Pietiks maksāt tik dārgi par pārtiku! Iepirkšanās varētu kļūt lētāka jau divu nedēļu laikā 1
Pārtikas cenu samazinājums reālās cenās varētu atspoguļoties divu nedēļu laikā, otrdien memoranda par pārtikas cenu samazināšanu parakstīšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Vienlaikus pārtikas cenu salīdzināšanas rīka ieviešana prasīs ilgāku laiku.
Ekonomikas ministrijā (EM) šodien parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu.
Memorandu parakstīja ekonomikas ministrs Valainis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Tāpat memorandu parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa un citi partneri.
Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara veicināšanu veikalos.
Zemo cenu pārtikas groza izveide paredzēs, ka 10 preču kategorijās katrā tiks nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā, un ar zināmu regularitāti produkti tiks mainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.
Valainis norādīja, ka cenu salīdzināšanas rīks veicinātu tirgotāju konkurenci. Tā darbība paredzētu, ka tirgotāji reizi dienā nodotu informāciju par zemākajām cenām Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), kas tos publicēs. Dati būs pieejami gan dažādiem cenu salīdzināšanas rīkiem, gan tie tiks publiskoti Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā.
Vienlaikus cenu salīdzināšanas rīka ieviešanai ir nepieciešamas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, lai tirgotājiem būtu pienākums sniegt šos datus CSP, tādējādi veicinot tirgotāju konkurenci.
Valainis sacīja, ka mazumtirgotāja “Rimi” īpašnieka Dānijas mazumtirdzniecības uzņēmuma “Salling Group” pārstāvji sacījuši, ka Dānijā ar šāda cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu pārtikas cenas valstī samazinājušās par 17%, kā arī valstī samazinājusies inflācija.
Tāpat memorands paredz vietējo pārtikas produktu veicināšanas kampaņas.
Valainis sacīja, ka EM un tās padotības iestādes “no pirmās dienas sāks monitorēt situāciju, lai varētu nonākt pie kādiem secinājumiem”.
Ekonomikas ministrs arī norādīja, ka EM pie pārtikas cenu mazināšanas pasākumiem strādā kopš novembra un tas bijis intensīvs darbs, kura laikā ar Konkurences padomi (KP), Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), Zemkopības ministriju (ZM) strādāts pie risinājumiem pārtikas cenu samazināšanai.
EM izvirzītais mērķis ir panākt 20% samazinājumu nepieciešamākajām pārtikas preču grupām, kā arī panākt Latvijas pārtikas produktu īpatsvara pieaugumu veikalos.
Sākotnēji EM piedāvāja likuma grozījumus, tomēr nozare piedāvājusi pati sasniegt rezultātu, un “no EM skatupunkta nav svarīgi vai tie ir likuma grozījumi vai tirgotāju pašu iniciatīva,” sacīja Valainis.
EM uzņēmusies uzraudzīt memoranda izpildi, kā arī apņēmusies atlikt virzītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, ja memoranda mērķi tiks sasniegti.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) sacīja, ka arī Zemkopības ministrija sekos līdzi tam, lai memorands tiktu pildīts.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sacīja, ka gan tirgotāju, gan ražotāju ieskatā ar likumu un normatīvo regulējumu nevajadzētu jaukties cenu jautājumos un memoranda parakstīšana ir bijis loģiskais risinājums.
Endziņš uzsvēra, ka sākotnēji zemāku cenu panākšana pamatproduktu grozā un vietējās produkcijas īpatsvara palielināšana šķituši kā nesavienojami mērķi, tomēr ir rasti risinājumi, kā sasniegt abus mērķus.
Tāpat ir bijis svarīgi vienoties tā, lai pēc memoranda parakstīšanas KP nesoda tirgotājus. Endziņš norādīja, ka KP devusi atzinumu, ka vienošanās atbilst normatīvajiem aktiem.
Memorandu parakstījušās tirgotāju organizācijas iekļauj ap 75-80% tirgus spēlētāju, tostarp “top!”, “Elvi Latvija”, “Aibe”, “Narvesen”, “Maxima”, “Lidl”, “Rimi” un citas. Vienlaikus EM turpina darbu arī ar tām mazumtirgotāju ķēdēm, kas nav memorandā.
Tāpat Endziņš sacīja, ka lielie tirgotāji gaida Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu 28.maijā par to, vai grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā tiek virzīti tālāk. Tirgotāji ir gatavi pildīt memorandā noteikto ar nosacījumu, ka nav likuma regulējums.
Vienlaikus paredzēts, ka ar socioloģiskas aptaujas palīdzību tiks mērīts, vai pircēji ir sajutuši, ka mazumtirdzniecības ķēdēs ir zemo cenu pārtikas grozs, kā arī mērīs to, vai mainīsies vai nemainīsies pircēju lojalitāte vietējam produktam.
Jau ziņots, ka šā gada martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicināja EM pārskatīt un izvērtēt grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā.
Komisijas sēdē Saeimas juridiskais birojs aicināja EM pārskatīt likumprojekta grozījumus, jo pastāvot vairāki satversmības riski.
Tāpat vēstīts, ka EM izstrādātā likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, kā arī līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs, kas ir ekonomiski spēcīgāks, šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam.
Likumprojekts paredz papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas no pircēja puses nodrošināšanu.
EM norāda, ka ar likumprojektā ietverto normu tiešā veidā tiktu novērsta atšķirīgā pieeja no lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju puses piemērot būtiski atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm, salīdzināmos darījumos.
Tāpat līdz šim paredzēts precizēt jau esošo negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidu attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem, kā arī pārskatīt atbildību par likuma pārkāpumu īstenošanu, palielinot sodu līdz 4% no neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk nekā 700 eiro.
