Doma baznīcas gailis, kas baznīcas smaili rotāja no 1595. līdz 1985.gadam, kad tika izveidota pašreizējā gaiļa kopija.
Doma baznīcas gailis, kas baznīcas smaili rotāja no 1595. līdz 1985.gadam, kad tika izveidota pašreizējā gaiļa kopija.
Foto – LETA

Par ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1915. gada 11. decembrī 0

“Rīgas Ziņas”

Sestdien Ineterimteātrī sarīkojamā koncerta skaidrs ienākums, kā mums ziņo, nāks par labu svētku balvu iegādāšanai mūsu strēlniekiem. Kā Bat[aljona] Org[anizācijas] komiteja jau aizrādījuse, tad garīgais koncerts, ko bija nodomāts sarīkot tam pašam mērķim, nevarēs svētdien notikt; tāpēc tad arī publikas daļai, kura bij posusēs apmeklēt koncertu Doma baznīcā, tagad jāierīkojas uz sestdienas koncertu. Kurš gan nevēlētos, lai arī mūsu varonīgajiem kareivjiem aukstajā pozīciju dzīvē iespīdētu silts Ziemassvētku stariņš! Un katrs būsim pie tam palīdzīgi, apmeklēdami sestdienas koncertu.

Reklāma
Reklāma

“Līdums”

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Valsts domnieks Goldmans šinīs dienās bija pie iekšlietu ministra Hvostova, ar kuru tam bija ilgāka saruna par dažādiem Baltijas jautājumiem. Sevišķā komitejā, kas apspriež Baltijas privilēģiju atcelšanas jautājumus, bija ticis iekustināts jautājums par īpašu atlīdzību Baltijas muižniekiem par atņemamām zvejas un medību tiesībām. Deputāts aizrādījis, ka tāda kārtība nebūtu vēlama. Iekšlietu ministrs arī aizstāv tos ieskatus, ka atmaksa nav jādod. Goldmanim bijusi ar ministri saruna arī par citiem uz Baltijas dzīvi attiecīgiem jautājumiem.

Vakar redakcijā ieradās kāds Kurzemes bēglis, saimnieks no Aizputes apriņķa, un vairāku sava likteņa biedru vārdā lūdza izteikt atklātu pateicību par to lielo pretimnākšanu un sevišķo gādību, kādu viņi savā bēgļu gaitā atraduši Lugažu pagastos. Vispirmā kārtā ar pateicību tiek minēts Liellugažu pagasta vecākais, Upīšu māju saimnieks Bīravs, tad Kvelles māju saimnieks Kveravs un Lugažu Kārklu māju īpašnieks. Vispārējā atsauksme par saviem saimniekiem tā, ka viņi par bēgļiem gādājot kā par saviem tuviniekiem. Viens no viņiem uzturot divas bēgļu ģimenes pat ar 8 zirgiem, dodams ne tikai uzturu pašiem, bet arī barību zirgiem pilnīgi par brīvu. Ja esot kas pērkams, tad aprēķinot vislētākās cenas. Rūpīgi arī tiekot gādāts par telpām: nevis kā par kādiem apkārtklīstošiem caurbraucējiem, bet it kā priekš mājiniekiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.