spēj saražot, un galu galā ķermeņa temperatūra kritiski samazinās, tuvojoties apkārtējās vides temperatūrai. Tāpēc piezvaniet biežāk saviem tuviniekiem – senioriem, īpaši tiem, kas dzīvo lauku mājās,” aicina Višņakovs.
