Putins piekrīt satikties ar Zelenski, bet.. ir viens nosacījums 91
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien pauda vēlmi tikties klātienē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, bet norādīja, ka satikšanās notiks tikai tad, ja viņš ieradīsies Maskavā, informē euronews.com.
Krievijas līderis, kurš uzstājās preses konferencē pēc Uzvaras dienas parādes Pekinā, sacīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps lūdza abus apsēsties un apspriest Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā.
“Es teicu, ka jā, tas ir iespējams. Ļaujiet viņam ierasties Maskavā,” sacīja Putins.
“Es nekad neesmu izslēdzis iespēju tikties ar viņu. Bet vai ir jēga tikties ar viņu?” viņš piebilda, vēlreiz apšaubot Zelenska prezidentūras leģitimitāti. “Mēs to varētu izdarīt, es nekad neesmu atteicies to darīt, ja tas noved pie izdevīgiem rezultātiem.”
Kremlis ir vairākkārt uzsvēris jautājumu par Zelenska prezidenta pilnvaru termiņa beigām. Neraugoties uz to, ka Ukraina juridiski nevar rīkot vēlēšanas, kamēr valstī norisinās aktīva karadarbība un daļa tās teritorijas ir okupēta.
Šie jaunākie paziņojumi no Krievijas prezidenta seko pēc ASV prezidenta Donalda Trampa augustā organizētajām tikšanās reizēm, tostarp samitam ar Putinu Aļaskā, kam drīz pēc tam sekoja vēl viena tikšanās ar Zelenski, Eiropas un NATO līderiem Vašingtonā.
Tikšanās Aļaskā nedeva tūlītējus rezultātus, un Tramps toreiz paziņoja: “Mēs tur neesam nonākuši, bet mums ir labas izredzes tur nokļūt.”
Tomēr ASV prezidents kopš tā laika mudinājis panākt progresu Krievijas kara izbeigšanā, solot Ukrainai būtiskas drošības garantijas kā daļu no jebkura nākotnes miera līguma, jo Eiropa joprojām ir uzskatāma par pirmo aizsardzības līniju.
Maskavas karš turpinās
Maskava iepriekš vairākkārt ir noraidījusi tiešu Zelenska un Putina sarunu iespējamību, minot dažādus iemeslus, tostarp to, ka sagatavošanās darbi vēl nav pabeigti, apšaubot Zelenska leģitimitāti un paziņojot, ka viņi nekad nav piekrituši nevienai tikšanās reizei.
Kremļa ārpolitikas palīgs Jurijs Ušakovs, kurš augustā piedalījās Aļaskas samitā, otrdien sacīja, ka starp Trampu un Putinu nav panākta vienošanās tikties ar Ukrainas prezidentu.
Pirmdien Putins savā uzrunā, Šanhajas Sadarbības organizācijas samitā Tjaņdzjiņā, atklāti vainoja Rietumus un NATO par notiekošo visaptverošo karu pret Ukrainu.
Putins aizstāvēja savu plaša mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada sākumā, sakot, ka karš bija “apvērsuma rezultāts Ukrainā, kuru atbalstīja un provocēja Rietumi”, atsaucoties uz asiņainajiem protestiem Kijevā.
“Otrs krīzes iemesls ir Rietumu pastāvīgie mēģinājumi ievilkt Ukrainu NATO,” piebilda Putins. Krievijas prezidents iepriekš vairākkārt ir izteicis līdzīgas apsūdzības, nesniedzot pierādījumus. Tikmēr Krievija turpina regulāru Ukrainas bombardēšanu, naktī uz trešdienu vairākos Ukrainas reģionos, palaižot vairāk nekā 500 dronu un vairāku desmitu raķešu.
Krievija ir arī pastiprinājusi ofensīvu Ukrainas austrumos, kuras mērķis ir okupēt visu Doņeckas apgabalu.
